Ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) tiesības uz nodarbinātību apliecina ieraksti vīzā vai uzturēšanās atļaujā, neizsniedzot atsevišķu dokumentu (darba atļauju). Ja darba devējs neatrod piemērotu darbinieku Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm vai Šveices Konfederācijas, viņam ir tiesības piesaistīt darbiniekus arī no trešajām valstīm. To var darīt gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Ārzemnieku var nodarbināt, pamatojoties:

  • uz noslēgtā darba līgumu pamata;
  • uz cita civiltiesiska līguma pamata (piemēram, uzņēmuma līguma).

Ja darba devējs Latvijā vēlas nodarbināt ārzemnieku uz darba līguma pamata:

  • darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē piesaka brīvu darba vietu;
  • darba devējs vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai (īstermiņa nodarbinātībai) vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas (ilgtermiņa nodarbinātībai) pieprasīšanai ārzemniekam;
  • ārzemnieks iesniedz dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai  Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārzemēs;
  • ārzemnieks reģistrējas Valsts ieņēmuma dienestā kā nodokļu maksātājs.

Darba devējs var nodarbināt ārzemnieku, ja NVA reģistrētā vakance nav bijusi aizpildīta 10 darbdienu laikā. Tiesības uz nodarbinātību bez vakances reģistrēšanas var būt piešķirtas tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, māksliniekiem, sportistiem, sporta treneriem, pedagogiem, ārzemniekiem ar augstu kvalifikāciju ar ES zilo karti u.c. Sezonas darbiniekiem tiek izsniegta ilgtermiņa vīza uz laiku līdz 6 mēnešiem 12 mēnešu periodā.

Pieņemot darbā ārzemnieku, lūdzu, pārbaudiet, vai potenciālajam darba ņēmējam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību atbilstoši vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņam!

Ja ārzemnieks vēlas saņemt vīzu un tiesības uz nodarbinātību, kā arī uzturēšanās atļauju, nepieciešamajam finanšu līdzekļu apjomam, jeb darba algai, ko izmaksā darba devējs, ir jābūt ne mazāk par darba samaksu atbilstoši Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai nozarē saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju vai ar nozares ģenerālvienošanos noteikto minimālo algu. Ja ārzemnieka paredzamās nodarbinātības nozares vidējā alga ir augstāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, ārzemniekam nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir ne mazāks par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā (2023. gadā – 1537 euro bruto darba alga). Ja ārzemnieks saņem vīzu vai uzturēšanās atļauju kā sezonas darbinieks lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē, finanšu līdzekļu apjomam ir jābūt ne mazāk par strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē iepriekšējā gadā.

Ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt ES zilo karti, darba samaksai ir jābūt ne mazākai par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,5. Ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt ES zilo karti un kurš tiks nodarbināts specialitātē (profesijā), ko Ministru kabinets iekļāvis to specialitāšu (profesiju) sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, minimālajai darba samaksai ir jābūt atbilstošai strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2.

Papildus informācija par ārzemnieku nodarbināšanu ir pieejama PMLP mājas lapā un NVA mājas lapā.  

Noteikumi ārzemnieku nodarbināšanas jomā:

2014. gada 28. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu"

2017. gada 25. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību”