Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā riska novērtēšana, konsultēšanās ar nodarbinātajiem un darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana.

Par nodarbināto drošību un veselību darbā ir atbildīgs darba devējs, tomēr praktiski uzņēmumā ar darba aizsardzību saistītos pasākumus veic darba aizsardzības speciālists vai ārpakalpojuma sniedzēji – kompetentā institūcija vai kompetentais speciālists darba aizsardzības jautājumos. 

Darba aizsardzības speciālists ir uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir ieguvis atbilstošu apmācību. Par darba aizsardzības speciālistu darba devējs var norīkot kādu no jau esošajiem darbiniekiem, kas šos pienākumus veic papildus saviem tiešajiem pienākumiem, vai arī pieņemt darbā atsevišķu darbinieku vai vairākus darbiniekus, kas visu darba laiku velta darba aizsardzības jautājumu risināšanai. Jebkurā gadījumā speciālistam nepieciešama atbilstoša apmācība darba aizsardzības jautājumos.

Ja uzņēmumā iekšēji organizatorisko struktūru nevar izveidot, darba devējs var piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus - kompetento institūciju vai kompetento speciālistu. Tomēr ir uzņēmumi, kuros ir obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija vai jānodarbina darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā. 

Pastāv atšķirības organizatoriskās struktūras izveidē atkarībā no uzņēmumā nodarbināto skaita un komercdarbības veida, ar ko uzņēmums nodarbojas. No darba aizsardzības aspekta bīstamie komercdarbības veidi ir noteikti Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr.99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju" pielikumā (turpmāk - bīstamās nozares).

Uzņēmumos, kas darbojas bīstamajās nozarēs, ja tajos ir vairāk kā pieci nodarbinātie, darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā jāiesaista kompetenta institūcija, ja vien uzņēmumā nav nodarbināts darba aizsardzības speciālists ar atbilstošu apmācību. 

Ja bīstamās nozares uzņēmumā ir 250 vai vairāk nodarbināto un kompetentā institūcija nav iesaistīta, darba devējam ir jānorīko vai jāpieņem darbā vismaz divi darba aizsardzības speciālisti. Vismaz vienam no viņiem ir nepieciešama profesionālā augstākā izglītība darba aizsardzības jomā.

Turpmāk tabulā attēloti iespējamie varianti, norādot, kas dažādos uzņēmumos var veikt visus darba aizsardzības speciālista pienākumus, tajā skaitā veikt darba vides iekšējo uzraudzību un risku novērtēšanu:

Uzņēmuma veids

Varianti organizatoriskās struktūras izveidei

Uzņēmums, kas nedarbojas bīstamajās nozarēs 

Darba aizsardzības speciālists ar pamatlīmeņa (160 vai 60 stundu) apmācību darba aizsardzībā (nodarbināts uz darba līguma pamata)

Darba aizsardzības speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā (nodarbināts uz darba līguma pamata)

Kompetentais speciālists (fiziska persona, pirmā vai otrā cikla augstākā izglītība un profesionālā kvalifikācija darba aizsardzībā*, reizi piecos gados sertifikācija, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ārpakalpojuma sniedzējs)

Kompetentā institūcija (juridiska persona, ārpakalpojuma sniedzējs)

Bīstamās nozares uzņēmums, ja tajā nav vairāk par 5 nodarbinātajiem

Darba aizsardzības speciālists ar pamatlīmeņa (160 vai 60 stundu) apmācību darba aizsardzībā (nodarbināts uz darba līguma pamata). Papildus ieteicams apgūt arī specializēto zināšanu izglītības programmu saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu 40 stundu apmērā.

Darba aizsardzības speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā (nodarbināts uz darba līguma pamata)

Kompetentais speciālists (fiziska persona, pirmā vai otrā cikla augstākā izglītība un profesionālā kvalifikācija darba aizsardzībā*, reizi piecos gados sertifikācija, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ārpakalpojuma sniedzējs)

Kompetentā institūcija (juridiska persona, ārpakalpojuma sniedzējs)

Bīstamās nozares uzņēmums ar 6-10 nodarbinātajiem

Darba aizsardzības speciālists ar pamatlīmeņa (160 stundu) apmācību darba aizsardzībā, kas iegūta līdz 2013.gadam, ja speciālistam ir iegūta arī augstākā izglītība dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, veselības aizsardzības jomā vai tiesību zinātnēs un viņam ir vismaz piecu gadu darba pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā (nodarbināts uz darba līguma pamata)

Darba aizsardzības speciālists ar pamatlīmeņa (160 vai 60 stundu) apmācību darba aizsardzībā un apgūtu specializēto zināšanu izglītības programmu saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu 40 stundu apmērā (nodarbināts uz darba līguma pamata)

Darba aizsardzības speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā (nodarbināts uz darba līguma pamata)

Kompetentā institūcija (juridiska persona, ārpakalpojuma sniedzējs)

Bīstamās nozares uzņēmums ar 11 – 249 nodarbinātajiem

 

Darba aizsardzības speciālists ar profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā (nodarbināts uz darba līguma pamata)

Kompetentā institūcija (juridiska persona, ārpakalpojuma sniedzējs)

Bīstamās nozares uzņēmums ar 250 vai vairāk nodarbinātajiem

 

Divi vai vairāki darba aizsardzības speciālisti, no kuriem vismaz vienam ir profesionālā augstākā izglītība darba aizsardzībā (nodarbināti uz darba līguma pamata). Pārējiem uzņēmuma darba aizsardzības speciālistiem nepieciešama vismaz pamatlīmeņa (160 vai 60 stundu) apmācība darba aizsardzībā un papildus ieteicams apgūt arī specializēto zināšanu izglītības programmu saistībā ar attiecīgo komercdarbības veidu 40 stundu apmērā.

Kompetentā institūcija (juridiska persona, ārpakalpojuma sniedzējs)

* Kompetentajam speciālistam nepieciešama pirmā vai otrā cikla augstākā izglītība (bakalaura vai maģistra) darba aizsardzības jomā un profesionālā kvalifikācija atbilstoši profesijas standartam "Darba aizsardzības vecākais speciālists" vai "Darba aizsardzības inženieris". Kompetentajam speciālistam var būt arī iepriekš iegūta otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība darba aizsardzībā un darba aizsardzības vecākā speciālista kvalifikācija.

Kompetento speciālistu un kompetento institūciju darba aizsardzības jautājumos saraksti pieejami šeit.

Noderīga informācija un dažādi informatīvie materiāli par darba aizsardzību pieejami tīmekļa vietnē http://stradavesels.lv/.

Par uzņēmuma darba aizsardzības speciālistu var strādāt tikai tāds cilvēks, kuram ir atbilstoša izglītība, zināšanas un izpratne par konkrēto uzņēmuma darbības nozari un darba vides faktoriem, kas var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumu Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" prasībām darba aizsardzības speciālistam jāapgūst viens no šādiem zināšanu līmeņiem:

  • pamatlīmeņa zināšanas, kuras apgūst profesionālās pilnveides izglītības programmā akreditētās izglītības iestādēs (mācību centros);
  • augstākā līmeņa zināšanas, kuras apgūst īsā, pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības studiju programmās (pēc iepriekš spēkā esošā iedalījuma 1. un 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība). Šajās studiju programmās tiek iegūta attiecīga profesionālā kvalifikācija - "Darba aizsardzības speciālists", "Darba aizsardzības vecākais speciālists" vai "Darba aizsardzības inženieris".

Līdz 2013. gadam pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā varēja apgūt 160 stundu apmācību programmā, bet šobrīd tiek īstenota minimālā apmācība 60 stundu apjomā. Šāda apmācība ir pietiekama, lai veiktu darba aizsardzības speciālista pienākumus uzņēmumā, kurā nav raksturīgi nodarbināto drošībai un veselībai īpaši bīstami riski, piemēram, biroja darbā. 

Papildus pamatlīmeņa zināšanu programmas apguvei speciālists var iegūt specializētās zināšanas darba aizsardzības jomā 40 stundu apjomā saistībā ar bīstamiem komercdarbības veidiem, piemēram, kokapstrādi, būvniecību, ražošanu, u.c. 

Informācija par izglītības iestādēm un augstskolām, kas piedāvā apmācību darba aizsardzības jomā, pieejama Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē www.niid.lv.

Noderīga informācija un dažādi informatīvie materiāli par darba aizsardzību pieejami tīmekļa vietnē http://stradavesels.lv/.

Par nodarbināto drošību un veselību darbā ir atbildīgs darba devējs. Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikti dažādi pienākumi, kas jāveic darba devējam, lai nodrošinātu drošu darba vidi saviem darbiniekiem un izvairītos no nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Bet kā ir ar pašnodarbinātajiem? Proti, pašnodarbinātās personas nav nodarbinātie, un nav arī darba devēji, bet tāpat veic darbu, kas var apdraudēt viņu veselību un drošību. Darba aizsardzības likuma izpratnē pašnodarbinātais ir fiziska persona, kura veic darbu patstāvīgi, ar to pamatā saprotot personas, kas izpilda kādu pasūtījumu, izgatavo lietu vai īsteno pasākumu.

Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka pašnodarbinātajam ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību darbā, kā arī par to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt viņa darbs. Tādejādi pašnodarbinātā drošība un veselība, veicot darbu, pamatā ir atkarīga no viņa paša zināšanām, izpratnes un iniciatīvas, īpaši  gadījumos, ja viņš strādā individuāli.

Darba devējiem ne retāk kā reizi gadā ir jāveic darba vides risku novērtēšana, apzinot, kādi riski var apdraudēt nodarbinātos darba vidē. Pašnodarbinātajiem nav noteikts obligāts pienākums veikt šāda veida riska novērtēšanu, tomēr arī pašnodarbinātajiem ir jāpievērš uzmanība drošībai savā darba vietā.

Jāatceras, ka risku visbiežāk var radīt šādi darba vides faktori:

- fizikālie (troksnis, vibrācija, apgaismojums, u.c.);

- ķīmiskie (lakas, krāsas, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, degviela, u.c.);

- psiholoģiskie (pārāk maz laika, sarežģījumi ar klientiem, darbs naktī, stress, u.c.);

- bioloģiskie (ērču encefalīts, B hepatīts, HIV/AIDS u.c.);

- ergonomiskie (smagu priekšmetu pārvietošana, vienveidīgas kustības u.c.);

- traumatiskie (iegriešana, priekšmetu uzkrišana, paslīdēšana u. c.).

Pašnodarbinātajam ir jānoskaidro, kādi kaitīgie faktori iespējami darba vietā, kā arī jānosaka pasākumi, kas būtu jāveic, lai izveidotu sev drošu darba vidi. Piemēram, ja pašnodarbinātais izmanto iekārtas, kas var radīt traumas, ir jālieto iekārtai paredzētie aizsargi un piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi (cimdi, aizsargbrilles, u.c.). Tāpat pašnodarbinātajam ir jāparūpējas, lai telpā ir pietiekams apgaismojums, īpaši gadījumos, ja darbā nepieciešams saskatīt sīkas detaļas.

Pašnodarbinātā veselība var pasliktināties arī, veicot darbu ar datoru, kaut arī var šķist, ka šis darba veids ir samērā nekaitīgs. Ilgstoši strādājot ar datoru, cilvēks lielāko dienas daļu pavada sēdus, kas uzskatāms par piespiedu stāvokli. Rezultātā var rasties muguras sāpes un attīstīties dažādas muskuļu – skeleta sistēmas slimības. Slodze rodas arī roku muskuļiem, strādājot ar peli. Ilgstoši strādājot ar datoru un izdarot atkārtotas un biežas kustības, plaukstas pamata locītavā var rasties muskuļu cīpslu sabiezēšana un attīstīties karpālā kanāla sindroms. Viena no raksturīgākajām sūdzībām darbā ar datoru ir redzes diskomforts, kas izpaužas kā graušanas sajūta acīs un asarošana. Acis ātri nogurst, bieži ir apsārtušas. Strādājot ar datoru, ir būtiski pareizi iekārtot darba vietu, tai skaitā izmantot ergonomisku krēslu, datora monitoru novietot pareizā pozīcijā un nodrošināt pietiekamu apgaismojuma līmeni. Pašnodarbinātajam ir jāregulē savs darba laiks un regulāri jāievēro atpūtas pauzes.

Kopš 2020.gada 1.jūlija Darba aizsardzības likumā ir spēkā specifiskas prasības gadījumos, kad pašnodarbinātie strādā kopā ar nodarbinātajiem viena uzņēmuma darba vidē. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem šādos gadījumos un mazinātu risku, ko pašnodarbinātā darbība var radīt citiem nodarbinātajiem, noteikts, ka darba devēja kā pakalpojuma saņēmēja pienākums ir nodrošināt pašnodarbinātajam tikpat drošu darba vidi kā savā uzņēmumā nodarbinātajiem.

Vienlaikus ir noteikts pienākums pašnodarbinātajiem ievērot darba aizsardzības prasības tāpat kā nodarbinātajiem, ciktāl tas nav pretrunā ar pašnodarbinātā statusu. Piemēram, pašnodarbinātajam ir pienākums lietot darba aprīkojumu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, ievērot drošības zīmes, bet pašnodarbinātajam nav pienākums apmeklēt obligātās veselības pārbaudes, uz kurām darba devējs nosūta nodarbinātos.

Pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto par darba veikšanu uzņēmuma darba vidē, ir tiesīgs nepielaist viņu pie darba vai apturēt viņa darbu, ja konstatē, ka viņš pārkāpj darba aizsardzības noteikumus vai apdraud savu vai citu personu drošību un veselību, piemēram, lieto nedrošu darba aprīkojumu vai strādā bez atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

Gadījumā, ja notiek nelaimes gadījums ar pašnodarbināto, darba devējam kā pakalpojuma saņēmējam ir noteikts pienākums noskaidrot un izvērtēt nelaimes gadījuma cēloņus, lai izvairītos no līdzīgiem nelaimes gadījumiem. Šādā gadījumā nav noteikta specifiska nelaimes gadījuma izmeklēšanas kārtība, bet darba devējam ir jāapkopo informācija, kas viņam ir pieejama un jāizdara secinājumi, vai un kā ir iespējams no šādiem nelaimes gadījumiem izvairīties nākotnē, lai tajos neciestu viņa uzņēmumā nodarbinātie.

Visplašākā informācija par darba aizsardzības jautājumiem ir apkopota interneta vietnē http://stradavesels.lv/. Viens no informatīvajiem materiāliem ir tieši paredzēts pašnodarbinātajiem (http://stradavesels.lv/Uploads/2017/02/08/295_2016_Brosura_DA_pasnodarbinatajiem2.pdf), tomēr pašnodarbinātā darbā var izmantot arī materiālus, kas attiecas uz atsevišķiem riska faktoriem, piemēram, darbu ar datoru, ergonomiskajiem riska faktoriem, ķīmiskajām vielām, u.c., ja pašnodarbinātajam darbā ir saskare ar šiem riska faktoriem.

Mūsdienās aizvien aktuālākas kļūst dažādas specifiskas nodarbinātības formas, tai skaitā attālinātais darbs, kad nodarbinātais darbu veic mājās vai kādā citā vietā ārpus uzņēmuma. 

Darba devējam un nodarbinātajam ir tiesības vienoties par darba izpildes vietu – tā var būt uzņēmuma teritorijā vai arī citā vietā, piemēram, nodarbinātā mājās. Darba aizsardzības likumā ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, ir iekļauta attālinātā darba definīcija: attālinātais darbs - tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.

Visbiežāk attālinātais darbs ir darbs ar datoru mājās, kopstrādes telpās vai citur, bet tas var būt arī cita veida darbs, piemēram, kādu lietu izgatavošana. Tomēr attālinātais darbs nav izbraukumi pie klientiem, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi utt., kā arī komandējumi un darba braucieni.

Darba aizsardzības likumā ir noteikts, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Šis princips ir attiecināms uz jebkura veida darbu, tajā skaitā arī gadījumos, kad nodarbinātais darbu veic attālināti. Tādejādi arī šāda veida darbam ir jāveic darba vides riska novērtēšana, nodarbināto apmācība un citi pienākumi, lai nodrošinātu pēc iespējas drošu un nekaitīgu darba vidi.

Ir būtiski, lai tiktu identificēta darba vieta, kurā pamatā nodarbinātais strādās, kā arī darba apstākļi šajā vietā. Lai atvieglotu darba vides riska novērtēšanu, attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu var veikt darba veidam (piemēram, attālinātajam darbam, veicot darbu ar datoru), izvērtējot, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts, piemēram, ergonomiskie riska faktori, telpas mikroklimats, apgaismojums, psihoemocionālie riska faktori u.c. Tomēr, ja nodarbinātais strādā vienā darba vietā, piemēram, mājās, un darba devējs un nodarbinātais par to vienojas, darba vides riska novērtēšanu var veikt arī konkrētajai darba vietai.

Nodarbinātajam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju un jāsniedz darba devējam informācija par apstākļiem, kādi ir attālinātājā darba vietā un var ietekmēt viņa drošību un veselību, veicot darbu. Šim mērķim var izmantot dažādas aptaujas lapas, ko aizpilda pats darbinieks, izvērtējot apstākļus savā darba vietā un pārliecinoties, vai darba vieta ir piemērota darba veikšanai, piemēram, vai ir atbilstošs galda un krēsla izvietojums, pietiekams apgaismojums, atbilstoša datortehnika u.c.

Interneta vietnē www.stradavesels.lv ir pieejams materiāls, ko nodarbinātie var izmantot savas darba vietas izvērtēšanai - Pašvērtējums darbam pie datora, ja strādā mājās.

Darba devējam ir jāinformē nodarbinātie par iespējamajiem darba vides riskiem un to ietekmi, tajā skaitā arī tad, ja darbs tiek veikts attālināti. Darba aizsardzības speciālists šo informāciju nodarbinātajiem var nosūtīt elektroniski. Šim nolūkam noderīgas var būt gan iepriekš minētās aptaujas lapas, kā arī jebkura cita informācija par darba vidi attālinātajā darbā. Interneta vietnē www.stradavesels.lv ir pieejami materiāli nodarbināto informēšanai - Infografika par pamatprincipiem drošam darbam ar klēpjdatoru, video par pamatprincipiem drošam darbam, strādājot ārpus biroja u.c.

Interesants un noderīgs video ikvienam, kurš ikdienā strādā no mājām, jo arī mājās mēs nevaram aizmirst par savu drošību un veselību. Neesi kā Jānis!

Noderīga informācija, skaidrojumi un informatīvie materiāli par darba aizsardzības jautājumiem pieejama tīmekļa vietnē www.stradavesels.lv