Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes
sēdes protokols Nr . 31-05 - 13/1
Rīgā 2013. gada 17.janvārī
Sēdi vada Egils Baldzēns - LBAS priekšsēdētāja vietnieks
Piedalās:
No valdības puses:
Māris Badovskis - Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors
Ineta Vjakse - Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece
Renārs Lūsis - Valsts darba inspekcijas direktors
Mārīte Noriņa - Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja
Sandris Rāgs - Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas juriskonsults
DLTSA izvirzītie LDDK pārstāvji:
Aleksandrs Grigorjevs - SIA „Grif"
Pēteris Druķis - A/S „Inspecta Latvija"
Andris Alksnis - LDDK darba tiesību eksperts
DLTSA izvirzītie LBAS pārstāvji:
Egils Baldzēns - LBAS priekšsēdētāja vietnieks
Kaspars Rācenājs - LBAS jurists
Ziedonis Antapsons - LBAS darba aizsardzības speciālists
Pieaicinātās personas:
Edgars Korčagins - Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktors
Aina Liepiņa - Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā referente
Māra Vīksne - Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte
Artis Lapiņš - Finanšu ministrijas Valsts resursu politikas nodaļas eksperts
Ilze Lore - Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Uzņēmējdarbības, ārvalstu investīciju piesaistes un eksporta nodaļas vecākā referente
Nataļja Mickeviča - LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte
Edvīns Krieviņš - LBAS, Arodbiedrība LAKRS priekšsēdētāja vietnieks
Irēna Kalniņa - LSAB/LBAS viceprezidente
Jānis Mucenieks - LAB „Enerģija"
Līga Meņģelsone - LDDK ģenerāldirektore
Pēteris Leiškalns - LDDK sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts
Sabīne Vaska - VDI direktora vietniece
Sēdi sāk plkst.14.00
Darba kārtība
- Grozījumi Darba likumā.
Ziņotājs: Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktors Edgars Korčagins.
- Darba aizsardzības prakses standartu apstiprināšana (biroju darbs, būvniecība, lauksaimniecība, kokapstrāde, veselības un sociālā aprūpe).
Ziņotājs: Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne.
3. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Ziņotājs: Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.
- Citi jautājumi.
Egils Baldzēns ierosina veikt izmaiņas darba kārtībā kā pirmo DLTSA sēdē izskatāmo jautājumu nosakot „Darba aizsardzības prakses standartu apstiprināšana (biroju darbs, būvniecība, lauksaimniecība, kokapstrāde, veselības un sociālā aprūpe)" , kam sekotu „Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā" izskatīšana. „Grozījumi Darba likumā" E.Baldzēns aicina noteikt kā trešo DLTSA sēdē izskatāmo jautājumu.
DLTSA nolemj:
Veikt izmaiņas DLTSA sēdes darba kārtībā atbilstoši E.Baldzēna ierosinātajam.
1.jautājums
Darba aizsardzības prakses standartu apstiprināšana (biroju darbs, būvniecība, lauksaimniecība, kokapstrāde, veselības un sociālā aprūpe).
Ziņotājs: Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Māra Vīksne.
M.Vīksne informē, ka 2011. gadā tika veikti grozījumi DLTSA nolikumā, kas paredzēja, ka DLTSA funkcijās ietilpst darba aizsardzības prakses standartu apstiprināšana. Šobrīd ir izstrādāti un ar sociālajiem partneriem saskaņoti pieci darba aizsardzības prakses standarti - biroju darbs, būvniecība, lauksaimniecība, kokapstrāde, veselības un sociālā aprūpe. Tā kā 2012. gada nogalē tika veikti grozījumi vairākos normatīvos aktos attiecībā uz darba aizsardzības prasībām, pašreizējā darba aizsardzības prakses standartu redakcijā papildus tīri tehniski tiks iekļautas šīs prasības. Darba aizsardzības prakses standartus izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra „Darba drošības un vides veselības institūts". Pēc apstiprināšanas darba aizsardzības prakses standarti tiks ievietoti Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Nacionālā kontaktpunkta mājas lapā www.osha.lv un Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras „Darba drošības un vides veselības institūts" mājas lapā www.rsu.lv/ddvvi. M.Vīksne aicina apstiprināt darba aizsardzības prakses standartus.
Z.Antapsons vēlas uzzināt, kādi vēl darba aizsardzības prakses standarti tiks izstrādāti. M.Vīksne paskaidro, ka šobrīd tiek izstrādāti prakses standarti pārtikas ražošanas nozarei un transporta nozarei, kas tuvākajā laikā tiks nosūtīti sociālajiem partneriem saskaņošanai. 2013.gada beigās plānots izstrādāt prakses standartus mazumtirdzniecības nozarei un tekstilizstrādājumu ražošanas un apstrādes nozarei.
A. Grigorjevs aicina ievaddaļā norādīt standartu izstrādātājus, savukārt P.Druķis vaicā, vai normatīvajos aktos ir noteikts, ka šādi prakses standarti ir nepieciešami, un ierosina terminu „standarts" aizstāt ar vārdu „vadlīnijas", vienlaikus aicinot darba aizsardzības prakses standartu ievaddaļā norādīt, ka to ievērošana nav obligāta.
M.Vīksne paskaidro, ka 2008. gadā tika sagatavoti grozījumi Darba aizsardzības likumā, kuri paredzēja šo standartu tiesisko regulējumu iekļaut Darba aizsardzības likumā, tomēr šis grozījums tika svītrots no likumprojekta.
R. Lūsis apstiprina, ka arī Vācijā attiecībā uz šāda veida dokumentiem tiek lietots termins „standarts" un ka darba aizsardzības prakses standarti nav obligāti, tomēr tie ir uzskatāmi par „praksi, kurai sekojot tiek pildītas normatīvo aktu prasības", un neuzskata, ka vārds „standarts" būtu nepareizs. R.Lūsis ierosina iekļaut darba aizsardzības prakses standarta tekstā datumu, kad tie tika apstiprināti DLTSA sēdē. M.Vīksne apstiprina, ka darba aizsardzības prakses standartu ievaddaļā jau ir norādīts, ka to ievērošana nav obligāta, un katrā prakses standartā tiks norādīts tā sagatavotājs un datums, kad tas ir apstiprināts DLTSA sēdē.
Par apspriežamo jautājumu izsakās: Z.Antapsons, A.Grigorjevs, P.Druķis, R.Lūsis u.c.
DLTSA nolemj:
Apstiprināt darba aizsardzības prakses standartus (biroju darbs, būvniecība, lauksaimniecība, kokapstrāde, veselības un sociālā aprūpe), paredzot, ka tajos pirms publicēšanas tiek veikti tehniski labojumi saskaņā ar jaunākajām izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī tiek norādīts prakses standarta sagatavotājs un datums , kad tas ir apstiprināts DLTSA sēdē
2.jautājums
Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Ziņotājs: Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.
I.Vjakse ziņo, ka šis jautājums ir īss informatīva rakstura pārskats par pašreizējo grozījumu Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk tekstā - APK) redakciju, kas ir tapusi sadarbībā ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu. Pamats minēto grozījumu izstrādei ir 2012. gada 18.septembra Ministru kabineta lēmums uzdot Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai pārskatīt APK attiecībā uz sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar nereģistrēto nodarbinātību - ar darba līgumu nereģistrēšanu un nodokļu maksāšanas pienākuma neievērošanu. Tiek precizētas APK 41.pantā noteiktās sankcijas, samazinot sodus un diferencējot atbildību par atkārtotību. 41.5 panta otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijas tiek precizētas, un 159.8pantā tiek noteikti bargāki sodi par darbinieka nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, tiek pārceltas no 41.panta bargās sankcijas. 215.3 pantā tiek precizētas Valsts darba inspekcijas tiesības uzlikt sodus - Valsts darba inspekcijai izskatīs APK 175.2pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas ar tās darbību.
A.Alksnis norāda, ka APK ietvertā nereģistrētās nodarbinātības definīcija ir neatbilstoša reālajai situācijai. I.Vjakse un M. Badovksis norāda, ka APK neparedz nereģistrētās nodarbinātības definīciju, bet gan sodus par pārkāpumiem. I.Vjakse norāda, ka pienākums reģistrēties kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem ir noteikts Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr. 827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".
P.Leiškalns atzīst, ka šādi grozījumi ir solis pareizā virzienā, tomēr uzsver, ka sankcija par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā joprojām ir pārāk liela, ja persona ir reģistrēta VID kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējs, kā arī sankciju starpība ir pārāk liela.
E.Baldzēns piekrīt P.Leiškalna viedoklim par APK grozījumu pozitīvo lomu, tomēr atkārtoti izsaka neizpratni, kāda rīcība ir paredzama, ja noslēgts uzņēmuma nevis darba līgums.
M. Badovskis paskaidro, ka būtiski, lai zem uzņēmuma līguma nepamatoti nebūtu „paslēpts" darba līgums. Darba līguma gadījumā būtiski atšķiras darbinieka sociālās garantijas. Ja tiesiski pamatoti ir noslēgts uzņēmuma līgums, tad Valsts darba inspekcijai nav pamata uzlikt administratīvo sodu par darba līguma nenoslēgšanu raktsveidā.
L.Meņģelsone uzsver reģistrācijas kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem prioritāti pār darba līgumu noslēgšanu rakstveidā.
M.Badovskis aicina pieņemt informāciju par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā zināšanai un informē, ka pašreizējā grozījumu redakcija tiks sūtīta Tieslietu ministrijai, lai šis jautājums tiktu iekļauts APK darba grupas sēdē un pēc tam tiks turpināts darbs pie likumprojekta anotācijas izstrādes un arī likumprojekta saskaņošanas process.
Par apspriežamo jautājumu izsakās: E.Baldzēns, P.Leiškalns, L.Meņģelsone, M. Badovskis, I.Kalniņa, KRācenājs, I.Lore, A.Alksnis u.c.
DLTSA nolemj:
Pieņemt informāciju par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā zināšanai un atbalstīt, ka pašreizējā grozījumu redakcija tiks sūtīta Tieslietu ministrijai, lai šis jautājums tiktu iekļauts APK darba grupas sēdē.
3.jautājums
Grozījumi Darba likumā.
Ziņotājs: Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktors Edgars Korčagins.
E. Korčagins ierosina grozījumus Darba likumā izskatīt hronoloģiskā kārtībā, lai saprastu, vai sociālie partneri vienojas par attiecīgā grozījuma redakciju vai arī pusēm ir iebildumi. E. Korčagins ierosina izņēmumā kārtā kā pirmo izskatīt grozījumu Darba likuma 61.panta otrajā daļā, par ko ziņo A. Liepiņa - Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā referente.
A.Liepiņa informē, ka līdz šim saskaņā ar 61.panta otro daļu, Ministru kabinets noteica minimālo mēneša darba algu un stundas tarifa likmi, taču grozījumi paredz, ka Ministru kabinets noteiks minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas noteikumus.
K.Rācenājs vaicā, ka stundas tarifa likmi varēs fiksēt darba līgumā. A. Liepiņa, paskaidro - „atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecīgajā gadā".
Būtisku iebildumu nav
Izteikt 32.panta trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Darba sludinājumā norāda darba devēja - fiziskās personas -vārdu un uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, vai personāla atlases uzņēmuma, kas darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi, nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru.";
Iebildumu nav
37.pantā:
izteikt astoto daļu šādā redakcijā:
„(8) Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, ko apliecina atbilstošs ieraksts ārzemniekam izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams.";
Iebildumu nav
papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:
„(12) Darba devējam aizliegts nodarbināt darbinieku, ja darbinieks nolīgto darbu nespēj veikt veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums";
K.Rācenājs aicina likumprojekta anotācijā ietvert detalizētāku skaidrojumu, ka gadījumā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku šī iemesla dēļ, tad to uzskata par dīkstāvi darba devēja vainas dēļ..
Iebildumu nav.
40.pantā:
papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda „(nosaukumu)" ar vārdiem „personas kodu vai";
papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
„(9) Ja darba līgums ar ārzemnieku noslēgts valsts valodā, darba devēja pienākums ir rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.
(10) Darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un to uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.
(11) Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, izsniegt darbiniekam darbinieka apliecību, kā arī nosaka darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un tās izsniegšanas noteikumus";
K.Rācenājs aicina vārdu „nosaukums" aizstāt ar vārdu „firma". M.Badovskis pamato vārda „nosaukums" lietojumu.
40.panta devītā daļa
Iebildumu nav
40.panta desmitā daļa
K.Rācenājs lūdz precizēt anotāciju. Arī A.Alksnis un E.Baldzēns sniedz komentārus.
Kopumā iebildumu nav.
Izslēgt 44.panta trešās daļas otro teikumu
Nav iebildumu
45.pants
aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu „trim" ar vārdu „pieciem".
K.Rācenājs ierosina iespēju pagarināt termiņu ietvert koplīgumā un uzsver koplīguma būtiskumu. A.Alksnis vērš uzmanību uz brīvprātīguma principu koplīguma slēgšanā. A.Grigorjevs aicina nepaļauties uz koplīguma esamību katrā uzņēmumā. M.Noriņa pauž viedokli, ka 5 gadu termiņu nevar uzskatīt par „īslaicīgu". M.Badovskis komentē par „termiņa izlīdzinātību" Baltijas valstu ietvaros. LDDK un LBAS ir dažādi viedokļi. Ekonomikas ministrija atbalsta.
Nesaskaņots.
aizstāt pirmās daļas otrajā teikumā skaitli "30"ar „60"
LDDK un LBAS ir konceptuāli dažādi viedokļi, bet LBAS atbalsta grozījumu. .
Nesaskaņots.
Papildināt 62.panta trešo daļu pēc vārdiem „visā barošanas laikā" ar vārdiem „bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam";
K.Rācenājs uzskata, ka ierobežojumus drīkst iekļaut tikai darba koplīgumā. LBAS un LDDK konceptuāli dažādi viedokļi.
Nesaskaņots
Izteikt 68.pantu šādā redakcijā:
„68.pants. Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā
(1) Darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
(2) Darbiniekam un darba devējam vienojoties, piemaksas par virsstundu darbu vietā var piešķirt apmaksātu kompensējošo atpūtu citā laikā.
(3) Darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
(4) Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā";
E.Baldzēns un I.Kalniņa norāda, ka LBAS nepiekrīt, jo tas pasliktina jau tā slikto darbinieku dzīves līmeni. K.Rācenājs lūdz iekļaut negatīvo statistiku anotācijā M. Badovksis lūdz LBAS rakstisku viedokli, lai varētu papildināt anotāciju. LDDK atbalsta, bet LBAS neatbalsta. Ekonomikas ministrija atbalsta..
Nesaskaņots
LBAS pārstāvis uzsver, ka otrajā daļa minētā atkāpe ir paredzama darba koplīgumā. LDDK atbalsta.
Papildināt 69.panta ceturto daļu ar vārdiem „ja darba devējs un darbinieks nav vienojušies par citu darba samaksas izmaksas laiku, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas dienā";
LBAS pārstāvis nepiekrīt šādai redakcijai - šāda atkāpe paredzama darba koplīgumā. LDDK pārstāvis atbalsta un uzsver pušu vienošanās nozīmi.
Nesaskaņots.
74.pantā:
izslēgt pirmās daļas 6.punktā vārdus „vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs";
Iebildumu nav
izteikt sesto daļu šādā redakcijā: „(6) Darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā. Darba devējam ir pienākums apmaksāt ne mazāk kā piecas šādas dienas kalendārā gada laikā, izmaksājot šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts lielāks apmaksāto atpūtas dienu skaits"
E.Korčagins uzsver, ka svarīga ir darba devēja un darbinieka (donora) interešu harmonizācija. K.Rācenājs norāda, ka panta redakcija būtiski atšķiras no saskaņošanai nosūtītās un apsola paust oficiālu viedokli pēc nedēļas rakstiski.
LDDK neiebilst.
75.pantā:
izteikt 75.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
„(3) Ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, mēneša vidējo izpeļņu pielīdzina spēkā esošajai minimālajai mēneša darba algai. Stundas vidējo izpeļņu pielīdzina minimālajai stundas tarifa likmei. Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar astoņi (normālais dienas darba laiks stundās).
(4) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši).
(5) Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
„(9) Par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā";
K.Rācenājs un M.Noriņa vērš uzmanību uz jēdziena „kalendārie mēneši" lietojumu. E.Korčagins uzsver, ka tas prasītu tikai objektīvas izmaiņas grāmatvedības programmās.
VDI neatbalsta.
K.Rācenājs aicina noteikt, ka VDI rēķinātu darba samaksu un aicina paredzēt līdzekļus, lai nopirktu VDI grāmatvedības programmu, lai VDI varētu pamatoti uzlikt administratīvos sodus.
E.Korčagins informē, ka šo pantu vēl var grozīt, saskaņojot ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu attiecībā uz kalendārajiem/faktiskajiem mēnešiem. E.Korčagins papildus informē, ka notiks tikšanās ar Latvijas Republikas grāmatvežu asociācijas pārstāvi M.Grebenko.
Konceptuāla vienošanās, ka nepieciešama vienota sistēma.
Izteikt 80.pantu šādā redakcijā:
„(1) Ja atbilstoši šā likuma 79.panta pirmajai daļai darba devējs veic ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nevar pārsniegt 20 procentu no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas.
(2) Pēc izpildu dokumentiem izdarāmo ieturējumu apmēru no darba samaksas nosaka atbilstoši Civilprocesa likumam.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem ieturējumiem piemēro Civilprocesa likuma noteikumus par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu";
LBAS pārstāvis piedāvā saglabāt esošo panta redakciju kā kompromisu. LBAS neatbalsta grozījumu. LDDK atbalsta.
VDI pārstāvis uzskata, ka pašreizējais regulējums nav atstājams un atbalsta.
M.Badovksis lūdz S.Rāgu, kā Tieslietu ministrijas pārstāvi, sniegt rakstisku skaidrojumu par šīs normas pamatotību un tiesiskumu.
Izslēgt 85.panta otro daļu;
Iebildumu nav.
90.pantā:
aizstāt trešajā daļā vārdu „sešu" ar skaitli „12";
LBAS nepiekrīt šādam grozījumam.
papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
„Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru darbiniekam ir izteikta rakstveida piezīme vai rājiens";'
LBAS lūdz papildināt Darba likuma 56.panta ceturto daļu ar darba devēja pienākumu jebkurā gadījumā pēc darbinieka pieprasījuma izsniegt rakstisku dokumentu.
A.Alksnis iebilst minot, ka pārāk daudz darbinieki sāks pieprasīt rakstisku apliecinājumus.
M.Badovskis aicina LBAS iesniegt rakstisku priekšlikumus jauna panta redakcijai un norāda, 56.panta ceturtā daļa neatbilst šī panta kontekstam.
aizstāt ceturtajā daļā vardu „gada" ar vārdiem „viena mēneša";
LBAS nepiekrīt šādam grozījumam.
Aizstāt 96.1.panta otrajā daļā vārdu „sniedzējs" ar vārdu „saņēmējs";
Iebildumu nav.
Papildināt 101.panta pirmās daļas 11.punktu pēc vārdiem „nelaimes gadījums darbā" ar vārdiem „kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbības rezultātu";
LBAS neatbalsta
Aizstāt 106.panta ceturtajā daļā skaitli „45" ar skaitli „30";
LBAS lūdz papildināt anotāciju ar paskaidrojumu. Kopumā LBAS un LDDK iebildumu nav.
Aizstāt 107.panta pirmajā daļā skaitli „45" ar skaitli „30";
LBAS lūdz papildināt anotāciju ar paskaidrojumu. Kopumā LBAS un LDDK iebildumu nav.
109.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „visā barošanas laikā" ar vārdiem „bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam";
LBAS pārstāvis nepiekrīt šādai redakcijai - šāda atkāpe būtu pieļauja, ja par to būtu vienošanās darba koplīgumā.
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) „Aizliegums uzteikt darba līgumu ar grūtnieci attiecas arī uz gadījumiem, kad darba līguma uzteikuma brīdī darba devēja rīcībā nav bijusi informācija par grūtniecības faktu, taču darbiniece faktiski ir bijusi grūtniecības stāvoklī, ko apliecina ārsta atzinums, kas iesniegts darba devējam ne vēlāk kā divas nedēļas pēc uzteikuma saņemšanas, izņemot gadījumu, kad šāda ārsta atzinuma iesniegšana noteiktajā laikā nebija iespējama objektīvu iemeslu dēļ";
A.Alsknis norāda, ka LDDK nepiekrīt šādiem grozījumiem, jo darba devējs nevar uzminēt, ka persona ir grūtniecības stāvoklī. M.Badovskis un E.Korčagins min, ka šeit ir mēģināts fiksēt to, ko rāda esošā tiesu prakse.
K.Rācenājs aicina iepazīties ar lietu SKC187/2009.
110.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „4" ar skaitli „7";
LBAS neatbalsta. LDDK atbalsta.
papildināt pirmo daļu pēc skaitļa „10" skaitli „11";
LBAS neatbalsta. LDDK atbalsta.
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Ja darbinieks ir vairāku darbinieku arodbiedrību biedrs, darba devējs piekrišanu darba līguma uzteikšanai pieprasa no tās arodbiedrības, kuru norāda darbinieks";
Iebildumu nav.
LDDK iesniedza priekšlikumu izslēgt 110.pantu no Darba likuma. LBAS neatbalsta.
Papildināt likumu ar 112.1 pantu šādā redakcijā:
„112.1 pants. Uzteikuma paziņošana
(1) Uzteikumu otrai pusei var izsniegt uz vietas personīgi vai piegādājot ar ziņneša starpniecību, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus. Uzteikumu otrai pusei var izsniegt, izmantojot elektroniskos sakarus, ja tas noteikts darba līgumā.
(2) Ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto adresi nosūta kā ierakstītu pasta sūtījumu, uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc uzteikuma nodošanas pastā. Uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja otra puse uzteikumu faktiski saņēmusi agrāk. Prezumpciju, ka uzteikums ir saņemts septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, saņēmējs var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli uzteikuma saņemšanai norādītajā adresē.
(3) Ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūta ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot drošu elektronisko parakstu, uzteikums uzskatāms par saņemtu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Prezumpciju, ka uzteikums ir saņemts otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu, saņēmējs var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli uzteikuma saņemšanai norādītajā adresē. Ja rodas domstarpības, pusei, kas sūtījusi uzteikumu pa elektronisko pastu ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts";
LBAS ierosina noteikt pirmajā daļā minētās tiesības darba koplīgumā. Citu iebildumu sociālajiem partneriem nav.
Aizstāt 113.panta otrajā daļā vārdus „divas nedēļas" ar vārdiem „septiņas dienas";
Iebildumu nav.
115.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
„115.pants. Trešo personu pieprasījums, tiesas spriedums un neatbilstība likuma prasībām.
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Darba devējs nekavējoties izbeidz darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, ja darbinieka (turpmāka) nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta un nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā";
Iebildumu nav.
136.pantā:
izteikt 136.panta piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus";
papildināt 136.panta septīto daļu pēc vārdiem „visā barošanas laikā" ar vārdiem „bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam".
LBAS pārstāvis nepiekrīt šādai redakcijai - šāda atkāpe būtu pieļauja, ja par to būtu vienošanās darba koplīgumā.
Papildināt 138.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
„Jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu";
Iebildumu nav.
„140.pants. Summētais darba laiks
(1) Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.
(2) Likumā noteikto diennakts un nedēļas atpūtas laika ilgumu summētā darba laika ietvaros var nepiemērot, ja:
1) darbiniekam ceļā uz darbu ir jāpavada ilgs laiks;
2) darbinieks veic apsardzes vai uzraudzības darbību;
3) darba rakstura dēļ nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu;
4) darbinieks veic sezonas rakstura darbu;
5) ir paredzama uzņēmuma darbības apjoma īslaicīga paplašināšanās vai ražošanas apjoma pieaugums.
(3) Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā - ne ilgāku par 12 mēnešiem.
(4) Summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.
(5) Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
(6) Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku";
K.Rācenājs norāda, ka darba grafiku grozīšana nevar būt vienpusēja un apsola vienas nedēļas laikā sniegt priekšlikumus šajā jautājumā. Citu iebildumu sociālajiem partneriem nav.
143.pantā:
izteikt ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā
„Darbinieku ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam līdzvērtīgu kompensējošo atpūtu un nodrošinot ne mazāk kā divus šā panta pirmajā daļā minētos nedēļas atpūtas periodus jebkurā 14 dienu laikā, šādos gadījumos";
papildināt piekto daļu pēc vārdiem „visā barošanas laikā" ar vārdiem „bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam";
K.Rācenājs ierosina aizstāt vārdus „jebkurā 14 dienu laikā" ar vārdiem "ne vēlāk kā 14 dienu laikā". LBAS tiek aicināti iesniegt priekšlikumus redakcijai rakstiski.
LBAS pārstāvis nepiekrīt piektās daļas redakcijai - šāda atkāpe būtu pieļauja, ja par to būtu vienošanās darba koplīgumā.
Citu iebildumu sociālajiem partneriem nav.
149.pantā:
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem „visā barošanas laikā" ar vārdiem „bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam";
papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:
„Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, kad darbiniekam nav bijusi iespēja izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu";
LBAS pārstāvis nepiekrīt piektās daļas redakcijai - šāda atkāpe būtu pieļauja, ja par to būtu vienošanās darba koplīgumā.
A.Alksnis ierosina noteikt 2 gadu limitu piektajā daļā. LBAS ierosina aizstāt „nav bijusi iespēja izmantot" ar vārdiem „nav izmantojis".
153.pantā:
papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina citas personas bērnu. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam. Šādu atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet to neieskaita ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā";
papildināt otro daļu pēc vārda „pirmajā" ar vārdiem „un otrajā";
uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu;
Iebildumu nav.
156.pantā:
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Bērna kopšanas atvaļinājuma pārtraukšana pirms piešķirtā atvaļinājuma termiņa notecēšanas īstenojama darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajā kārtībā vai pamatojoties uz darba devēja un darbinieka vienošanos. Darbiniekam ir tiesības atgriezties darbā, paziņojot par to darba devējam ne mazāk kā vienu nedēļu iepriekš, ja turpmāka bērna kopšana objektīvu apstākļu dēļ nav iespējama".
Iebildumu nav.
Par apspriežamo jautājumu izsakās: E.Baldzēns, P.Leiškalns, L.Meņģelsone, M. Badovskis, I.Kalniņa, KRācenājs, I.Lore, A.Alksnis u.c.
DLTSA nolemj:
Ievērojot sociālo partneru nostāju turpināt grozījumu Darba likumā izstrādāšanu un sagatavot anotāciju. Uzdot LBAS iesniegt rakstisku ierosinājumus par komentētajiem punktiem un par koplīguma lomas stiprināšanu. Izvērtējot Aizsardzības ministrijas priekšlikumus DLTSA secina, ka ar ierosinātajiem grozījumiem 108. un 109. pantā netiek risināta Aizsardzības ministrijas identificētā problēma. .
Citi jautājumi
4.jautājums
LDDK priekšlikumi grozījumiem Darba likumā
Ziņotājs: Andris Alksnis - LDDK darba tiesību eksperts
A.Alksnis informē, ka LDDK ir sagatavojusi 6. priekšlikumus grozījumiem Darba likumā un aicina sociālos partnerus ar tiem iepazīties un izteikt savu viedokli.
1. LDDK ierosina izteikt 101.panta ceturto daļu sekojošā redakcijā:
„(4) Uzteikt darba līgumu šā panta pirmās daļas 6., 7., 8. un 9.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieka ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā, kas atbilst viņa kvalifikācijai, tai pašā vai citā uzdevumā.
M.Badovskis min, ka gadījumā, ja LBAS neiebilst, pastāv iespēja apsvērt šī panta redakciju.
2. LDDK ierosina izslēgt 109.panta otro daļu.
Šis priekšlikums sākotnēji izvērtējams sadarbībā ar personu ar invaliditāti tiesības pārstāvošajām organizācijām.
3. LDDK ierosina izslēgt 110.pantu.
LBAS kategoriski iebilst pret arodbiedrību lomas samazināšanu.
4. LDDK ierosina izteikt 128.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā:
„(1) Atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksājamas nākamajā dienā pēc atlaišanas, ja vien darbinieks un darba devējs nav vienojušies par naudas summu izmaksu citā termiņā, bet ne vēlāk kā tuvākajā darba samaksas izmaksas datumā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav veicis darbu, viņam pienākošās naudas summas izmaksā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu."
Labklājības ministrija un LBAS iebilst pret šādu ierosinājumu.
5. LDDK ierosina izteikt 149.panta trešu un piekto daļu šādā redakcijā:
„(3) Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.
(5) Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Šādā gadījumā darba devējs kompensē naudā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par pēdējiem diviem gadiem, kuru darbinieks nav izmantojis."
Puses šo jautājumu jau ir apspriedušas un pie vienota viedokļa nav nonākušas.
6. LDDK ierosina papildināt Darba likumu ar 76.1 pantu šādā redakcijā:
„76.1 Darba devējs var pilnībā vai daļēji atlīdzināt darbiniekam izdevumus, kas radušies darbiniekam izglītojoties. Par šādu izdevumu segšanu un nosacījumiem darba devējam un darbiniekam ir jāvienojas rakstveidā."
LBAS un Labklājības ministrija iebilst pret šādu panta redakciju. Norma nav viennozīmīgi saprotama.
DLTSA nolemj:
Ievērojot to, ka dalībpusēm nav citu jautājumu, ko tās ierosinātu izskatīt, sēde slēdzama.
Sēdi slēdz 16:51
Sēdi protokolēja: A.Pilsuma
Sēdes vadītājs: E.Baldzēns