Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes ārkārtas sēdes protokols Nr. 2
Rīgā, 2005.gada 29.martā
Sēdi vada - valdības puses vadītājs - I.Tāre.
Piedalās:
No valdības puses:
|
1. |
LM Darba departamenta direktore |
I.Tāre |
|
2. |
LM Darba departamenta direktora vietnieks - Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs |
R.Lūsis |
|
3. |
LM Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja |
I.Vjakse |
|
4. |
FM nodaļas vadītāja vietniece |
I.Artemjeva |
|
5. |
TM juriskonsults |
D.Broks |
|
6. |
VDI darba tiesību daļas vadītāja vietnieks |
G.Staune |
No darba devēju puses:
|
1. |
A/S „GRINDEKS" darba aizsardzības nodaļas vadītājs, LDDK eksperts |
A.Bauze |
|
2. |
VAS „LATVENERGO" Administratīvā departamenta direktore, LDDK eksperts |
I.Kola |
|
3. |
SIA "Lattelekom" Darba aizsardzības nodaļas vecākais darba aizsardzības administrators, LDDK eksperts |
J.Nipāns |
|
4. |
LDDK ģenerāldirektores vietnieks |
E.Korčagins |
No arodbiedrību puses:
|
1. |
LBAS priekšsēdētāja vietnieks |
E.Baldzēns |
|
2. |
LBAS juriskonsults |
O.Garkājs |
|
3. |
Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības „LAKRS" priekšsēdētāja vietniece |
M.Druka-Jaunzeme |
|
4. |
Latvijas meža nozaru arodbiedrības darba aizsardzības un tiesību sektora vadītājs |
J.Ā.Smildziņš |
|
5. |
LBAS darba aizsardzības konsultants |
Z.Antapsons |
|
6. |
LBAS Sakaru darbinieku arodbiedrības viceprezidents |
M.Pužuls |
Nepiedalās:
|
1. |
SIA „GRIF" direktors, LDDK eksperts |
A.Grigorjevs |
| 2. |
VAS „Latvijas pasts" personāla daļas vadītāja, LDDK eksperts |
D.Jasmane |
|
3. |
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece |
I.Jākobsone |
|
4. |
Latvijas sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrības „LAKRS" speciālists darba aizsardzības un koplīgumu speciālists. |
A.Odzelēvičs |
Uzaicinātās personas:
|
1. |
LM Valsts sekretāra vietniece |
A.Groza |
|
2. |
LM Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītāja vietniece |
I.Laganovska - Dīriņa |
|
3. |
LM Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga juriskonsults |
S.Skripka |
|
4. |
LM Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors |
M.Badovskis |
|
5. |
VDI direktors |
J.Bērziņš |
|
6. |
VDI direktora vietnieks |
A.Bukavs |
|
7. |
VSAA nodaļas vadītāja |
I.Šica |
|
8. |
LBAS priekšsēdētājs |
P.Krīgers |
|
9. |
LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste |
I.Koleča |
|
10. |
LBAS juriskonsulte |
N.Siņica |
|
11. |
LBAS |
A.Burkevics |
Sēdi sāk plkst. 13.00
Darba kārtība
1. Par Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā.
2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Nelaimes gadījumu darbā un arodslimību preventīvo pasākumu plāna 2005.gadam izskatīšana
3. Informācija par Starptautiskās darba organizācijas dienu, kas veltīta darba aizsardzībai - 28.aprīlis
1. Jautājums
LDDK ierosinātie priekšlikumi:
Ziņoja - E.Korčagins.
1) Aizstāt 33.panta trešajā daļā vārdus „esošo darba koplīgumu un" ar vārdu „esošajiem".
Darba koplīgums var saturēt arī konfidenciālu informāciju, kura nebūtu izpaužama personām ārpus uzņēmuma, piemēram, darba samaksas jautājumus. Darba intervijas laikā pretendentam ir jābūt tiesībām gūt informāciju par potenciālo darba vietu, taču to nevajadzētu obligāti attiecināt arī uz koplīgumu;
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
Ā.Smildziņš, E.Korčagins, E.Baldzēns, M.Badovskis, I.Kola, M.Druka-Jaunzema.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Skatīt darba grupā - precizēt redakciju.
2) Papildināt 45.panta pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem „ja normatīvajos aktos nav noteikts cits darba līguma termiņš";
Gan Komerclikums (attiecībā uz kapitālsabiedrību valžu locekļiem), gan Augstskolu likums (attiecībā uz rektoriem un dekāniem) paredz iespēju slēgt darba līgumus ar atsevišķiem darbiniekiem uz laiku, kas ir ilgāks par diviem gadiem. Lai nerastos pārpratumi, ierosinām noteikt, ka citos normatīvajos aktos var tikt noteikts arī cits darba līguma termiņš.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Papildināt 45.panta pirmās daļas pirmo teikumu ar vārdiem „ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš"
3) Aizstāt 55.panta otrajā daļā vārdu „paredz" ar vārdiem „var paredzēt".
Darba likumam nebūtu jānosaka, kas rakstāms uzņēmuma darba kārtības noteikumos, jo to ir jānosaka darba devējam un darbiniekiem savstarpēji vienojoties. Šajā normā minētie jautājumi var tikt iekļauti arī darba līgumos, tāpēc nav nepieciešamības tos dublēt darba kārtības noteikumos.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis, M.Druka-Jaunzema, I.Tāre.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Darba grupā vienoties par redakciju, lai nebūtu dublēšanās.
4) Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:
„73.pants. Darba samaksas izmaksa gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ
(1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu gadījumos, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā.
(2) Darba devējam ir pienākums saglabāt darbiniekam darba samaksu, bet, ja darbiniekam noteikta akorda alga, - izmaksāt vidējo izpeļņu, gadījumos, kad darbinieks neveic darbu šādu attaisnojošu iemeslu dēļ:
1) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;
2) iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis;
3) darba laika ietvaros piedalās darba devēja rīkotā profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā;
4) ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;
5) ne ilgāk kā vienu darba dienu neveic darbu sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu tajā pašā apdzīvotajā vietā pēc darba devēja iniciatīvas vai - ne ilgāk kā divas darba dienas - sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu citā apdzīvotajā vietā;
6) pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs;
7) piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību;
8) neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, un viņam ir noteikta akorda alga vai laika algas sistēma ar stundas vai dienas algas likmes apmaksu.
(3) Šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos darbiniekam vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija. Kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu, nosaka Ministru kabinets.
(4) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad darbinieks neveic darbu pārejošas darbnespējas dēļ.
(5) Darbiniekiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot darba samaksu. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam".
Tā kā darba devējam ir nepieciešams kompensēt darbiniekam neiegūtos līdzekļus, kad darbinieks atrodas attaisnotā prombūtnē, piedāvājam vienkāršot šo normu, paredzot, ka par attaisnotu prombūtni darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa un tikai darbiniekam, kam ir noteikta akorda alga, tiek izmaksāta vidējā izpeļņa. Vidējās izpeļņas aprēķināšana šādos gadījumos prasa papildu laiku un pūles.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis, M.Druka-Jaunzema, I.Tāre, E.Korčagins, I.Kola, I.Artemjeva.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nevienojas - atlikt izskatīšanai uz NTSP sēdi.
5) Izteikt 100.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
„Pārejošas darba nespējas laiks uzteikuma termiņā netiek ieskaitīts, ja darba devējs un darbinieks par to nevienojas".
Praksē nereti rodas situācija, kad darbinieki uzteikuma periodā kļūst darba nespējīgi. Tā kā darba nespējas laiks tiek ieskaitīts uzteikuma termiņā, tad darbinieks neatstrādā likumā paredzēto vienu mēnesi līdz darba attiecību izbeigšanai. Tas rada darba devējam izdevumus, jo, nodrošinot darba nespējīgā darbinieka aizstāšanu, ir jāmaksā citiem darbiniekiem par papildu darba veikšanu vai par virsstundu darbu. Diemžēl, ir pamats uzskatīt, ka daudzkārt darbinieki rīkojas negodīgi, saņemot nepamatotas darba nespējas lapas.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis, M.Druka-Jaunzema, E.Korčagins, A.Bauze, P.Krīgers.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nevienojas - atlikt izskatīšanai uz NTSP sēdi.
6) Papildināt 103.panta pirmās daļas 2.punktu pēc skaitļa „5" ar skaitli „7".
Ja ar ārsta atzinumu ir konstatēts, ka darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, un darba devējam nav iespējams ar darbinieka piekrišanu pārcelt viņu citā darbā, nav pamata uzteikuma termiņam būt vienu mēnesi ilgam. Tā kā nolīgto darbu darbinieks nedrīkst veikt, bet citā viņu pārcelt nav iespējams, tad darba devējs ir spiests vispirms maksāt viņam veselu mēnesi algu par neko nedarīšanu, turklāt pēc tam vēl arī izmaksāt atlaišanas pabalstu.
7) Izslēgt 103.panta pirmās daļas 3.punktā skaitli „7";
Skatīt 8.punktu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis, I.Tāre, M.Druka-Jaunzema, I.Tāre, E.Korčagins, A.Bauze, I.Kola.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Savstarpēji vienoties uz kompromisu darba grupā.
8) Izteikt 103.panta otro daļu šādā redakcijā:
„Ja darba devējs un darbinieks vienojas, tad uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku".
Skatīt 7.punktu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nevienojas - atlikt izskatīšanai uz NTSP sēdi.
9) Izslēgt 104.panta otro daļu.
Šāds grozījums nepieciešams, jo šī norma, kas liek darba devējam ziņot par darbinieku skaita samazināšanu identiski kolektīvās atlaišanas gadījumam (60 dienas iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūrai un vietējai pašvaldībai), praksē ir praktiski neizpildāma un tikai nevajadzīgi apgrūtina uzņēmuma darbu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis, I.Tāre.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Savstarpēji vienoties par redakciju darba grupā.
10) Papildināt 110.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
„Ja darbinieku arodbiedrība nedēļas laikā nav informējusi darba devēju par savu lēmumu, tad ir uzskatāms, ka darbinieku arodbiedrība piekrīt darba līguma uzteikumam".
Tā kā Augstākās tiesas Civillietu palāta savos komentāros ir norādījusi, ka arodbiedrības atbildes nesniegšana nevar tikt uzskatīta par piekrišanu uzteikumam, tad šo normu ir nepieciešams precizēt.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
M.Badovskis, I.Tāre, A.Burkevics.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Papildināt 110.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
„Ja darbinieku arodbiedrība septiņu darba dienu laikā nav informējusi darba devēju par savu lēmumu, tad ir uzskatāms, ka darbinieku arodbiedrība piekrīt darba līguma uzteikumam".
11) Papildināt 136.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Par virsstundu darbu darbiniekam izmaksājama atbilstoša atlīdzība vai piešķirama atpūta citā laikā. Atpūtas piešķiršanas laiku un tās apmēru nosaka, darba devējam un darbiniekam vienojoties".
136.panta otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu uzskatīt par 136.panta trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.
Lai veicinātu elastīgu un attiecīgajai darba vietai piemērotu darba apstākļu noteikšanu un sociālo dialogu uzņēmumā, jāpiešķir iespēja darba devējam un darbiniekiem vienoties par kompensējošā atpūtas laika piešķiršanu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nevienojas, - atlikt izskatīšanai uz NTSP sēdi.
12) Papildināt 138.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Par nakts darbu darbiniekam izmaksājama atbilstoša atlīdzība vai piešķirama atpūta citā laikā. Atpūtas piešķiršanas laiku un tās apmēru nosaka, darba devējam un darbiniekam vienojoties".
138.panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un daļu uzskatīt par 138.panta trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.
Lai veicinātu elastīgu un attiecīgajai darba vietai piemērotu darba apstākļu noteikšanu un sociālo dialogu uzņēmumā, jāpiešķir iespēja darba devējam un darbiniekiem vienoties par kompensējošā atpūtas laika piešķiršanu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nevienojas - atlikt izskatīšanai uz NTSP sēdi.
13) Papildināt 145.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem: „ja koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi".
Grozījums nepieciešams, lai uzņēmumos, kur darba specifikas dēļ nav iespējams visiem darbiniekiem nodrošināt pārtraukuma darbā piešķiršanu vienlaicīgi, būtu iespējams, darba devējam un darbiniekiem vienojoties, noteikt uzņēmumam piemērotu pārtraukumu grafiku. Tas jo īpaši nepieciešams ražošanas uzņēmumos ar lielu darbinieku skaitu, kur ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba režīmu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, I.Tāre, E.Korčagins, A.Bauze, Ā.Smildziņš.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās skatīt darba grupā.
14) Izslēgt 147.pantā vārdus „nejauša notikuma".
Praksē rodas domstarpības par šo vārdu traktējumu, tāpēc piedāvājam izteikt normu tādā redakcijā, lai ir nepārprotami skaidrs, ka par īslaicīgu prombūtni ir uzskatāmi tikai tādi apstākļi, kas nebija iepriekš paredzami.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās izsvītrot „nejaušs notikums", no Tieslietu ministrijas atzinumu paprasīt vai to vajag vai nē.
15) Izslēgt 157.panta otrajā daļā vārdus „par šo laiku saglabājot darba algu. Ja darbiniekiem noteikta akorda alga, mācību atvaļinājumu piešķir, izmaksājot vidējo izpeļņu".
Ja darba devējs nosūta darbinieku mācīties saistībā ar veicamo darbu, tad darba devējam ir pienākums mācību laiku ieskaitīt darba laikā un tātad to arī apmaksāt. Bet nav pamata noteikt darba devējam pienākumu apmaksāt darbinieka atvaļinājumu mācībām, kas nav saistītas ar veicamo darbu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, M.Badovskis, I.Kola, M.Druka-Jaunzema, E.Korčagins, P.Krīgers, I.Artemjeva.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nevienojas - atlikt izskatīšanai uz NTSP sēdi.
67. un 68. pants netiek virzīti tālāk. Darba devēji piedāvā arodbiedrībām apspriest savās organizācijās to vēlreiz, izvērtēt un padomāt vai neiegūs vairāk.
Arodbiedrības to saskata kā darba samaksas samazinājumu un tas nesamazinās nelegālo nodarbinātību, arodbiedrībām nav kompromisa varianta.
Labklājības ministrijas priekšlikumi:
Ziņoja - I.Tāre.
1) Papildināt 7.panta otro daļu pēc vārdiem „ģimenes stāvokļa" ar vārdiem „seksuālās orientācijas".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins, M.Badovskis.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās - piekrīt.
2) 11. pantā:
papildināt pirmās daļas 1.punktu aiz vārda „uzņēmuma" ar vārdiem „pašreizējo, kā arī paredzamo";
izslēgt pirmās daļas 2.punkta pēdējo teikumu;
papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:
„(2) Informēšana šā likuma izpratnē ir process, kurā darba devējs nodod informāciju darbinieku pārstāvjiem, ļaujot tiem iepazīties ar attiecīgo jautājumu un to izpētīt. Informācija darbinieku pārstāvjiem sniedzama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā.
(3) Konsultēšanās šā likuma izpratnē ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp darbinieku pārstāvjiem un darba devēju ar mērķi panākt vienošanos. Konsultēšanās veicama atbilstošā līmenī, savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā, lai darbinieku pārstāvji varētu saņemt pamatotas atbildes uz jebkuru pieprasījumu.";
uzskatīt līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu par ceturto, piekto un sesto daļu;
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Darbinieku pārstāvjiem, kā arī ekspertiem, kuri sniedz atbalstu darbinieku pārstāvjiem ir pienākums neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Pienākums neizpaust informāciju attiecas uz darbinieku pārstāvjiem, kā arī ekspertiem, kuri sniedz atbalstu darbinieku pārstāvjiem, arī pēc viņu pilnvaru laika beigām.".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Turēties pie direktīvas teksta.
3) Papildināt 29.panta devīto daļu pēc vārdiem „ģimenes stāvokļa" ar vārdiem „seksuālās orientācijas".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās - piekrīt.
4) Izteikt 33.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
„1) grūtniecību;".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins, M.Badovskis.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās - piekrīt.
5) 40.pantā:
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
„(5) Profesijas (amata) nosaukumus darba devējs izvēlās atbilstoši Profesiju klasifikatoram. Lai grupētu visas tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas (amatus), nodrošinot valstī starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu, sistematizētu profesiju (amatu) sarakstu - Profesiju klasifikatoru nosaka Ministru kabinets.";
uzskatīt līdzšinējo panta piekto un sesto daļu attiecīgi par sesto un septīto daļu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Nepiekrīt - jāvienojas par pārejas periodu.
6) Izslēgt 44.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu „sabiedrisko".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās - piekrīt.
7) 53.pantā:
izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:
„(2) Personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, var nosūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.
(3) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sieviete, kas baro bērnu ar krūti, var sūtīt komandējumā vai darba braucienā ar viņas piekrišanu.".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās - piekrīt, (2) izmainoties redakcijai.
8) Izteikt 73.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
„4) pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā un viņam ir noteikta akorda alga;".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins, M.Badovskis.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Skatīt globālāk NTSP sēdē.
9) Izteikt 96.pantu šādā redakcijā
„96.pants. Profesionālā apmācība vai kvalifikācijas celšana
(1) Darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai celt kvalifikāciju, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību un kvalifikācijas celšanu, sedz darba devējs.
(2) Darbiniekam, kas piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā, saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Darbiniekam, kam noteikta akorda alga, saglabājas vidējā izpeļņa.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās par sekojošu redakciju:
(1) Darbiniekam, kurš, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā, saglabā darba vietu. Izdevumus, kas saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas celšanu, sedz darba devējs.
(2) Darbiniekam, kurš, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas celšanā, saglabājas darba alga un šajā laikā noteiktās piemaksas. Darbiniekam, kam noteikta akorda alga, saglabājas vidējā izpeļņa".
10) Izteikt 98.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
„(1) Darba devējs, pamatojoties uz šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem, ir tiesīgs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem grozījumiem.".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās skatīt darba grupā.
11) Izslēgt 104.panta otro daļu.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās skatīt darba grupā.
12) Izslēgt 134.panta otrās daļas vārdus „līdz 16 gadu vecumam".
„Ja darbinieku arodbiedrība šajā laikā neinformē darba devēju par savu lēmumu, uzskatāms, ka arodbiedrība piekrīt darba devēja uzteikumam.".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins. M.Badovskis.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās palūgt Bērnu ministrijas motivāciju un skatīt darba grupā.
13) Izteikt 140.panta otro daļu šādā redakcijā:
„(2) Summētais darba laiks četru nedēļu periodā nedrīkst pārsniegt 160 stundas. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citu uzskaites periodu, nodrošinot, ka darba laiks šajā periodā kopsummā nepārsniedz normālo darba laiku. Jebkurā gadījumā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā.
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās skatīt darba grupā.
14) Papildināt 145.panta otrās daļu pēc pirmā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:
„Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību.".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās skatīt darba grupā.
15) Papildināt 150.panta piekto daļu aiz vārda „vecumam" ar vārdiem „vai bērns invalīds".
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Baldzēns, E.Korčagins. M.Badovskis.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās palūgt Bērnu ministrijas motivāciju un skatīt darba grupā.
3.jautājums
Ziņoja - R.Lūsis
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Korčagins, I.Tāre, J.Vigulis, J.Bērziņš, Ā.Smildziņš, I.Kola.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Vienojās rīkot paneļdiskusiju veidā par noteiktām tēmām un priekšlikumus iesūtīt divu nedēļu laikā.
2.jautājums
Ziņoja - R.Lūsis
Par apspriežamo jautājumu izteicās:
E.Korčagins, I.Šica, I.Tāre, J.Bērziņš, Ā.Smildziņš.
Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadome nolēma:
Informēt par izmaiņām un tālāk notiekošo, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību preventīvo pasākumu plāna 2005.gadam izstrādē, LM Darba departamentu.
Sēdes vadītāja I.Tāre
Sēdes protokoliste S.Broka