18.02.2022.

Labklājības ministrija 2021. gada aprīlī noslēdza līgumu ar Nodibinājumu "Baltic Institute of Social Sciences" par piektā ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu izstrādi, padziļināti veicot izvērtējumu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģijām.

Izvērtējuma mērķis bija veikt rīcībpolitikas un īstenoto politikas pasākumu un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu ietekmes izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā, kā arī veikt GMI pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Pirmajā izvērtējuma daļā pētniekiem bija jāidentificē un jāizvērtē izmaiņas spēkā stājušos tiesību aktos 2018. gadā, kuras vērstas uz nabadzības, sociālās atstumtības, ienākumu nevienlīdzības samazināšanu, palielinot iedzīvotāju rīcībā esošos tiešos vai netiešos ienākumus, veicot arī padziļinātu administratīvo, apsekojumu un citu statistikas datu analīzi.

Pētnieki secināja, ka būtisku ietekmi uz iedzīvotāju ienākumu līmeni 2018. gadā radīja nodokļu reforma, īpaši ieviestās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā un maksāšanas kārtībā. Divām nabadzības riskam vairāk pakļautajām mērķa grupām – ģimenēm ar bērniem un pensionāriem – tika īstenoti vairāki mērķēta atbalsta pasākumi. Rezultātā kopējais nabadzības riska indekss 2018. gadā samazinājās.

Otrajā izvērtējuma daļā pētniekiem bija uzdevums veikt GMI pabalsta saņēmēju iztikšanas stratēģiju izpēti. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, GMI slieksnis visā valstī bija noteikts vienāds - 109 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 EUR katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Līdz tam pašvaldībām bija tiesības noteikt augstāku GMI slieksni atsevišķām iedzīvotāju grupām. GMI pabalsta saņēmēju īpatsvaru Latvijas novados uz 1000 iedzīvotājiem 2021. gada 1. ceturksnī var aplūkot 1. attēlā.
 

1. attēls. GMI pabalsta saņēmēju īpatsvars Latvijas novados uz 1000 iedzīvotājiem, vidēji mēnesī, 2021. gada I ceturksnis

GMI pabalsta saņēmēju īpatsvars Latvijas novados uz 1000 iedzīvotājiem, vidēji mēnesī, 2021. gada I ceturksnis

Avots: LabIS, SPOLIS apakšsistēma summārie dati pašvaldību griezumā pa mēnešiem; CSP dati par iedzīvotāju skaitu attiecīgā pašvaldībā no Tabulas IRS030. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados - Rādītāji, Teritoriālā vienība un Laika periods.

Piezīme: 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājs aprēķināts par pētījuma brīdī pieejamajiem datiem: 2021. gada janvāris - marts. 

Lai veiktu GMI pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu, bija nepieciešams izvērtēt valsts un pašvaldības spēkā esošos normatīvos aktus, kas paredzēti GMI pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanai, veikt statistikas datu analīzi par šo mērķa grupu, kā arī 24 padziļinātas intervijas ar personām, kuras (1) saņem GMI pabalstu; (2) iepriekš saņēma, bet interviju veikšanas laikā vairs nesaņem GMI pabalstu; (3) kurām tika atteikts saņemt GMI pabalstu. Vienlaikus tika veikta arī 303 GMI pabalsta saņēmēju anketēšana un 24 padziļinātās intervijas ar sociālajiem darbiniekiem, kuru darbības teritorijā tika veikta GMI pabalsta saņēmēju anketēšana un intervēšana. Gala rezultātā tika identificētas GMI pabalstu saņēmēju iztikšanas stratēģijas un vajadzību piramīda, aktuālākās vajadzības (skat. 2. attēlu).

2. attēls. GMI pabalsta saņēmēju aktuālākās vajadzības (%)

GMI pabalsta saņēmēju aktuālākās vajadzības (%)

Piezīme: Vairāku atbilžu jautājums, atbildes veido vairāk nekā 100%.

Izvērtējumā tika secināts, ka GMI pabalsta saņēmēji nav viendabīga grupa pēc mājsaimniecības kompozīcijas. Pabalsta saņēmēju vidū ir vairākas tipoloģiskās grupas. Īpaša tipoloģiskā grupa ir vienas personas – vīrieša mājsaimniecība (48%), pārsvarā vīrieši vecumā no 55 gadiem un vecāki. Pēdējai grupai turpmākajā politikas veidošanā pievēršama īpaša uzmanība, jo tai ir raksturīgi vairāki sociālās problēmas padziļinoši apstākļi. Otra nozīmīgākā grupa ir ģimenes ar bērniem, t.sk., daudzbērnu ģimenes (6%) un viena vecāka ģimenes (13%). GMI pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ir regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana un dažādi kompleksi atbalsta pasākumi, kas ietver sociālo darbu ar ģimeni vai personu.
 

Ar veiktā izvērtējuma rezultātiem var iepazīties šeit pievienotajā failā: 


Ar pētnieku prezentāciju par izvērtējumā iegūtajiem rezultātiem var iepazīsties šeit: