gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Deinstitucionalizācijas process

Projekts ilgst no 2015. līdz 2022.gadam.

ES ir piešķīrusi finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.

Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.

DI ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.  


Saites uz Deinstitucionalizācijas projektiem visos Latvijas plānošanas reģionos: 

 kurzeme.png - 11.22 KB   latgale.png - 14.4 KB   riga.png - 12.4 KB   vidzeme.png - 7.03 KB  zemgale.png - 10.03 KB

Karte - pašvaldības, kuras piedalās deinstitucionalizācijas projektā

Plānošanas reģionu DI projektu vadītāju kontaktinformācija

DI ieviešanas progress (informācija uz 15.07.2019.)

DI projekti tiek īstenoti visos Latvijas reģionos un tajos piedalās 115 pašvaldības. Pašvaldības, kas projektos nepiedalās, nesaņems ES finansējumu, un sociālo pakalpojumu attīstībai izmantos tikai pašvaldības vai citus pieejamos resursus.

Pašvaldību sociālie dienesti ir apzinājuši cilvēkus (gan bērnus ar invaliditāti, gan pieaugušos ar garīga rakstura traucējumiem), kas vēlas iesaistīties projekta aktivitātēs, un neatkarīgi speciālisti, izmantojot vienotu metodoloģiju, ir izvērtējuši katra cilvēka individuālās vajadzības un izstrādājuši individuālu atbalsta plānu. Ja individuālajā atbalsta plānā noteikto pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama jaunas infrastruktūras izveide, pašvaldības sociālais dienests var uzsākt pakalpojumu sniegšanu. 

Balstoties uz individuālo vajadzību izvērtējuma rezultātiem, esošās situācijas analīzi un prognozēm par pakalpojumu pieprasījumu nākotnē, visas reģiona pašvaldības kopīgi plāno, kā izvietot jaunos sociālos pakalpojumus, lai tie būtu ērti pieejami cilvēkiem, bet lieki nedublētos. Katrā pašvaldībā nav nepieciešams radīt visus pakalpojumu veidus, tāpēc pašvaldībām plānošanas posmā cieši jāsadarbojas. Ar pašvaldībām saskaņoti sociālo pakalpojumu attīstības risinājumi tiek iekļauti plānošanas reģionu DI plānos.

Sociālo pakalpojumu attīstības padome, kuras sastāvā ir gan valsts un pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2018. gadā ir apstiprinājusi visu plānošanas reģionu DI plānus. Balstoties uz DI plānos noteikto, pašvaldības uzsāk plānotās sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Uzsākot reālu darbu pie jauno sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveides, atsevišķām pašvaldībām ir bijis nepieciešams mainīt sākotnēji DI plānā noteiktos sociālo pakalpojumu attīstības risinājumus. Tādā gadījumā DI plānos tiek veikti grozījumi. Tāpat kā sākotnēji izstrādātos DI plānus, arī grozījumus tajos apstiprina Sociālo pakalpojumu attīstības padome.

2019. gadā DI projektos pašvaldības turpina sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti, kas dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm, ja to sniegšana ir iespējama bez jaunas infrastruktūras izveides. Tāpat plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām organizē individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi jaunām personām, kuras vēlas uzsākt dalību DI projektos un saņemt to finansētus sociālos pakalpojumus.

 

 190projekts.png - 56.08 KB