Papildus informācija par projektu
Problēmas apraksts: 2016.gada 18.maijā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) (turpmāk - Konvencija). Konvencijas 7.pants paredz, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija, un vispusīgi reaģētu uz vardarbību pret sievietēm. Savukārt Konvencijas 51.pants paredz, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visas attiecīgās iestādes novērtē mirstības risku, situācijas nopietnību un atkārtotas vardarbības risku, lai vadītu šo risku un vajadzības gadījumā nodrošinātu saskaņotu drošību un atbalstu.
2012.gada 25.oktobrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus (turpmāk - Direktīva) (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32012L0029). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai noziegumos cietušie saņemtu atbilstīgu informāciju, atbalstu un aizsardzību, kas nepieciešama dalībai kriminālprocesā. Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm Direktīvā noteiktās prasības nacionālajos normatīvajos aktos bija jāpārņem līdz 2015.gada 16.novembrim. Attiecībā uz cietušo labāku aizsardzību Direktīva nosaka dalībvalstu pienākumu nodrošināt katra cietušā vajadzību saņemt individuālu novērtējumu, apzinot cietušā nepieciešamību pēc īpašas aizsardzības.
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 3.1punktam un pārejas noteikumu 17.1punktam kopš 2015.gada 1.janvāra no vardarbības cietušām pilngadīgām personām ir tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem. 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.790 „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" nosaka, ka šādus pakalpojumus ir tiesības saņemt pilngadīgām personām, kuras cietušas no fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem vai vardarbīgas kontroles.
Projekts „Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem" (turpmāk - Projekts) orientēts uz to speciālistu profesionālo kompetenču attīstīšanu, kuri ikdienā saskaras vai varētu saskarties ar personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē vai citās tuvās attiecībās. Šo speciālistu lokā ir Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki, sociālie darbinieki, bērnu tiesību speciālisti, veselības aprūpes speciālisti un nozares nevalstisko organizāciju eksperti.
Eiropā ir pazīstamas vairākas vardarbības upuru vajadzību novērtēšanas metodoloģijas, un vairāku valstu, tai skaitā Somijas, Nīderlandes un Spānijas, pieredze liecina, ka savlaicīga un visaptveroša reaģēšana uz upura vajadzībām var novērst vardarbību vai atkārtotu vardarbību un samazināt atkārtotas viktimizācijas risku. ES Pamattiesību aģentūra 2015.gada februārī publicētajā ziņojumā „Noziegumos cietušie Eiropas Savienībā: cietušo atbalsta pasākumu saturs un apjoms" (http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2015-victims-crime-eu-support_en_0.pdf), secinājusi, ka Latvija ir viena no tām astoņām ES dalībvalstīm, kurās visaptveroša noziegumos cietušo personu atbalsta sistēma nav izveidota. Šāds secinājums īpaši akcentē nepieciešamību izglītot nozaru speciālistus darbā ar vardarbības ģimenē upuriem.
Papildus Projekts akcentē nepieciešamību pilnveidot sabiedrības zināšanas par vardarbības ģimenē riskiem un pazīmēm, kā arī informēt par institūcijām, kurās ir iespējams saņemt atbalstu vardarbības gadījumos. ES Pamattiesību aģentūras 2014. gadā publicētajā pārskatā "Vardarbība pret sievietēm: Eiropas Savienības mēroga apsekojums"1 secināts, ka vidēji katra piektā ES dzīvojoša sieviete nav informēta par nacionāla mēroga atbalsta pakalpojumiem, vienlaikus gandrīz puse (49%) no Latvijā dzīvojošajām sievietēm nav dzirdējušas ne par vienu no publiskajā vai privātajā sektorā nodrošinātajiem atbalsta pakalpojumiem vardarbības upuriem.
Projekta mērķi:
- No vardarbībā cietušajām sievietēm noskaidrot tos faktorus, kas iedrošina ziņot par vardarbību un kāda ir viņu vīzija par nepieciešamajām intervencēm no speciālistu puses;
- Izstrādāt, pārbaudīt un ieviest vienā pašvaldībā multisektorālu, uz cietušo vērstu institucionālu sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumos - Kopienas vienotās atbildes modeli;
- Institucionalizēt profesionāļu, kas saskaras vai varētu saskarties ar sievietēm, kas cietušas no vardarbības, zināšanas un prasmes, piedāvājot tiem atbilstošus instrumentus (riska novērtēšanas anketu un sadarbības vadlīnijas), lai rīkotos efektīvi un ņemtu vērā upuru vajadzības;
- Nodrošināt, ka Kopienas vienotās atbildes modelis ir piemērots replicēšanai citās pašvaldībās visā Latvijā;
- Veikt sabiedrības informēšanas aktivitātes, izglītojot un iesaistot reģionālos medijus, kā arī izstrādājot un izplatot informatīvos materiālus.
Projekta galvenās aktivitātes:
- 3 fokusgrupu intervijas ar sievietēm, kas cietušas no vardarbības;
- Vardarbības riska novērtēšanas instrumenta un tā izmantošanas vadlīniju izstrādāšana, lai identificētu, novērtētu un atbildētu uz cietušo sieviešu vajadzībām;
- Izveidota pirmā Kopienas vienotās atbildes modeļa komanda - pilotprojekts Tukuma novada pašvaldībā, kur, līdzdarbojoties plašam lokam institūciju, praksē tiek pārbaudīti jaunie metodiskie materiāli;
- Vēlāk jaunais modelis tiek ieviests vēl 5 pašvaldībās;
- 5 semināri mediju profesionāļiem un žurnālistiem par tēmu „Vardarbība pret sievieti" - apmācības, lai vardarbības pret sievieti gadījumi tiktu atspoguļoti, nevainojot cietušo, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principus un "nulles tolerances" attieksmi;
- Pasākumi plašsaziņas līdzekļiem, lai iepazīstinātu medijus ar projektu un instrumentiem vardarbības pret sievieti izskaušanai;
- Informatīvo materiālu no vardarbības cietušām sievietēm un līdzcilvēkiem izstrāde un izplatīšana;
- Priekšlikumu izstrāde tiesību aktu grozījumiem un intervences vardarbības pret sievieti gadījumos prakses uzlabošanai.
1 European Agency for Fundamental Rights. Victims of crime in the EU: the extent and nature of support for victims. Pieejams: http://fra.europa.eu/sites/default/files/fra-2015-victims-crime-eu-support_en_0.pdf