Visi vecāki saviem bērniem vēl tikai to labāko. Ne tikai vēlme, bet arī vecāku kā bērnu likumisko pārstāvju pienākums ir rūpēties par bērnu labklājību. Bieži vien vecāki vārdam “labklājība” liek vienādības zīmi ar materiālām vērtībām, un ir pilnīgi pārliecināti, ka ar finansiālu nodrošinājumu ir pietiekami, lai bērns justos laimīgs. Šāda tendence spilgti izpaužas brīžos, kad vecāku savstarpējās attiecības dažādu iemeslu dēļ pasliktinās vai ieildzis konflikts rezultējas ar šķiršanos. Jebkura šķiršanās bērnam ir liels pārdzīvojums, bet vēl grūtāk to ir pārvarēt gadījumos, ja vecāki savas savstarpējās attiecības nespēj atrisināt mierīgā ceļā un, cenšoties viens otram ieriebt, izmanto bērnu kā ieroci vienam pret otru.
“Mamma teica, ka viņam par mums nospļauties, viņš atradis jaunāku bābu, kas ir tagad stāvoklī un viņam būs cita ģimene, par ko rūpēties”. Šādi iesākas kāda pusaudža stāsts par viņa vecāku attiecībām pēc šķiršanās. Šķiršanās procesa laikā vecāku prioritātei jābūt bērnam, tomēr vēl aizvien statistika nav iepriecinoša: daļai sabiedrības nav izpratnes, kādu ietekmi uz bērna attīstību un emocionālo labklājību ilgtermiņā rada vecāku savstarpējās domstarpības, kuru skaits pēdējos gados strauji pieaug, savstarpējie strīdi kļūst arvien agresīvāki un nežēlīgāki un tiesvedības procesu ilgums arvien garāks. Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas oficiālās statistikas analīzes par bāriņtiesu darbu 2022. gadā datiem bērnu skaits, par kuriem pēc tiesas pieprasījuma bāriņtiesa devusi atzinumu par bērna aizgādības tiesību noteikšanu un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, ir pietiekami liels un pēdējo 5 gadu laikā kopumā ir vienmērīgs, 2018. gadā tie bija 855 bērni, 2019. gadā - 842, 2020. gadā - 934, 2021. gadā - 897, savukārt 2022. gadā – 902 bērni.
Bērna drošības izjūtu veido ģimene, kurā tas aug. Jebkurš strīds vecāku starpā bērna uztverē nozīmē apdraudējumu viņa drošībai vai viņa identitātei ģimenē, un šajā brīdī bērns meklē drošību citur – pie draugiem, klasesbiedriem vai svešiem cilvēkiem. Pēc vecāku šķiršanās ir labi, ja bērnam ir iespēja satikt abus vecākus, tomēr ļoti bieži ir gadījumi, kad bērnam ir jāpielāgojas abiem vecākiem, nepasakot ko lieku, ievērojot divu mājvietu noteikumus, jāspēj balansēt starp vecāku emocijām, tādā veidā noliekot malā savas sajūtas, emocijas un pārdzīvojumus. No bērna perspektīvas raugoties, viņš pazaudē savu identitāti, jo ģimenē viņam ir jākļūst par aktieri, baidoties izprovocēt jaunu dusmu vilni starp vecākiem.
Vecāku domstarpību negatīvā ietekme atstāj nospiedumu uz bērniem visā viņu dzīves garumā. Bērniem rodas uzticēšanās spējas zudums, nevajadzības sajūta un potenciālas grūtības veidot veselīgas attiecības savā dzīvē. Bērniem, kuru vecāku starpā ir domstarpības, ir vitāli nepieciešama uzticama atbalsta persona, kas dod drošības sajūtu, ka arī bērns tiek saprasts, ka kādam viņš rūp. Arī sabiedrībā kopumā nepieciešama līdzcilvēku (draugu, radu, kolēģu, paziņu) nepalikšana malā un iesaistīšanās šādos gadījumos, kuri ir pielīdzināmi emocionālai vardarbībai pret bērnu, vēršot vecāku uzmanību uz iespējamām sekām, kas rodas, ja domstarpībās iesaista bērnus.