No 2020.gada 1.janvāra:

  • Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2020. gadā būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
  • Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas būs atkarīgi no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Rezultātā personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro. Personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 159,5 eiro. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro. Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.
  • Paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs no  64 eiro līdz 80 eiro, kā rezultātā  I invaliditātes grupas gadījumā pabalsta apmērs būs 104 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 159,50 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 96 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 147,23 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro).
  • Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs paaugstināšanas rezultātā personām ar invaliditāti palielināsies minimālās invaliditātes pensijas. I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro).
  • No 2020.gada pensiju 2.līmeņa kapitālu var mantot.  Personai būs tiesības izvēlēties, kam novirzīt pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, gadījumā, ja viņa nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, t.i.:
    • ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā (tad kapitāls tiks ņemts vērā aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju);
    • pievienot citas personas pensiju 2.līmenī uzkrātajam kapitālam;
    • atstāt mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lai izdarītu savu izvēli, jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanasaģentūrā. Pensiju 2.līmeņa dalībnieks savu izvēli var mainīt. Ja pensiju 2.līmeņa dalībnieks nebūs izdarījis izvēli, pensijas kapitālu ieskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot varēs 80 procentus no pensiju 2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, bet 20 procenti pensiju 2.līmenī uzkrātā pensijas kapitāla tiks ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā. Mantot nevarēs pensijas kapitālu, kas ir mazāks par 35 % no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

 

  • Ja vienlaicīgi ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, piešķirs vienu pakalpojumu, personai izdevīgāko. Attiecībā uz personām, kuras šobrīd saņem gan atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, piešķirto atlīdzību un invaliditātes pensiju turpinās izmaksāt līdz lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteiktajam laikam.
  • Harmonizējot tiesību normas, slimības pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību izmaksās visā darbnespējas periodā, ievērojot noteiktos izmaksas ierobežojumus, arī gadījumā, ja personai tiks noteikts darbspēju zaudējums un piešķirta atlīdzība par darbspēju zaudējumu.
  • Tā kā atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, nedrīkst būt mazākas par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensijas apmēru, tad paaugstinoties minimālajām invaliditātes pensijām, paaugstināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu minimālie apmēri. I invaliditātes grupas gadījumā minimālais atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs būs 128 eiro, II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro, III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro.
  • Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs astoņi kalendārie mēneši no pabalsta piešķiršanas dienas. Atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksās pirmos divus mēnešu pilnā (100%) apmērā no pabalsta piešķirtā apmēra, par trešo un ceturto mēnesi – 75% apmērā, par piekto un sesto mēnesi – 50%, par septīto un astoto mēnesi – 45% apmērā.
  • Vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, kuru bērniem ir smagas saslimšanas vai piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai un par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu.
    • Ja saslimis bērns vecumā līdz 18 gadiem, kuram diagnosticēta smaga saslimšana, VSAA piešķirs un izmaksās slimības pabalstu par laiku: bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā – par termiņu kādu noteicis ārstu konsīlijs, kas vienā reizē nevar pārsniegt 3 mēnešu periodu. Kopumā ne ilgāk par 26 nedēļām (pusgadu), skaitot no bērna pirmās saslimšanas dienas; ja bērns slimo ar pārtraukumiem – ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu periodā.
    • Ja saslimis bērns vecumā līdz 18 gadiem, par kuru ir piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās sekojoši: bērna nepārtrauktas saslimšanas gadījumā – ne ilgāk par 26 nedēļām (pusgadu), skaitot no bērna pirmās saslimšanas dienas; ja bērns slimo ar pārtraukumiem – ne ilgāk par 3 gadiem 5 gadu periodā.

 

  • Sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un kurai nākamais bērns dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds piešķirts par iepriekšējo bērnu.
  • Tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu būs sievietēm, kuras darba attiecības izbeigušas (zaudējušas darba ņēmēja statusu) ne ātrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma iestāšanās.

 

No 2020. gada 1. septembra:

  • Kvalifikācijas periods būs arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam, t.i. obligātajām iemaksas  jābūt veiktām ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
  • Reemigrējošam diasporas loceklim, nosakot tiesības uz pabalstu, ņems vērā attiecīgos apdrošināšanas periodus Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, un lēmumu pieņems 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts kompetentās iestādes. Pabalsta apmērs tiks rēķināts vispārējā kārtībā, ņemot vērā LR normatīvajos aktos noteikto.