Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem eiro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna).
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni (saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta ceturto daļu)
Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus:
1) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā - koeficientu 1;
2) pārējām personām mājsaimniecībā - koeficientu 0,7.
Tas nozīmē, ka maksimālais maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no 01.01.2025. ir 604 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 423 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Jāņem vērā, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Likums nosaka tikai maksimālo un minimālo maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk - noteikumi).
Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA un iesniedzēja papildus iesniegtajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija).
Iesniedzējs var sagatavot un iesniegt deklarāciju, arī izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu Latvija.lv.
Lai noskaidrotu, vai mājsaimniecība atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas, un deklarācijai jāpievieno šādi dokumenti:
- darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamās informācijas;
- izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības (Noteikumu par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu 1. pielikums) par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;
- visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
- dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus un saņemtos maksājumus (Noteikumu par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu 2. pielikums) par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms iesnieguma iesniegšanas;
- citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Materiālās situācijas izvērtēšanas kritēriji trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa iegūšanai un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai ir analoģiski un tie tiek piemēroti, sagatavojot deklarāciju.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. panta otro daļu, izvērtējot mājsaimniecības materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu samaksas.
Par ienākumiem neuzskata (saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas 1. punktu):
- vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu;
- no sava īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei;
- summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam;
- ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta;
- bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu;
- pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana;
- pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti;
- pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās;
- pabalstu ar celiakiju slimam bērnam;
- atlīdzību par adopciju;
- pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā;
- ienākumus no bērna nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja ir bāriņtiesas lēmums par bērna mantisko tiesību aizsardzību;
- sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
- pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenē;
- studiju kredītu, studējošā kredītu;
- bezdarbnieka stipendiju un mobilitātes pabalstu;
- bērna, kurš jaunāks par 18 gadiem un mācās, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram;
- papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;
- kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai;
- apdrošināšanas atlīdzību pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai;
- atlīdzību par asins vai asins komponentu ziedošanu,
- citas personas sniegto materiālo atbalstu ārstniecības izdevumu, izglītības izdevumu un mājokļa kredīta maksājuma veikšanai,
- līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem;
- sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim;
- vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai;
- likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus.
Par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata (saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktu):
- vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu;
- zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas, dārza māju, kura izmantojama tikai vasaras periodā, vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes;
- sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus, bet ne vairāk kā vienu transportlīdzekli mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni vai persona, kurai izsniegts atzinums par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus, kā arī lauksaimniecības tehniku un velosipēdus mājsaimniecībā;
- kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentās institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ;
- nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums;
- bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu;
- kā arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērā (no 01.01.2024. 343 + 240 x N).
Mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izdota izziņa.
Deklarāciju aizpilda, materiālo situāciju izvērtē, ņemot vērā trīs iepriekšējo kalendāra mēnešu ienākumus, un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības izziņu izdod uz trim vai sešiem kalendārā mēnešiem, atkarībā no mājsaimniecības sastāva (saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta trešo daļu).
Pašvaldības sociālā dienesta lēmumu par mājsaimniecības atbilstību vai neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un piešķirto vai atteikto sociālo palīdzību var apstrīdēt pašvaldības domē. Pašvaldības domes pieņemto lēmumu ģimene (persona) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tas, ka mājsaimniecība ir saņēmusi maznodrošinātā statusu atbilstoši ienākumu līmenim, kāds noteikts konkrētajā pašvaldībā, nenozīmē, ka pašvaldība piemaksās vai tai ir pienākums piemaksāt kādu naudas summu, ja cilvēka ienākumi ir mazāki par noteikto summu.
Maznodrošinātas mājsaimniecības statuss dod tiesības mājsaimniecībai saņemt ne tikai pašvaldības noteiktos sociālās palīdzības pabalstus, bet arī valsts noteiktus atvieglojumus.
Valsts noteikusi virkni atvieglojumus maznodrošinātām ģimenēm (personām) dažādās jomās, piemēram,
- valsts nodrošināta juridiskā palīdzība;
- samazināta maksa par elektroenerģiju;
- nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums līdz 90%;
- atbrīvojums no tiesas izdevumu atmaksas (lēmumu par atbrīvojumu, vērtējot ienākumus, pieņem tiesa).
Ar pilnu atvieglojumu sarakstu trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām) iespējams iepazīties Labklājības ministrijas tīmekļvietnes sadaļā "Atvieglojumi un palīdzība trūcīgām un maznodrošinātām personām".