Minimālo ienākumu līmenis ir atskaites punkts sociālās aizsardzības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai. Minimālo ienākumu līmenis tika apstiprināts 2014. gadā, ka tika apstiprināta koncepcija "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu".
Minimālo ienākumu līmenis ir noteikts 40% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju, piemērojot ekvivalences skalu 1 un 0.7. Minimālo ienākumu līmenis ir statistisks rādītājs.
Minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti normatīvajos aktos sociālās aizsardzības sistēmas jomās no 01.01.2021. un to apmēri ir diferencēti – 22% līdz 80% apmērā no ienākumu mediānas. Zemākais minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 22% no ienākumu mediānas (saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību").
Statistikas dati par minimālo ienākumu līmeni un minimālo ienākumu sliekšņiem ir pieejami Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.
Minimālo ienākumu sliekšņus piemēro, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālās pensijas, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus, kā arī pabalstus pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes (institūcijā, audžuģimenē vai pie aizbildņa) beigšanās.
