Ļoti svarīgs valsts sociālās aizsardzības elements ir invaliditātes noteikšanas procesa organizēšana. Pirmreizējo un atkārtoto invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Valsts komisija), kuras sastāvā ir Rīgas apvienotā nodaļa un deviņas ārstu komisijas.
Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.
No 2015. gada 1. janvāra personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanas nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionālos ierobežojumus un to smaguma pakāpi, nosakot darbspēju zaudējumu procentos:
- ļoti smaga invaliditāte, nosaka I invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 80-100 procenti;
- smaga invaliditāte, nosakot II invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 60-79 procenti;
- mēreni izteikta invaliditāte, nosakot III invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 25-59 procenti.
Plašāka informācija Invaliditātes likumā.
Invaliditātes noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.805).
Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējoša ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, izlems jautājumu par nosūtīšanu uz Valsts komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, persona vai tās likumiskais pārstāvis Valsts komisijā iesniedz iesniegumu ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi. To var izdarīt personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
- ģimenes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);
- citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei.
Iesnieguma veidlapa un funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa
Balstoties uz ekspertīzes rezultātiem un pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildītu personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu (MK noteikumu Nr. 805 2. pielikums), ja ekspertīze jāveic medicīnisko indikāciju noteikšanai īpašai kopšanai, Valsts komisija pieņems lēmumu, vai cilvēkam noteikt invaliditāti. Invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu):
- personai līdz 18 gadu vecumam: uz vienu, diviem, pieciem gadiem vai līdz 18 gadu vecumam, ja tai ir konstatētas minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.805 7.pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumu;
- personai no 18 gadu vecuma: uz sešiem mēnešiem, vienu, diviem, pieciem gadiem vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja tai ir konstatētas minēto Ministru kabineta noteikumu Nr.805 5.pielikumā minētie veselības traucējumi.
Par invaliditātes noteikšanas datumu tiek atzīta diena, kad persona iesniegusi iesniegumu Valsts komisijā ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi.
Personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, atkārtoti veicot invaliditātes ekspertīzi, saglabā personas ar invaliditāti statusu arī tad, ja funkcionēšanas ierobežojumi, atbilstoši kuriem noteikta invaliditāte, ir saistīti ar objektīvām vecuma izraisītām pārmaiņām organismā, kuras konstatētas pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Personai ar invaliditāti var izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu šādā kārtībā:
- nosūtot personu uz invaliditātes ekspertīzi, ģimenes/ārstējošais ārsts aizpilda Individuālā rehabilitācijas plāna veidlapas 2. sadaļu un kopā ar slimnieku - minētā plāna veidlapas 1. sadaļu.
- ja, nosakot personai invaliditāti, Valsts komisija pieņem lēmumu par individuālā rehabilitācijas plāna izstrādes nepieciešamību, tā aizpilda veidlapas 3. sadaļu un izsniedz personai ar invaliditāti plāna veidlapu ar ārstējošā ārsta noteiktajiem ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pasākumiem un Valsts komisijas ieteikumus.
- persona ar invaliditāti, kura vēlas, lai viņai būtu izstrādāts individuālais rehabilitācijas plāns personai ar invaliditāti, iesniedz plāna veidlapu pašvaldības sociālajā dienestā.
- pašvaldības sociālā dienests izstrādā minēto plānu, aizpildot veidlapas 4. sadaļu un kontrolēt tā izpildi. Izstrādājot un izpildot individuālo rehabilitācijas plānu personai ar invaliditāti, dienests sadarbojas ar attiecīgās personas ārstējošo ārstu, ja nepieciešams, arī ar citiem speciālistiem un pašu personu.
Papildu informāciju par invaliditātes ekspertīzes kārtību un Valsts komisijas nodaļu darba laiku var iegūt Valsts komisijas mājaslapā, zvanot uz tālruni 29632807; 67614885 vai rakstot uz e-pastu: konsultacijas@vdeavk.gov.lv.
- Rīgas apvienotā nodaļa, Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002, e-pasts: riga@vdeavk.gov.lv;
- Rīgas specializētā nodaļa, Ventspils iela 53, Rīga, LV-1022, e-pasts: riga@vdeavk.gov.lv;
- Daugavpils nodaļa, Lielā Dārza iela 60/62 (4.korpuss), Daugavpils, LV-5404, e-pasts: daugavpils@vdeavk.gov.lv;
- Gulbenes klientu apkalpošanas centrs, Ozolu iela 2a (1.stāvs), Gulbene, LV-4401, valmiera@vdeavk.gov.lv;
- Jelgavas nodaļa, Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3001, e-pasts: jelgava@vdeavk.gov.lv;
- Jēkabpils klientu apkalpošanas centrs, bebru iela 108, Jēkabpils, LV-5201, e-pasts: jekabpils@vdeavk.gov.lv;
- Kuldīgas nodaļa, Liepājas iela 34, Kuldīga, LV-3301, e-pasts: kuldiga@vdeavk.gov.lv;
- Liepājas nodaļa, Aldaru iela 20/24, Liepāja, LV-3401, e-pasts: liepaja@vdeavk.gov.lv;
- Rēzeknes nodaļa, 18. novembra iela 41, ieeja no Zemnieku ielas (3.bloka 1.stāvs), Rēzekne, LV-4601, e-pasts: rezekne@vdeavk.gov.lv;
- Valmieras nodaļa, Jumaras iela 195, Valmiera, LV-4201, e-pasts: valmiera@vdeavk.gov.lv.