Publicēts: 11.06.2020.
Atjaunināts: 17.01.2025.
Pirmreizējas / atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanas shēma

Ļoti svarīgs valsts sociālās aizsardzības elements ir invaliditātes noteikšanas procesa organizēšana. Pirmreizējo un atkārtoto invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Valsts komisija), kuras sastāvā ir Rīgas apvienotā nodaļa un astoņas reģionālās nodaļas.

Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.

Invaliditātes noteikšanas kārtību reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.805).

Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ:

  • persona ir nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas;
  • personai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, un to apliecina medicīniskie dokumenti.

Ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi, invaliditātes ekspertīzi var veikt arī ātrāk par sešiem mēnešiem, konsultējoties ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu.

Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējoša ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, izlems jautājumu par personas nosūtīšanu uz Valsts komisiju invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, personai vai tās likumiskajam pārstāvim Valsts komisijā iesniedz sekojoši dokumenti:

  • iesniegums invaliditātes ekspertīzes veikšanai (ja invaliditātes ekspertīze veicama pilngadīgai personai, tad jāaizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa);
  • ģimenes vai ārstējošā ārsta sagatavots nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr.088/u);
  • citus personas medicīniskos dokumentus, ja ģimenes vai ārstējošais ārsts vai pati persona uzskata, ka tas ir nepieciešams invaliditātes ekspertīzei.

Iesnieguma veidlapa un funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa

Dokumentus var iesniegt kādā no sekojošiem veidiem:

  • klātienē kādā no Valsts komisijas klientu apkalpošanas nodaļām;
  • nosūtot pa pastu uz kādu no Valsts komisijas klientu apkalpošanas nodaļām;
  • nosūtot uz Valsts komisijas e-pastu pasts@vdeavk.gov.lv, dokumentus parakstot ar drošu elektronisko parakstu;
  • aizpildot speciālu tiešsaistes iesnieguma formu (EP62) “Iesniegums VDEĀVK par invaliditātes ekspertīzes veikšanu” vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, izmantojot portālā pieejamos personas autentifikācijas līdzekļus.

Informācija par Valsts komisijas klientu apkalpošanas nodaļām pieejama Valsts komisijas tīmekļvietnē https://www.vdeavk.gov.lv/lv/filiales

Pēc iepriekšminēto dokumentu saņemšanas, Valsts komisijas ārsts tos izvērtē un, ja pilngadīgai personai ir medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, un ir nepieciešams veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu (MK noteikumu Nr. 805 2. pielikums), pēc Valsts komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, Valsts komisijas ārsts veic invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi (izvērtē personas iesniegtos dokumentus, novērtē personas veselības traucējumus un funkcionālās spējas saskaņā ar MK noteikumu Nr.805 4. vai 5.pielikumu, pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu, ja tāds bija pieprasīts, un vai anketā nav pretrunas starp citiem iesniegtajiem dokumentiem). Pamatojoties uz veikto ekspertīzi, Valsts komisija pieņem lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai nenoteikšanu.

Bērniem invaliditāti nosaka bez iedalījuma smaguma pakāpēs.

No 2015. gada 1. janvāra personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanas nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionēšanas ierobežojumus un to smaguma pakāpi, nosakot darbspēju zaudējumu procentos:

  • ļoti smaga invaliditāte, nosakot I invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 80-100 procenti;
  • smaga invaliditāte, nosakot II invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 60-79 procenti;
  • mēreni izteikta invaliditāte, nosakot III invaliditātes grupu ar darbspēju zudumu 25-59 procenti.

Personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, veicot invaliditātes ekspertīzi, izvērtē funkcionēšanas ierobežojumus, to smaguma pakāpi un nosaka invaliditātes grupu (I, II vai III invaliditātes grupa), nenosakot darbspēju zaudējumu procentos.

Plašāka informācija Invaliditātes likumā.

Invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu):

  • personai līdz 18 gadu vecumam: uz vienu, diviem, pieciem gadiem vai līdz 18 gadu vecumam, ja ir konstatēti MK noteikumu Nr.805 7.pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi ir stabili un neatgriezeniski, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi noteikta ne mazāk kā vienu gadu;
  • personai no 18 gadu vecuma: uz vienu, diviem, pieciem gadiem vai bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja ir konstatēti MK noteikumu Nr.805 7.pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi ir stabili un neatgriezeniski, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai Valsts komisijai ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem.

Par invaliditātes noteikšanas datumu tiek atzīta diena, kad persona iesniegusi iesniegumu un invaliditātes ekspertīzes veikšanai nepieciešamos dokumentus Valsts komisijā ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi.

Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā noteikšanas Valsts komisija var izsniegt atzinumu par:

  • par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma atbilstoši MK noteikumu Nr.805 9. pielikumā minētajiem kritērijiem;
  • par īpašas kopšanas nepieciešamību:
    • personai līdz 18 gadu vecumam – atbilstoši MK noteikumu Nr.805 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem;
    • personai no 18 gadu vecuma – atbilstoši MK noteikumu Nr.805 8. pielikumā minētajiem kritērijiem.
  • par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;
  • par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;
  • par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši MK noteikumu Nr.805 10. pielikumā minētajiem kritērijiem.

Atkārtotu invaliditātes ekspertīzi personai ir tiesības lūgt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos. Pirms minētā sešu mēnešu termiņa atkārtotu invaliditātes ekspertīzi persona var lūgt, ja tās veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, ko apliecina medicīniskie dokumenti.

Lēmumu atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā Valsts komisija var pieņemt trīs mēnešu laikā no iesnieguma un invaliditātes ekspertīzes veikšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas, ja iepriekšējā lēmuma darbības termiņš ir spēkā vismaz četrus mēnešus.

Papildu informāciju par invaliditātes ekspertīzes kārtību un Valsts komisijas nodaļu darba laiku var iegūt Valsts komisijas tīmekļa vietnē, zvanot uz tālruni 29632807; 67614885 vai rakstot uz e-pastu: pasts@vdeavk.gov.lv vai konsultacijas@vdeavk.gov.lv.