Adopcija

 

Lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija.

Adopcijas uzdevums ir nodrošināt adoptējamiem bērniem audzināšanu ģimenē, stabilu un harmonisku dzīves vidi.

Adopcijas tiesiskos pamatus Latvijā nosaka Latvijas Republikas Civillikuma 162.-176.pants. Savukārt kārtību, kādā adoptējami bērni, nosaka Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumi Nr.667 „Adopcijas kārtība”.

Adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Gadījumā, ja adoptē laulātie, abiem ir jāatbilst minētajām vecuma prasībām. 

Izņēmums:

  • ja adoptē sava laulātā bērnu - adoptētājam ir jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam;
  • ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.

Adoptēt bērnu var laulātie kopīgi vai persona viena, ja tā nav laulāta. Lai vienu un to pašu bērnu varētu adoptēt vienlaicīgi divas personas, tām ir jābūt laulātām. Ja potenciālie vecāki nav laulāti un nav reģistrējuši laulību, tad bērnu var adoptēt viens no vecākiem.

Civillikuma 163.panta ceturtajā daļā ir noteikts, kādas personas nevar būt adoptētāji:

1) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kuras atceltas no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;

4) kurām atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tās nav pildījušas attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Adopcijas procesa gaitā bāriņtiesa izvērtē peronas vai laulāto piemērotību adoptētāju statusam.

Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. 

Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.

Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. 

      Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.