Kas ir Eiropas Padome?

Eiropas Padome (turpmāk - EP) ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas dibināta 1949. gadā un apvieno 47 Eiropas valstis. EP mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Latvija par EP dalībvalsti kļuva 1995. gadā.

EP darbs sociālajā jomā

Sociālo tiesību nodrošināšana ir viens no galvenajiem EP darbības virzieniem. Šajā jomā būtiskākais instruments ir Eiropas Sociālā harta (turpmāk – Harta), kas tika pieņemta 1961. gadā un pārskatīta 1996. gadā, garantējot indivīdiem pamata sociālās un ekonomiskās tiesības.

Salīdzinot ar sākotnējo Hartu, Pārskatītā Eiropas Sociālā harta (turpmāk – Pārskatītā harta) papildus ietver tādas tiesības kā aizsardzība pret nabadzību un sociālo atstumtību, tiesības uz mājokli, aizsardzība darba attiecību izbeigšanas gadījumā, aizsardzība pret seksuālo un cita veida aizskaršanu darbavietā, vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem ar ģimenes pienākumiem, darbinieku pārstāvju tiesības uzņēmumos.

Pārskatītā harta arī pastiprina nediskriminācijas principu, pilnveido dzimumu līdztiesības principu, sniedz labāku maternitātes aizsardzību, uzlabo nodarbinātu bērnu sociālo, tiesisko un ekonomisko aizsardzību, kā arī cilvēku ar invaliditāti aizsardzību.

Hartas / Pārskatītās hartas īstenošanai ir izveidota monitoringa procedūra.

Dalībvalstis sniedz ikgadējus ziņojumus par Hartas / Pārskatītās hartas izpildi, kurus izskata un komentē Eiropas Sociālo tiesību komiteja (turpmāk – Komiteja). Komiteja izskata arī kolektīvas sūdzības par Hartas / Pārskatītās hartas pārkāpumiem pret attiecīgajām dalībvalstīm. Tādējādi monitoringa procedūra ir balstīta uz Komitejas sagatavoto juridisko analīzi, kas norāda uz nacionālo normatīvo aktu un prakses atbilstību vai neatbilstību Hartas / Pārskatītās hartas prasībām.   

Eiropas Sociālo tiesību komiteja sastāv no 15 neatkarīgiem ekspertiem, kurus ievēlē EP Ministru komiteja. Pašlaik komitejas sastāvā ir arī eksperte no Latvijas – Kristīne Dupate. 

Pārstāvji EP darba grupās

EP sociālās jomas darba grupās Latvijas dalību nodrošina Labklājības ministrijas pārstāvji, tajā skaitā Valdības pārstāvju komitejā par Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Sociālās drošības kodeksu (Starptautiskās sadarbības un ES politikas departamenta vecākā eksperte Velga Lazdiņa-Zaka), Dzimumu līdztiesības komisijā (Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Agnese Gaile), Pastāvīgajā komitejā par bērna tiesībām (valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite), Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pušu komitejā (Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Ilze Bērziņa).

Velga Lazdiņa - Zaka

Vecākā eksperte
E-pasts: velga.lazdina-zaka [at] lm.gov.lv

Pārskatītā harta

2007. gadā Latvija parakstīja Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (turpmāk - Pārskatītā harta), kas Latvijā stājās spēkā 2013. gada 1. maijā, aizstājot kopš 2002. gada 2. marta Latvijā spēkā esošo Eiropas Sociālo hartu. Saskaņā ar likuma “Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu” 3.pantu Labklājības ministrija koordinē Pārskatītajā hartā paredzēto saistību izpildi.  

Latvija pilnībā ir ratificējusi Pārskatītās hartas divdesmit piecus pantus:

  • 1.pantu - tiesības uz darbu;
  • 2.pantu - tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem;
  • 3.pantu - tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;
  • 5.pantu - tiesības biedroties;
  • 6.pantu - tiesības slēgt kolektīvus līgumus;
  • 7.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību;
  • 8.pantu - strādājošo sieviešu tiesības uz maternitātes aizsardzību;
  • 9.pantu - tiesības uz arodorientāciju;
  • 10.pantu - tiesības uz arodapmācību;
  • 11.pantu - tiesības uz veselības aizsardzību;
  • 13.pantu - tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību;
  • 14.pantu - tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus;
  • 15.pantu - invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesības uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē;
  • 16.pantu - ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
  • 17.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
  • 20.pantu - tiesības uz vienlīdzīgām tiesībām un attieksmi nodarbinātības un darba jautājumos bez diskriminācijas dzimuma dēļ;
  • 21.pantu - tiesības uz informāciju un konsultācijām;
  • 22.pantu - tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā;
  • 24.pantu - tiesības uz aizsardzību darba saistību izbeigšanas gadījumos;
  • 25.pantu - strādājošo  tiesības  uz  savu tiesību aizsadzību darba devēja maksātnespējas gadījumā;
  • 26.pantu - tiesības uz cieņu darbā;
  • 27.pantu - tiesības  strādājošajiem  ar ģimenes saistībām uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi;
  • 28.pantu - strādājošo pārstāvju tiesības uz aizsardzību darba saistībās un no tām atkarīgajās funkcijās;
  • 29.pantu - tiesības  saņemt  informāciju un konsultācijas par kolektīvo atlaišanu;
  • 30.pantu - tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību.

Savukārt piecus pantus Latvija ir ratificējusi daļēji:

  • 4.pantu - attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu atalgojumu (2.-5.punkts);
  • 12.pantu - tiesībām uz sociālo drošību (1.-2.punkts);
  • 18.pantu - tiesībām  uz  apmaksātu  nodarbošanos  citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā (1. un 4.punkts);
  • 19.pantu - migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesībām uz aizsardzību un palīdzību (1., 4.-12.punkts);
  • 31.pantu - tiesībām uz dzīvesvietu (1.punkts).

Katru gadu Latvija EP iesniedz ziņojumu par Pārskatītās hartas ratificēto pantu piemērošanu.

Ar Latvijas  iesniegtajiem ikgadējiem ziņojumiem ir iespējams iepazīties EP mājas lapā: https://www.coe.int/en/web/european-social-charter/national-reports