Publicēts: 30.10.2024.

2019. gada 17. aprīlī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Pilns direktīvas teksts.

Lai pārņemtu direktīvas prasības, pieņemti šādi normatīvie akti:

  1. Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (pieņemts 16.03.2023.)
  2. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (pieņemti 16.03.2023.)
  3. Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (pieņemti 16.03.2023.)
  4. Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu" (pieņemti 16.02.2023.)
  5. Elektronisko sakaru likums (pieņemts 14.07.2022.)
  6. Ministru kabineta  2024. gada 27. februāra noteikumi Nr.128 “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības"

Visi šie tiesību akti stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā. No šī datuma Eiropas Savienības iekšējā tirgū, t.sk. Latvijā, noteiktās jomās var izplatīt un sniegt tikai piekļūstamas preces un pakalpojumus (t.i., lietojami vairāk kā ar vienu sensoro kanālu):

  • Universāldatori (piem., datori, planšetes, viedtālruņi) un to operētājsistēmas;
  • Pašapkalpošanās termināļi (piem., bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.);
  • Elektroniskās grāmatas un to Elektroniskie lasītāji;
  • Finanšu pakalpojumi;
  • Elektroniskā tirdzniecība;
  • 112 tālrunis;
  • Publiskie iepirkumi;
  • Gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu elementi (piem., tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, elektroniskās biļetes, pārvadājumu pakalpojumu informācija (tostarp reāllaika ceļošanas informācijas), interaktīvi pašapkalpošanās termināļi);
  • Patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumiem (piem., rūteri,  modemi) un elektronisko sakaru pakalpojumi;
  • Patērētāju galiekārtas audiovizuālo mediju pakalpojumiem un audiovizuālo mediju pakalpojumi (piem., elektroniskie raidījumu apraksti, subtitri, audioapraksti, hibrīdtelevīzija, tīmekļvietnes u.c..).

Tādējādi cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.) var ērtāk lietot minētās preces un pakalpojumus. 

Preču uzraudzība

Preču atbilstību piekļūstamības prasībām uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ja saimnieciskās darbības veicējs noteiktajā termiņā nav novērsis konstatētās neatbilstības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un pieņemt lēmumu saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" III1 nodaļu.

Pakalpojumu uzraudzība

Pakalpojumu atbilstību piekļūstamības prasībām uzrauga šādas kompetentās iestādes:

  1. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija – attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem;
  2. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome – attiecībā uz pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem;
  3. valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" – attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
  4. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" – attiecībā uz autobusu un iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
  5. Valsts dzelzceļa administrācija – attiecībā uz starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem;
  6. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, elektroniskajām grāmatām un to programmatūru, elektroniskās tirdzniecības pakalpojumiem, ūdenstransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. panta otrās daļas 3. punkta "c" apakšpunktā minētajiem pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumu elementiem;
  7. pašvaldība – attiecībā uz Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3.panta otrās daļas 3.punkta "e" apakšpunktā noteiktajiem pilsētas autobusu, tramvaju un trolejbusu interaktīvajiem pašapkalpošanās termināļiem.

Sūdzību izskatīšanas kārtība

Patērētājs vai pasažieris sūdzību par pakalpojuma neatbilstību piekļūstamības prasībām vispirms iesniedz attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam (komersantam). Pakalpojuma sniedzējs mēneša laikā no rakstveida sūdzības saņemšanas dienas sagatavo rakstveida atbildi, informējot par iespējamu risinājumu, pasākumiem neatbilstības novēršanai vai pamatotu atteikumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt atbildi mēneša laikā, pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pagarināt atbildes sniegšanas laiku uz diviem mēnešiem. Savukārt ja minētajā kārtībā patērētāja vai pasažiera sūdzība nav atrisināta vai pakalpojuma sniedzējs nav sniedzis atbildi, patērētājam un pasažierim ir tiesības vērsties attiecīgajā kompetentajā iestādē.

Ja pakalpojuma sniedzējs labprātīgi nenovērš pakalpojuma neatbilstību piekļūstamības prasībām, kompetentā iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod veikt nepieciešamās darbības neatbilstības novēršanai un nosaka termiņu šo darbību veikšanai. Ja pakalpojuma sniedzējs administratīvo aktu neizpilda labprātīgi, kompetentā iestāde atbilstoši Administratīvā procesa likuma 40. - 42.nodaļas noteikumiem var veikt administratīvā akta piespiedu izpildi. Administratīvā procesa likuma 370.pants nosaka, ka ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai atturēties no noteiktas darbības un viņš šo pienākumu nepilda, adresātam var uzlikt piespiedu naudu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 370.panta trešo daļu pakalpojuma sniedzējam piespiedu nauda var tikt piemērota līdz 10 000 euro. Nosakot piespiedu naudas summu, kompetentā iestāde ievēro samērīguma principu, kā arī adresāta mantisko stāvokli. Līdz ar to kompetentā iestāde piespiedu naudas apmēra noteikšanā var būt elastīga, tomēr galvenais šādu procesuālo darbību mērķis ir sasniegt, lai pārkāpums tiktu novērsts un nodrošināta pakalpojuma atbilstība piekļūstamības prasībām. Tāpat jāņem vērā, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 370.panta otrajai daļai piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz adresāts izpilda vai pārtrauc attiecīgo darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās reizes, ja adresāts šo septiņu dienu laikā joprojām nav izpildījis vai nav pārtraucis attiecīgo darbību.  

Shēma

Shēma

Ieteikumi piekļūstamības prasībām pakomātiem (automātiskajiem pasta sūtījumu izsniegšanas termināļiem)

Lai gan tiešā veidā pakomāti nav minēti nevienā no Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma preču un pakalpojumu grupām, tomēr arī uz pakomātiem piekļūstamības prasības ir lietderīgi ievērot, lai veicinātu pakomātu ērtu lietošanu ikvienam sabiedrības loceklim. 

Aicinām pakomātu uzņēmumus ņemt vērā piekļūstamības prasības saistībā ar pakomāta saskarni, pievienoto maksājumu termināli un elektroniskās komercijas un iepirkšanās tiešsaistes platformām. 

Eiropas Savienības harmonizētais standarts EN 301 549, kā arī Pasaules tīmekļa konsorcija (World Wide Web Consortium) standarts WCAG 2.1 vadlīnijas ietver virkni ieteikumu, lai nodrošinātu, ka interneta un komunikāciju tehnoloģiju preces un pakalpojumus var izmantot cilvēki ar atšķirīgām fiziskajām, sensorajām vai kognitīvajām spējām. Jāņem vērā, ka, piedāvājot piekļūstamu pakomātu funkcionalitāti, uzņēmēji spēs arī piesaistīt vairāk klientu, padarot sniegto pakalpojumu ne tikai pieejamu, bet arī piekļūstamu būtiskai sabiedrības daļai. 

Biežākie šķēršļi, ar ko pakomātu lietošanā saskaras iedzīvotāji, ir šādi:

  • Neatbalstīti skārienekrāni — daudzām ierīcēm nav saderības ar runas sintēzi, Braila rakstu vai ekrāna lasītāju. 

    • Sarežģīta pieteikšanās — piemēram, SMS kodi var būt sarežģīti tiem, kam trūkst digitālo rīku vai pieredzes.

    • Nepiekļūstams fiziskais dizains — pārāk augstas durvis pakomātu dara nepiekļūstamu ratiņkrēslu lietotājiem vai cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Vienlaikus pārāk augstas pakomāta durvis rada pakalpojuma izmantošanos barjeras arī maza auguma cilvēkiem.

    • Palīdzības trūkums — piegādājot pakas, reti ir iespēja saņemt individualizētu atbalstu.

Aicinām ņemt vērā, ka pakomātus svarīgi lietot arī cilvēkiem ratiņkrēslā, maza auguma cilvēkiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem. Tādēļ aicinām izvērtēt iespēju ieviest funkcionalitāti, kas sniegtu iespēju cilvēkam  pakomāta izvēles laikā veikt atzīmi saņem sūtījumu pakomāta zemākajos nodalījumos, lai pasūtīto sūtījumu  būtu iespējams izņemt. Tāpat aicinām padomātu novietņu vietas veidot piekļūstamas to lietotājiem  - piemēram, neizvietot pakomātus, kur ir augstas ielu apmales, pakāpieni. Zonai pakomāta priekšā būtu jābūt pietiekami plašai un bez šķēršļiem, lai tam varētu piebraukt ar ratiņkrēslu un tā vadības ekrāns, maksājumu terminālis un arī paku skapja nodalījumi ir aizsniedzami no ratiņkrēsla. 

Ja elektroniskās komercijas pakalpojums piedāvā paku piegādi kā papildu pakalpojumu saistībā ar pirkumu, piegādes metodes izvēles funkcijai (piemēram, konkrētā pakomāta vietas izvēlei) ir jābūt piekļūstamai visiem lietotājiem. Elektroniskās komercijas uzņēmums ir atbildīgs par to, lai viss pirkuma process tīmekļvietnē atbilstu piekļūstamības prasībām. Tādējādi arī piegādes metodes un pakomāta vietas izvēlei jābūt piekļūstamai (tostarp tādai, lai neredzīgs cilvēks tīmekļvietnē var veikt attiecīgās izvēles). Proti, atbildība attiecas ne uz pašu pakomātu, bet digitālo saskarni. 

Papildus pievienojam saites uz labās prakses piemēriem pakomātu pakalpojumu nodrošināšanā, kurus aicinām ieviest sniegto pakalpojumu nodrošināšanā:

Skandināvijas valstu piemēri un vadlīnijas: 

Aicinām ņemt vērā, ka piekļūstamas funkcionalitātes ieviešana vairos patērētāju lojalitāti tieši tam pakomātu tīklam, kas nodrošina piekļūstamības prasības. Sociāli atbildīgas komercdarbības prakses īstenošana rada pozitīvu ietekmi uz ikviena iedzīvotāja iespējām vienlīdzīgi ar visu sabiedrību saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus  sev ērtā un piekļūstamā veidā.