Tiesības uz slimības pabalstu ir sociāli apdrošinātai personai, kura sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veikusi ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. 

No 2. līdz 9. kalendāra dienai (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu) darba devējs izmaksā darba ņēmējam no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 % apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo darba nespējas dienu un ne mazāk 80% apmērā - par laiku no ceturtās darba nespējas dienas.

No darba nespējas 10. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem (izņemot gadījumu, ja personas saslimšanas cēlonis ir tuberkuloze) slimības pabalstu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Slimības pabalsta apmērs - 80% apmērā no personas apdrošināšanas iemaksu algas.

Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārstējošajam ārstam vai ārsta palīgam ir pienākums nosūtīt darbnespējīgo personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju. Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas, tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai, vai nosaka invaliditāti.

Līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai pabalstu piešķir par darba nespējas laiku no 1. līdz 14. dienai un no 15. līdz 21. dienai, ja bērns darbnespējas periodā ir kopts arī slimnīcā. Par laiku no 1. dienas līdz slimošanas 30. dienai, ja bērns kopts traumas dēļ, kura saistīta ar kaulu lūzumu.

No 2020. gada 1. janvāra par bērniem, kuriem diagnosticētas smagas saslimšanas, vai ir piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts – slimības pabalstu piešķir par bērna kopšanu līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Ja noticis nelaimes gadījums darbā vai arodsaslimšana

Slimības pabalstu var saņemt darba ņēmējs, kurš savas darbnespējas dēļ zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus un kuram ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B sakarā ar:

  • nelaimes gadījumu darbā (ko apstiprina Valsts darba inspekcijā reģistrēts akts par nelaimes gadījumu darbā),
  • arodslimību (ko apstiprina VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas arodslimībās izdots atzinums par saslimšanu ar arodslimību).

Piešķirot slimības pabalstu ar pārejošu darbnespējas cēloni „nelaimes gadījums darbā” un „arodslimība”, kvalifikācijas periods netiek noteikts.

Ja pārejošas darbnespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbātad ārsts izsniedz darbnespējas lapu A, un par pirmajām 10 slimības dienām darba devējs maksā ne mazāk kā 80 % apmērā no vidējās izpeļņas.  No 11. darbnespējas dienas izsniedz darbnespējas lapu B un par šo periodu VSAA piešķir un izmaksā slimības pabalstu.

Ja pārejošas darbnespējas cēlonis ir arodslimība, tad ārsts jau no pirmās darbnespējas dienas izsniedz darbnespējas lapu B. Slimības pabalstu piešķir VSAA 80 % apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Ir noteikti ierobežojumi periodam, par kādu izmaksā slimības pabalstu, skatīt šeit.

Detalizēta informācija par slimības pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu VSAA mājas lapā.