No valsts budžeta finansē un līdzfinansē šādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus:

  • personām ar redzes un dzirdes invaliditāti;
  • no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem;
  • no vardarbības cietušām pilngadīgām personām;
  • vardarbību veikušām pilngadīgām personām;
  • no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem un pilngadīgām personām;
  • cilvēku tirdzniecības upuriem;
  • personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. ar prognozējamu invaliditāti;
  • Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un tās rezultātā cietušām personām;
  • politiski represētām personām;
  • psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvajā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem;
  • psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumus personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem.

Pieejami personām, kurām redzes vai dzirdes traucējumu dēļ piešķirta invaliditāte. Sociālās rehabilitācijas mērķis ir dot iespēju personām ar invaliditāti sasniegt un saglabāt optimālo fiziskās, sensorās, intelektuālās, psihiskās un sociālās funkcionēšanas līmeni, kā arī palīdzētu izmainīt dzīvi, sasniedzot aizvien augstāku neatkarības līmeni.

Kārtību, kādā personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka  Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 250 „Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus - tiflotehniku un surdotehniku". 

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar redzes invaliditāti sniedz personas dzīvesvietā, SIA Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrā vai tā filiālēs. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar dzirdes invaliditāti sniedz personas dzīvesvietā vai Latvijas Nedzirdīgo savienībā. (pareizā hipersaite būtu: http://www.lns.lv/lat/pakalpojumi/socialas_rehabilitacija/ )

Lai pieprasītu rehabilitācijas pakalpojumu, persona ar redzes vai dzirdes invaliditāti vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz SIA Latvijas Neredzīgo biedrībā vai Latvijas Nedzirdīgo savienībā iesniegumu.

Iesniegumā norāda:

1. vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, ja tā atšķiras no personas deklarētās dzīvesvietas adreses, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi (ja ir);

2. nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

3. likumiskā pārstāvja personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi), ja iesniegumu iesniedz personas likumiskais pārstāvis, un pārstāvniecības veidu;

4. informāciju par vēlamo saziņas veidu ar biedrību vai savienību (ierodoties personīgi biedrībā vai savienībā, nosūtot informāciju pa pastu vai elektroniski, ja persona vai tās likumiskais pārstāvis piekritis saziņai, izmantojot elektronisko pastu).

Ja VDEĀVK Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav datu par personas funkcionēšanas traucējuma veidu (nav ievadīts lēmums par invaliditātes noteikšanu) un VDEĀVK rīcībā nav informācijas par personu, persona pēc Latvijas Nedzirdīgo savienības vai Latvijas Neredzīgo biedrības pieprasījuma iesniedz:

1. oftalmologa atzinumu, kas apliecina, ka personas redzes asums labāk redzošajai acij ar maksimālu korekciju ir zemāks par 0,3 vai redzes lauks abās acīs sašaurināts mazāk nekā par 20 grādiem no fiksācijas punkta;

2. otolaringologa vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta atzinumu, ka personas dzirdes traucējumi atbilst vismaz trešajai pakāpei – dzirdes zudums runas zonas frekvenču zemākajā punktā ir vismaz 55 dB labāk dzirdošajā ausī.

Pakalpojuma sniedzējs saņemtos dokumentus izskata un pieņem vienu no lēmumiem:

  1. par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu,
  2. par personas uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā
  3. vai par atteikumu piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja iesniegtie dokumenti neatbilst Ministru kabineta 2021. gada 20.aprīļa noteikumos Nr. 250 „Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus - tiflotehniku un surdotehniku" vai personas statuss neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta 1. daļā minētajām prasībām.

Ja pieņemts lēmums uzņemt personu pakalpojuma saņēmēju rindā, pakalpojuma sniedzējs pārbauda, vai, pienākot pakalpojuma saņemšanas rindai, persona joprojām atbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, un ne vēlāk divas nedēļas pirms pakalpojuma sniegšanas informē personu par pakalpojuma uzsākšanas laiku vai rakstiski informē personu par atteikumu nodrošināt pakalpojumu, ja personai vairs nav tiesību saņemt pakalpojumu.

Kontaktinformācija:
Biedrība „Latvijas Neredzīgo biedrība"
Braila iela 3 (iepr. Pāles iela 14/1), Jugla, Rīga, LV-1024

info@lnbiedrība.lv
Tālr. 67532607

Biedrība „Latvijas Nedzirdīgo savienība"
Elvīras iela 19 k-2, Rīga, LV-1083

www.lns.lvlns@lns.lv
Tālr. 26278525

Pieejami bērniem, kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām. Rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā. 

Kārtību, kādā bērniem šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi  Nr. 1613 „Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām".

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām sniedz Nodibinājums „Latvijas Bērnu fonds" bērna dzīvesvietā, ieslodzījuma vietā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai bērnu aprūpes iestādē (ne vairāk par desmit 45 minūšu konsultācijām) vai sociālās rehabilitācijas institūcijā (sociālās rehabilitācijas kurss līdz 30 vai līdz 60 dienām).

Lai saņemtu pakalpojumu, vienam no bērna vecākiem vai citam bērna likumiskajam pārstāvim jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā, norādot, no kāda veida vardarbības bērns cietis un kur tā notikusi. Iesniegumam jāpievieno:

  1. psihologa vai sociālā darbinieka atzinums par bērnu, atzinumā norādot, vai bērnam ir psiholoģiskas traumas pazīmes, nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pasākumus, vai sociālo rehabilitāciju vēlams saņemt bērna dzīvesvietā vai iestādē, vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nepieciešamā sociālās rehabilitācijas kursa ilgums (līdz 30 vai līdz 60 dienām), vai nepieciešams, lai sociālās rehabilitācijas institūcijā kopā ar bērnu uzturētos viņa ģimenes loceklis vai persona, kas bērnu aprūpē;
  2. izraksts no stacionārā vai ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) par saņemto ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju, ja tāda sniegta.

Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus izskata un trīs darbdienu laikā bērna likumiskajam pārstāvim izsniedz nosūtījumu bērna sociālajai rehabilitācijai:

  1. dzīvesvietā vai iestādē pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru pašvaldība noslēgusi attiecīgu līgumu,
  2. Latvijas Bērnu fonda norādītajā sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Ja nepieciešams, pašvaldības sociālais dienests organizē bērna nokļūšanu līdz sociālās rehabilitācijas institūcijai.  Pašvaldības sociālais dienests sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību bērnam, kurš cietis no vardarbības, un bērna ģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, kā arī pēc tam, ja nepieciešams.

Kontaktinformācija:
Nodibinājums „Latvijas Bērnu fonds"
Brīvības gatve 310-75, Rīga, LV-1006
www.lbf.lvbernufonds@latnet.lv
Tālr. 67542072

Infografika: Palīdzība no vardarbības cietušiem bērniem

Pieejami no vardarbības (fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības, vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem, vai vardarbīgas kontroles) cietušām pilngadīgām personām. Rehabilitācijas mērķis ir nodrošināt psihosociālu palīdzību, novērtēt apdraudējumu un plānot drošības pasākumus, motivēt personu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai vai uzlabošanai, kā arī nostiprināt vai atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas.

Kārtību, kādā šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr.790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām kā sievietēm, tā vīriešiem sniedzams, ja persona:

  • pārcietusi pret sevi vai tuvinieku vērstu vardarbībuun tai ir psiholoģiskas traumas pazīmes, kuru dēļ traucēta sociālā funkcionēšana sabiedrībā;
  • ir atzīta par cietušo ar vardarbību saistīta administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros vai ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu saistīta kriminālprocesa ietvaros;
  • ir pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.

Pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:

  • sociālās rehabilitācijas kursa veidā līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā (ar izmitināšanu);
  • līdz desmit 45 minūšu psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijām dzīvesvietā (bez izmitināšanas). 

Pēc pakalpojumu sniedzēja pamatota iesnieguma cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā var pagarināt līdz 60 dienām, bet cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā apjomu var palielināt līdz 20 psihologa, sociālā darbinieka un jurista konsultācijām.

Vardarbībā cietušas personas pakalpojumu pieprasa sociālās rehabilitācijas institūcijā (krīzes centrā), ja tai nekavējoties nepieciešama izmitināšana, vai sociālajā dienestā.

Persona iesniegumam sociālajā dienestā vai sociālās rehabilitācijas institūcijā pievieno attiecīga dokumenta kopiju:

  • izmeklētāja, prokurora, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai administratīvā pārkāpuma lietu izskatījušās institūcijas (amatpersonas) lēmums;
  • Kriminālprocesa likumā noteiktajā gadījumā - tiesas lēmums par personas atzīšanu par cietušo;
  • tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.

Cietušo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu administrē personas dzīvesvietas vai atrašanās vietas sociālais dienests (t.sk. organizē pakalpojuma sniedzēja pieejamību).

Cietušās personas vispirms saņem psihologa vai sociālā darbinieka slēdzienu, kurā ietvertas rekomendācijas pakalpojuma sniedzējiem. Pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai, uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā (finansējuma nepietiekamības gadījumā) vai atsaka sniegt pakalpojumu, ja arī pēc papildus informācijas saņemšanas personai atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem nav tiesību saņemt pakalpojumus.

Papildus pēc pakalpojumu saņemšanas gada laikā cietušās personas var saņemt trīs psihologa un jurista konsultācijas savu problēmu risināšanai.

Infografika: Palīdzība no vardarbības cietušajiem

Pieejami personām:

  • pret kurām uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vai kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
  • par kurām valsts vai pašvaldības policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka personas izturējušās vardarbīgi vai izteikušas draudus pielietot vardarbību;
  • kuras baidās, ka tās varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikušas vardarbību.
  • kuru vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests, norādot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanas veidu.
  • Kārtību, kādā sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām pilngadīgām personām regulē Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām”.

Pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus.

Pakalpojumus sniedz vienā no šādiem veidiem:

  • individuāli - līdz sešpadsmit 45 minūšu konsultācijām;
  • grupā  - 16 divu stundu garas nodarbības līdz 12 personām grupā.

Vardarbību veikušas personas vispirms saņem psihologa vai sociālā darbinieka slēdzienu, kurā ietvertas rekomendācijas pakalpojuma sniedzējiem. Pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma sniegšanu personai, uzņemšanu pakalpojuma saņēmēju rindā (finansējuma nepietiekamības gadījumā) vai atsaka sniegt pakalpojumu, ja arī pēc papildus informācijas saņemšanas personai atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem nav tiesību saņemt pakalpojumus.

Papildus pēc pakalpojumu saņemšanas gada laikā vardarbības veicēji var saņemt trīs psihologa konsultācijas savu problēmu risināšanai.

Pakalpojumi vardarbības veicējiem tiek nodrošināti publiskā iepirkuma procedūras rezultātā. Pakalpojumu vardarbības veicējiem visā Latvijas teritorijā sniedz:
SIA „Mācību centrs MKB” 
Kontaktpersona: Sandra Freimane
Tālr. 29419787
E-pasts: macibucentrsmkb@inbox.lv

Infografika: 

Valsts finansēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dzīvesvietā vai institūcijā tiek nodrošināti bērniem,  kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, kā arī bērniem, kuriem ir radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopējais mērķis ir panākt bērna atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas vai procesu veikšanas, tādējādi uzlabojot viņa fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.

Kārtību, kādā bērniem par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 509 “Kārtība, kādā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgas personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”.

Valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām vai procesiem atkarīgam bērnam var nodrošināt divos veidos – dzīvesvietā (tas ir konsultāciju veidā) līdz 180 dienām vai institūcijā līdz 1 gadam.

Šobrīd netiek sniegts valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem institūcijā pakalpojuma sniedzēja neesamības dēļ.

Lai saņemtu pakalpojumu bērnam dzīvesvietā, minētais pakalpojums jāpieprasa pie pakalpojuma sniedzēja – SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” kādā no tā filiālēm:

Ja bērns ir vismaz 15 gadus vecs, viņš pats personīgi var vērsties pie pakalpojumu sniedzēja pakalpojuma saņemšanai. Bērnu var pārstāvēt arī bērna likumiskais pārstāvis.

Pakalpojumu sniedzējs izvērtē bērna atbilstību pakalpojuma piešķiršanas kritērijiem (bērnam ir bijušas apreibinošo vielu lietošanas epizodes vai ir atkarība no apreibinošajām vielām; bērnam ir izveidojusies procesu atkarība; ir pamatotas aizdomas, ka bērnam varētu izveidoties traucējumi) un informē bērnu vai bērna likumisko pārstāvi par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pakalpojumu.

SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” konsultatīvais tālrunis (visa Latvija): +371 25737363 (darba dienās: 12:00 - 19:00), tīmekļa vietne: https://pusaudzucentrs.lv/

Valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts personām, kurām ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopējais mērķis ir panākt personas atteikšanos no atkarību izraisošo vielu lietošanas vai procesu veikšanas, tādējādi uzlabojot personas fizisko un garīgo veselību un veicinot atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē.

Kārtību, kādā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 509 “Kārtība, kādā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgas personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”.

Valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no psihoaktīvām vielām un procesiem atkarīgai personai var nodrošināt divos veidos – dzīvesvietā (tas ir konsultāciju veidā) līdz 180 dienām vai institūcijā līdz 1 gadam.

Šobrīd netiek sniegts valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām dzīvesvietā.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no apreibinošām vielām atkarīgai personai sniedz sociālās rehabilitācijas institūcijā. Pakalpojumu sniedz VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža"".

Lai saņemtu pakalpojumu, personai jāvēršas ar iesniegumu pašvaldības sociālajā dienestā (pēc dzīvesvietas) vai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Iesniegumam jāpievieno:

  • narkologa atzinumu, kurā norādīts, ka personai ir nepieciešams saņemt pakalpojumus, vai persona ir saņēmusi narkologa noteiktu ārstēšanu un vai viņai nav apreibinošo vielu intoksikācijas vai abstinences sindroma;
  • ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli, kurā norādīta informācija par saslimšanām, kuru dēļ nepieciešama īpaša uzmanība, sniedzot pakalpojumu, kā arī norādīts, ka personai nav somatiskas saslimšanas, kam nepieciešama intensīva speciāla izmeklēšana un ārstēšana (var tikt uzņemts remisijas stāvoklī).

Pašvaldības sociālais dienests saņemtos dokumentus izskata un trīs darbdienu laikā pēc visu noteiktajām prasībām atbilstošu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par to nosūtīšanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrai. 

Kontaktinformācija:

VSIA „Slimnīca „Ģintermuiža""
Filozofu iela 69, Jelgava, LV-3008
www.gintermuiza.lv, slimnica@gintermuiza.lv 
Tālr. +371 63026690

Sociālās integrācijas valsts aģentūra
Dubultu prospekts 71, Jaundubulti, Jūrmala, LV-2015
https://www.siva.gov.lv; pasts@siva.gov.lv 
Tālr. +371 67769890

Pieejami personām, kuras normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir atzītas par cilvēku tirdzniecības upuriem. Rehabilitācijas mērķis ir personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana vai uzlabošana, sociālā statusa atgūšanas un reintegrācijas nolūkā.

Kārtību, kādā personām šajā gadījumā par valsts budžeta līdzekļiem nodrošināmi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, nosaka Ministru kabineta 2019. gada 16.jūlija noteikumi Nr.344 “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.

Pakalpojumi ietver:

  • līdz 180 kalendāra dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu,
  • piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas personas nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, ja tie uzturas Latvijā un ja nepieciešams,
  • piecas pakalpojumu sniedzēja konsultācijas divu gadu laikā pēc sociālās rehabilitācijas kursa beigām, ja nepieciešams, vai
  • psihosociālu atbalstu (individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas), tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā un nepieciešamības gadījumā pārstāvību tiesā saistībā ar uzsākto kriminālprocesu, kurā upuris piedalās kā cietušais vai liecinieks, kopumā ne vairāk kā 150 stundas gadā, kā arī
  • nepieciešamības gadījumā personas un tās nepilngadīgo bērnu (ja tie atrodas kopā ar personu) nokļūšanas organizēšanu no ārvalsts līdz pakalpojumu sniegšanas vietai un personas pavadīšanu, ja tā nav spējīga ceļot patstāvīgi.

2017. un 2018. gadā atbilstoši Labklājības ministrijas izsludinātajam publisko iepirkumu konkursam pakalpojumus sniedz gan biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””, gan biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Lai saņemtu pakalpojumus, personai (vai tās likumiskajam pārstāvim), jāvēršas pie pakalpojumu sniedzēja ar iesniegumu, tam pievienojot:

  1. procesa virzītāja lēmuma kopiju vai
  2. tiesībaizsardzības institūcijas izziņu, vai
  3. pakalpojumu sniedzēja personas novērtēšanas protokolu, kurā noteikta personas atbilstība cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, vai
  4. latviešu valodā tulkotas ārvalsts tiesībaizsardzības institūcijas izziņas, kas apliecina, ka uzsākts kriminālprocess vai tiek veiktas citas darbības, kas var būt par pamatu tam, lai speciālistu komisija pieņemtu lēmumu, ka persona atbilst cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, kopiju.

Pakalpojumu sniedzējs saņemtos dokumentus izskata un:

  1. ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā, ja persona atbilst pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, un
  2. ne vēlāk kā desmit darbdienu laikā, ja persona pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem neatbilst,

nosūta personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus Sociālās integrācijas valsts aģentūrai.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pieņem lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu, personas uzņemšanu pakalpojumu saņēmēju rindā vai atteikumu.

Pakalpojumus pārtrauc sniegt, ja:

  1. personai veselības stāvokļa dēļ ilgāk nekā mēnesi nepieciešams uzturēties ārstniecības iestādē,
  2. persona ievietota valsts vai pašvaldības finansētā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā vai izmeklēšanas vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.

Kontaktinformācija:
Biedrība „Resursu centrs sievietēm „Marta””
Matīsa iela 49-3, Rīga, LV-1009
marta.lv/, centrs@marta.lv
Tālr. 67378539

Biedrība "Patvērums "Drošā māja""
Lāčplēša iela 75-1B, Rīga, LV-1011
www.patverums-dm.lvdrosa.maja@gmail.com
Tālr. 28612120 (uzticības tālrunis cilvēku tirdzniecības mazināšanai)
Tālr. 67898343

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt personas ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā un persona ar prognozējamu invaliditāti pēc darbspējīgā vecuma, kura ir nodarbināta.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojums darbspēju atjaunošanai pieejams personām ar funkcionēšanas traucējumiem darbspējīgā vecumā, kā arī personām ar funkcionēšanas traucējumiem pēc darbspējīgā vecuma, kuras strādā.

Sociālās rehabilitācijas mērķis ir saglabāt vai uzlabot šo personu funkcionālo spēju (pašaprūpe, mobilitāte un ar mājas dzīvi saistīto darbību veikšana) līmeni.

Kārtību, kādā personas ar funkcionāliem traucējumiem un personas ar prognozējamu invaliditāti saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumi Nr. 578 „ Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā".

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar funkcionāliem traucējumiem un  personām ar prognozējamu invaliditāti sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra (14 dienu ilgs rehabilitācijas kurss).

Personas ar funkcionēšanas traucējumiem var saņemt 14 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu divu mēnešu laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas (subakūtā etapa)  pabeigšanas iesniedzot sociālajā dienestā:

  • iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu;
  • aizpildītu personas funkcionēšanas spēju pašnovērtējuma anketu;
  •  izrakstu (kopija) par medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanu, kurā ir ierakstīta rekomendācija sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai un norādīts tās saņemšanas mērķis.

Pakalpojumu var saņemt tikai pavadošās personas klātbūtnē, ja: 

  • personas funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 1 līdz 6 punktiem;
  • persona ar funkcionēšanas traucējumiem saņem pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana;
  • personai ir ierobežota rīcībspēja, kuras dēļ viņai nepieciešama uzraudzība un aprūpe.

Ja rehabilitāciju var saņemt tikai pavadošās personas klātbūtnē, piesakoties pakalpojumam, personas dokumentiem jāpievieno pavadošās personas iesniegums vai cits dokuments, kas apliecina gatavību apmaksāt ar pavadošās personas uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus.

Ja paredzēts, ka pakalpojumu saņems bērns ar funkcionēšanas traucējumiem, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, persona iesniegumā par pakalpojuma pieprasīšanu norāda:

  • bērna likumiskā pārstāvja vai bērnu aprūpējošās personas uzturēšanās finansēšanas avots un rakstisks apliecinājums par gatavību segt ar uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus, ja bērna likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē, uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā paredz segt no personīgiem līdzekļiem;
  • ja bērns sociālās rehabilitācijas institūcijā ieradīsies viens pats, pievieno rakstisku bērna likumiskā pārstāvja atļauju to darīt.

 

Pašvaldības Sociālais dienests pārbauda, vai dokumenti ir iesniegti atbilstoši noteikumiem, veic personas pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējumu pēc Bartela indeksa un nosūta dokumentus SIVA.

Lai saņemtu 14 dienu ilgu sociālās rehabilitācijas kursu persona ar prognozējamo invaliditāti SIVA iesniedz:

  1.  iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu;
  2.  VDEĀVK apstiprinātā personas individuālā rehabilitācijas plāna, kurā ir noteikta nepieciešamība saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un atzinuma par prognozējamas invaliditātes statusa piešķiršanu kopijas.

SIVA pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu un nosūta lēmumu personai.

Persona ar prognozējamu invaliditāti pakalpojumu prioritāri var saņemt vienu reizi komisijas noteiktajā prognozējamās invaliditātes termiņā. Atkārtoti pakalpojumu var saņemt, ja komisija ir atkārtoti noteikusi prognozējamās invaliditātes termiņu un atkārtoti ieteikusi pakalpojumu iekļaut individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā.

Ierodoties saņemt pakalpojumu, persona iesniedz  ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli, kas izsniegts ne agrāk kā vienu mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas un kurā norādīta šāda informācija:

  1.  saslimšanas, kuru dēļ pakalpojumam un atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanai jāpievērš īpaša uzmanība;
  2.  absolūto kontrindikāciju neesība sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai;
  3. relatīvas kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai, kurām nepieciešams sociālās rehabilitācijas institūcijas ārsta papildu izvērtējums pakalpojuma saņemšanai;
  4.  ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām, kuras guvušas funkcionālos traucējumus izraisošas traumas, norāda, ka funkcionālie traucējumi radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Kontaktinformācija:
Sociālās integrācijas valsts aģentūra
Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015
www.siva.gov.lvsiva@siva.gov.lv
Tālr. 67771034

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ietvaros uz izstrādātā individuālā sociālās rehabilitācijas plāna pamata tiek sniegti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ar medicīniskajiem elementiem, t.sk. fizioterapijas un fizikālās terapijas pakalpojumi, sociālā darbinieka, psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita, ārsta un citu speciālistu pakalpojumi, nodrošināta atrašanās atbilstošās telpās un iespējas aktīvai atpūta

Kārtību, kādā politiski represētas personas un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nosaka Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumi Nr. 578 „ Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā".

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus politiski represētām personām un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra ( 21 dienu ilgs rehabilitācijas kurss).

Politiski represētas personas un Černobiļas AES avārijā cietušie var saņemt 21 dienas ilgu sociālās rehabilitācijas kursu.


Lai pieteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, persona var vērsties gan tieši SIVA, gan pašvaldības sociālajā dienestā dzīvesvietā.
Uzrādot personu apliecinošu dokumentu un statusa apliecinošu apliecību, personai jāiesniedz:
• iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumam pievieno statusa apliecinošās apliecības kopiju;
• ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par personas vispārējo veselības stāvokli, kurā norādīta informācija par saslimšanām, kuru dēļ jāvērš īpaša uzmanība pakalpojuma saņemšanai un atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanai.

SIVA pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai. Pakalpojums tiek piešķirts rindas kārtībā minētās grupas ietvaros.

Politiski represētā persona pakalpojumu var saņemt reizi divos gados, atkārtoti – ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām.

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusī persona pakalpojumu var saņemt reizi gadā atbilstoši Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumam, atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām.

Ja paredzēts, ka pakalpojumu saņems Černobiļas AES rezultātā cietušais bērns, persona iesniegumā par pakalpojuma pieprasīšanu norāda:

  • bērna likumiskā pārstāvja vai bērnu aprūpējošās personas uzturēšanās finansēšanas avots un rakstisks apliecinājums par gatavību segt ar uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus, ja bērna likumiskais pārstāvis vai persona, kas bērnu aprūpē, uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā paredz segt no personīgiem līdzekļiem;
  • ja bērns sociālās rehabilitācijas institūcijā ieradīsies viens pats, pievieno rakstisku bērna likumiskā pārstāvja atļauju to darīt.

Kontaktinformācija:
Sociālās integrācijas valsts aģentūra
Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015
www.siva.gov.lvsiva@siva.gov.lv
Tālr. 67771034

Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pieejams bērniem, kam ar ārstu konsīlija lēmumu noteikta paliatīvās aprūpes nepieciešamība un kuri uzņemti ārstniecības iestādes paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, lai saņemtu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā (mājās), un ar šādiem bērniem vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem ģimenes locekļiem.

Pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei paliatīvajā aprūpē esošā bērna un viņa ģimenes sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmsituāciju pārvaldībā un nodrošināt bērnam iespējami labāko dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve, kā arī sekmēt ģimenes reintegrāciju sabiedrībā pēc bērna nāves.

 Pakalpojumu sniedz (t.i., bērnu un tā ģimenes locekļus konsultē un atbalstu sniedz) starpdisciplinārajā paliatīvās aprūpes komandā ietilpstošie sociālais darbinieks un kapelāns. Saņemot pakalpojumu, bērnam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības brīvi izvēlēties, vai pieprasīt un saņemt kapelāna atbalstu. 

Kārtību, kādā sniedz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, regulē Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 766 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem".

Pakalpojumu nodrošina Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība


Psihosociālā rehabilitācija ir paliatīvās aprūpes sastāvdaļa, tāpēc par šī pakalpojuma saņemšanu bērna  ģimene vienojas ar paliatīvās aprūpes komandu  vienlaikus ar  bērna uzņemšanu paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, rakstiski aizpildot  vienošanās dokumentus.  Pakalpojums tiek uzsākts tūlīt pēc bērna uzņemšanas paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē un sniegts atbilstoši bērna individuālajā paliatīvās aprūpes plānā noteiktajam.  Sākot no 2021.gada augusta, nepieciešamības gadījumā, ir iespējams bērnam piešķirto pakalpojumu turpināt līdz  24 gadu vecumam.

Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums bērna paliatīvās aprūpes periodā organizēts individuālu konsultāciju veidā un ir pieejams 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā bez ilguma ierobežojuma vienai konsultācijai. Konsultācijas var tikt sniegtas telefoniski; kā tālaprūpes konsultācijas, izmantojot informācijas tehnoloģijas; pēc vienošanās bērnam un ģimenes locekļiem ierodoties paliatīvās aprūpes kabineta telpās; vai akūtās situācijās komandas locekļiem apmeklējot bērnu dzīvesvietā.

Sērošanas periodā - 24 mēnešu garumā  pēc šāda bērna nāves,  ģimenes locekļiem pieejams atbalsts individuālo konsultāciju  un atbalsta grupu veidā. Katrs no ģimenes locekļiem var saņemt līdz 25 individuālajām konsultācijām un līdz 10 atbalsta grupu nodarbībām.  Lai saņemtu pakalpojumu sērošanas periodā, ģimenes locekļi, kuriem nepieciešams pakalpojums, ne vēlāk kā 23 mēnešu laikā pēc bērna nāves iesniedz Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībai iesniegumu, norādot bērna miršanas faktu.   Biedrība saņemto iesniegumu izskata un ne vēlāk kā 5  darbadienu laikā pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu sērošanas periodā.

  Pakalpojumu sērošanas periodā ģimenes locekļi tiesīgi saņemt arī gadījumā, ja paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē bijušais bērns, kuram pakalpojums izbeigts, sasniedzot 18 gadu vecumu ( t.i.- pakalpojums nav pagarināts līdz 24 gadu vecumam),  miris līdz 19 gadu vecumam.

Kontaktinformācija:

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība

Juridiskā adrese: Ikšķiles iela 2-17, Rīga, LV-1063
Faktiskā adrese: Paliatīvās aprūpes dienests, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Vienības gatve 45, Rīga, LV-1004
Tālr. 67064443
E- pasts: 
palliative.lv@gmail.com
www.palliative.lv 

 

 

Infografika: Atbalsts bērnu paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenēm dzīvesvietā

 

 

Pakalpojums ir  pieejams pēc ārstēšanas kursa beigām personām no 7 gadu vecuma ar prognozējamu vai pirmreizēju invaliditāti, kuras cēlonis ir onkoloģiska slimība. Kopš 2020.gada  janvāra  pakalpojums pēc onkoloģiskās slimības ārstēšanās kursa beigām personām ir pieejams arī gadījumos, kad nav noteikta pirmreizēja vai prognozējama invaliditāte, bet personas ārstējošais ārsts izsniedzis rekomendāciju par nepieciešamību saņemt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu. 

Persona ar onkoloģisku slimību pakalpojumu var saņemt viena vai kopā ar vienu sevis izvēlētu tuvinieku. Bērns līdz 15 gadu vecumam pakalpojumu saņem tikai kopā ar sevis vai likumiskā pārstāvja izvēlētu tuvinieku.

Kārtību, kādā sniedz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem regulē  2017. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr 780 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu ģimenes locekļiem"

Pakalpojums organizēts kā 6 dienu ilgs secīgu nodarbību kurss ar izmitināšanu, un to nodrošina Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks”. 

Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personai ar onkoloģisku slimību profesionālu informāciju par slimību un iespējām turpināt pilnvērtīgu dzīvi, palīdzēt novērst emocionālo spriedzi un panākt personas un tās tuvinieku savstarpēju psihoemocionālu atbalstu.

Persona (vai tās likumiskais pārstāvis)   pakalpojumu pieprasa biedrībai “Dzīvības koks” - vai nu aizpildot tās interneta vietnes sadaļā “Spēka avots” pieejamo iesnieguma veidlapu, vai   nosūtot  iesniegumu pa pastu.

 Iesniegumā pakalpojuma pieprasītājs norāda:

  1. personas datus;
  2. informāciju, kas apliecina personas atbilstību pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem;
  3. informāciju, kas var ietekmēt personai nepieciešamā pakalpojuma organizāciju (speciālā diēta, tehniskie palīglīdzekļi) un norādot vēlamo nodarbību kursu;
  4. pakalpojuma saņemšanas laiku;
  5. tuvinieka personas datus un informāciju, kas var ietekmēt pakalpojuma organizāciju tuviniekam. 

Iesniegumam pievieno motivācijas vēstuli, kurā persona pamato savu gatavību dalībai nodarbību kursā. 
 Pieprasot pakalpojumu, persona izvēlas vienu noteiktu nodarbību kursu sev izdevīgā laikā no biedrības „Dzīvības koks” interneta vietnes  sadaļā „Spēka avots” publicēta nodarbību saraksta.

Biedrība  izskata saņemtos iesniegumus un izvērtē personu atbilstību  pakalpojuma saņemšanas kritērijiem. Pēc izvērtēšanas biedrība  pieņem lēmumu par pieprasītā pakalpojuma piešķiršanu personas pieprasītajā laikā, par pieprasītā pakalpojuma piešķiršanu citā laikā (pēc vienošanās ar personu, ja viņas  pieprasītajā nodarbību grupā visas vietas jau aizņemtas) vai lēmumu par pakalpojuma atteikšanu. 

Valsts apmaksātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu, persona var saņemt tikai vienu reizi pēc vienas lokalizācijas audzēja ārstēšanas kursa beigām. 

Kontaktinformācija:

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība “Dzīvības koks”

Skolas iela 3, Rīga, LV-1010
Tālr.  67625339
e-pasts: 
dzivibaskoks@dzivibaskoks.lv
www.dzivibaskoks.lv

Infografika: Atbalsts cilvēkiem ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem