Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai (ŠEIT)

 

Vadlīnijas apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu ekspertu izstrādātās rekomendācijas, kas sniedz plašāku ieskatu, kā ir iespējams risināt pieejamības jautājumus.

       Vides pieejamība                 

 

Lai nodrošinātu nediskriminācijas principu un vides un informācijas pieejamību personām ar invaliditāti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstītajos projektos, papildu būvnormatīvos noteiktajam, aicinām īstenot specifiskus vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumus publiskajās ēkās un būvēs, uz ielām, ietvēm, sabiedriskajā transportā un informāciju tehnoloģiju attīstībā, ņemot vērā personu ar funkcionāliem traucējumiem – redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem vajadzības, kā arī paredzot īpašus pielāgojumus personām ar maziem bērniem un vecāka gadagājuma personām.

 

Būvniecības likuma 4. pantā noteikts, ka būvniecībā ir jāievēro vides pieejamības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās lietošanas veidam. 

Papildu būvnormatīvos noteiktās darbības ir specifiskas ar to, ka tās īpaši veicina vides un informācijas pieejamību personām ar:

·kustību traucējumiem;

·redzes;

·dzirdes;

·garīga rakstura traucējumiem.


Pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā. Kā specifiskas darbības var iezīmēt tādas darbības kā, piemēram:

  • attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu konsultācijas;
  • reljefa virsma būvēs;
  • kontrastējošs krāsojums pie līmeņu un virsmu maiņas;
  • marķējumi un piktogrammas;
  • aizsargmargas;
  • automātiski veramas durvis un fiksējoši durvju mehānismi;
  • ergonomiski rokturi un aprīkojums;
  • luksofori, kas aprīkoti ar skaņas signālu;
  • autobusu platformu un nojumju izbūve atbilstoši riteņkrēslu lietotāju vajadzībām u.c.

 

Projektu iesniedzējus un īstenotājus aicinām iepazīties un izmantot Latvijas un citu valstu labās prakses un inovatīvās idejas vides pieejamības nodrošināšanai:

1) Informācija par vides pieejamības labās prakses piemēriem (ŠEIT)

2) Vadlīnijas būvnormatīvu piemērošanai attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem (ŠEIT)

3) Ieteikumi cilvēku ar redzes traucējumiem vides pieejamības standartu izstrādāšanai un ieviešanai Latvijā(ŠEIT)

4) Taktilie uzraksti (ŠEIT)

5) Informācija par vides pieejamību (ŠEIT)

6) Nevalstiskās organizācijas, kuras sniedz konsultācijas par vides pieejamību:

 7) Citu valstu pieredze un labā prakse vides pieejamības nodrošināšanā:

·Vācijas labās prakses brošūras (angļu valodā) (ŠEIT);

·Īrijas labās prakses brošūras (angļu valodā) (ŠEIT);

·Norvēģijas labās prakses brošūras (angļu valodā) (ŠEIT).

logo

Metodika

Šobrīd spēkā esošā, apstiprinātā metodika:

Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” īstenošanas uzraudzībai 2014.-2020. gada plānošanas periodā

(6. versija, aktualizēta 21.10.2019.)

1.pielikums

2.pielikums

Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai (ŠEIT)

 

Vadlīnijas apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu ekspertu izstrādātās rekomendācijas, kas sniedz plašāku ieskatu, kā ir iespējams risināt pieejamības jautājumus.

       Vides pieejamība                 

logo

 Lai nodrošinātu nediskriminācijas principu un vides un informācijas pieejamību personām ar invaliditāti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstītajos projektos, papildu būvnormatīvos noteiktajam, aicinām īstenot specifiskus vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumus publiskajās ēkās un būvēs, uz ielām, ietvēm, sabiedriskajā transportā un informāciju tehnoloģiju attīstībā, ņemot vērā personu ar funkcionāliem traucējumiem – redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem vajadzības, kā arī paredzot īpašus pielāgojumus personām ar maziem bērniem un vecāka gadagājuma personām.

 Būvniecības likuma 4. pantā noteikts, ka būvniecībā ir jāievēro vides pieejamības principu, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās lietošanas veidam. 

Papildu būvnormatīvos noteiktās darbības ir specifiskas ar to, ka tās īpaši veicina vides un informācijas pieejamību personām ar:

·kustību traucējumiem;

·redzes;

·dzirdes;

·garīga rakstura traucējumiem.


Pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā. Kā specifiskas darbības var iezīmēt tādas darbības kā, piemēram:

  • attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu konsultācijas;
  • reljefa virsma būvēs;
  • kontrastējošs krāsojums pie līmeņu un virsmu maiņas;
  • marķējumi un piktogrammas;
  • aizsargmargas;
  • automātiski veramas durvis un fiksējoši durvju mehānismi;
  • ergonomiski rokturi un aprīkojums;
  • luksofori, kas aprīkoti ar skaņas signālu;
  • autobusu platformu un nojumju izbūve atbilstoši riteņkrēslu lietotāju vajadzībām u.c.

 

Projektu iesniedzējus un īstenotājus aicinām iepazīties un izmantot Latvijas un citu valstu labās prakses un inovatīvās idejas vides pieejamības nodrošināšanai:

1) Informācija par vides pieejamības labās prakses piemēriem (ŠEIT)

2) Vadlīnijas būvnormatīvu piemērošanai attiecībā uz vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem (ŠEIT)

3) Ieteikumi cilvēku ar redzes traucējumiem vides pieejamības standartu izstrādāšanai un ieviešanai Latvijā(ŠEIT)

4) Taktilie uzraksti (ŠEIT)

5) Informācija par vides pieejamību (ŠEIT)

6) Nevalstiskās organizācijas, kuras sniedz konsultācijas par vides pieejamību:

 7) Citu valstu pieredze un labā prakse vides pieejamības nodrošināšanā:

·Vācijas labās prakses brošūras (angļu valodā) (ŠEIT);

·Īrijas labās prakses brošūras (angļu valodā) (ŠEIT);

·Norvēģijas labās prakses brošūras (angļu valodā) (ŠEIT).

"VAI VARU ?" dokumentālā filma par vides pieejamību

 Lai pievērstu sabiedrības uzmanību apkārtējās vides pieejamības problēmai, Labklājības ministrija ir izveidojusi dokumentālu filmu “Vai varu?”.

Filma ir dokumentāls stāsts par dažāda vecuma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu iespējām dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Filmas nosaukums koncentrētā veidā atklāj tās būtību un mērķi, proti, parādīt vai noskaidrot, kādas ir filmas varoņu iespējas pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā un izmantot tās iespējas, kādas ir visiem citiem cilvēkiem. Filmas pamatā ir varoņu stāsti par pieredzēto, pārdzīvojumiem, vēlmēm un viedokļiem.

Filmas mērķis ir popularizēt personu ar invaliditāti sasniegumus izglītībā un nodarbinātībā. Parādīt, ka personas ar invaliditāti var uzstādīt sev augstus mērķus un tos sasniegt. Filma ļaus caur šiem pozitīvajiem stāstiem mazināt sabiedrībā pastāvošos stereotipus par personu ar invaliditāti spējām un vienlaikus informēs ES fondu projektu īstenotājus un sabiedrību par veidiem, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un veicināt izpratni par vides pieejamības nodrošināšanas nepieciešamību ikvienam sabiedrības loceklim.

Dokumentālā filma pieejama/lejupielādējama ŠEIT

Mācību video