Invaliditātes pensiju var saņemt cilvēki:

  • kuri nav sasnieguši noteikto pensijas vecumu,
  • kuriem nav piešķirta, t.sk., priekšlaicīgi, vecuma pensija,
  • atzīti par invalīdiem (izņemot, ja invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība pēc 1997.gada 1.janvāra), un
  • kuriem apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem.

Invaliditātes pensiju izmaksā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas - kad cilvēks sasniedz valstī noteikto pensijas vecumu, viņam tiek piešķirta vecuma pensija. Invaliditātes laikā tā nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim. Tāpēc, ja invaliditātes pensija ir lielāka par noteikto vecuma pensiju, cilvēks saņem vecuma pensiju, kas noteikta invaliditātes pensijas apmērā. Savukārt, ja pensijas piešķiršanas brīdī invaliditāte vairs nav noteikta, tad cilvēkam izmaksā aprēķināto vecuma pensiju.

Invaliditātes pensijas apmēra saglabāšanu, piešķirot vecuma pensiju, nepiemēro, ja tiesības uz vecuma pensiju iegūtas, pamatojoties tikai uz starptautiskajiem līgumiem sociālās drošības jomā vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, kā arī gadījumā, kad apdrošināšanas stāžs, par kuru aprēķināta vecuma pensija, ir mazāks par apdrošināšanas stāžu, par kuru aprēķināta invaliditātes pensija.

Strādājot invaliditātes pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā.

Invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs no cilvēkam noteiktās invaliditātes grupas.

3. invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensiju piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, t.i.  80,00 eiro, bet personai ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 eiro.

1. un 2. grupas invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs no:

  • cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko nosaka par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo 5 gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas;
  • cilvēka individuālā apdrošināšanas stāža;
  • no maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža, kuru nosaka no 15 gadu vecuma līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai.

Ja cilvēks 5 gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijis pakļauts invaliditātes apdrošināšanai, tad invaliditātes pensija tiek piešķirta minimālā apmērā:

  • 1.grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir vienāds ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,6 (128,00 eiro, personai ar invaliditāti kopš bērnības - 196,30 eiro); 
  • 2.grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs ir vienāds ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram piemērots koeficients 1,4 (112,00 eiro, personai ar invaliditāti kopš bērnības - 171,77 eiro).

Lai cilvēki varētu pieteikties uz invaliditātes pensijas piešķiršanu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) nepieciešams iesniegt:

  • iesniegumu par invaliditātes pensijas piešķiršanu;
  • apdrošināšanas (darba) stāžu apliecinošus dokumentus (ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 1996.gadam).

Informāciju par invaliditātes noteikšanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija VSAA iesniedz elektroniski.
Dokumentus var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā.

Pieprasot pensiju, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Ja pēc invaliditātes pensijas (1. vai 2. grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas cilvēks ir strādājis un veicis vai par viņu bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņš var pieprasīt savas pensijas pārrēķinu.

 

Invaliditātes grupa

Summa eiro

1.grupa

128,00

2.grupa

112,00

3.grupa

80,00

Personai ar invaliditāti no bērnības

1.grupa

196,30

2.grupa

171,77

3.grupa

122,69

Ja cilvēks pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (1. vai 2. grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas ir strādājis un veicis vai par viņu bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņš var pieprasīt savas pensijas pārrēķinu.

Pensijas pārrēķina pieprasījumu var iesniegt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, kura arī izvērtēs un pieņems attiecīgu lēmumu. Pārrēķinu var pieprasīt vienu reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita. 

Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko cilvēks uzkrājis pēc pensijas piešķiršanas.

No 2015. gada 1. jūlija atbilstoši grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” pilnveidota 1. un 2. grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtība.

Izmaiņas attiecas  uz cilvēkiem, kuriem:

  1.  mainās invaliditātes grupa uz 1. vai 2. grupu un kuri līdz invaliditātes grupas maiņai ir strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Lai šajā gadījumā pārrēķinātu pensiju, nav nepieciešams cilvēka iesniegums. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) līdz invaliditātes grupas maiņai veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ņems vērā, nosakot jauno invaliditātes pensijas apmēru;
  2. noteikta 1. vai 2. invaliditātes grupa un kuri pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai. Šajā gadījumā, lai pārrēķinātu pensiju, nepieciešams cilvēka iesniegums.

Ja cilvēks ar invaliditāti turpina strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, pārrēķinot pensiju, tās apmērs palielināsies, piemērojot tos koeficientus, kuri piemēroti aprēķinot noteiktas grupas invaliditātes pensiju, t.i. 0,45 (I grupai) vai 0,4 (II grupai). Līdz ar to pārrēķinot pensiju, tās palielinājums būs atkarīgs gan no invaliditātes laikā gūtās cilvēka iemaksu algas, gan no nostrādātajiem mēnešiem, gan no invaliditātes grupai noteiktā koeficienta.

Pārrēķināto invaliditātes pensiju veido agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensijas pārrēķina daļa. To aprēķina, ņemot vērā pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) papildus nostrādātos mēnešus un personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu šajos mēnešos, ja veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.

Iesniegums pensijas piešķiršanai/pārrēķināšanai (anketu var izpildīt pirms vēršanās VSAA)

Apbedīšanas pabalstu piešķir:

  • sociāli apdrošinātam cilvēkam tā apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā; 
  • sociāli apdrošināta cilvēka ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš faktiski uzņēmies apbedīšanu, ja miris sociāli apdrošinātais, bezdarbnieks, pensijas, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs; 
  • ģimenes loceklim vai cilvēkam, kurš uzņēmies apbedīšanu, ja sociāli apdrošinātais vai tā apgādībā bijušais ģimenes loceklis miris mēneša laikā pēc darba attiecību vai pašnodarbinātības izbeigšanas.

Apbedīšanas pabalsta apmērs:

  • apdrošinātā cilvēka nāves gadījumā - mirušā apdrošinātā mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas divkāršā apmērā; 
  • bezdarbnieka pabalsta saņēmēja nāves gadījumā - valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā; 
  • apdrošinātā cilvēka apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā - valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā; 
  • valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā - valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā.
  • vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja nāves gadījumā – apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā mirušā cilvēka divu mēnešu pensiju vai atlīdzību apmērā. Ja pensijas saņēmējs miris pēc 2019. gada 1. janvāra, tad apbedīšanas pabalstu izmaksā mirušā cilvēka divu mēnešu pensiju apmērā, ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (ja tāda bija piešķirta). 

Detalizētāka informācija pieejama

Pārdzīvojušā laulātā pabalsts

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

Tiesības uz pabalstu ir divpadsmit mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja iesniegums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas.

Ja iesniegums ir iesniegts vēlāk, tiesības uz pabalstu rodas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas un ir ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagājuši divpadsmit mēneši no pensijas saņēmēja nāves dienas.

Tiesības saņemt pārdzīvojušā laulātā pabalstu ir, ja:

  • pensijas saņēmējs nāves dienā ir bijis reģistrētā laulībā;
  • mirušais bija vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas saskaņā ar lēmumu Nr. 104 „Nolikumu par izdienas pensijām” vai lēmumu Nr. 34 „Par Nolikumu par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)” pensijas saņēmējs;
  • mirušā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs.

Iesniegumu pabalsta piešķiršanai var iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā:

  • personīgi vai elektroniska dokumenta formā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;
  • nosūtot pa pastu vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību;
  • portālā www.latvija.lv, aizpildot E-iesniegumu.

Pieprasot pabalstu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Pabalstu pārskaita uz pabalsta saņēmēja norādīto kontu Latvijas kredītiestādē, pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādā dzīves vietā par maksu.