Piektdien, 9. oktobrī, Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kuru vadīja Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts kancelejas un Veselības ministrijas pārstāvji prezentēja datus par ārējiem nāves cēloņiem valstī, to ietekmi uz sabiedrību kopumā, valsts demogrāfisko attīstību un tautsaimniecību.
Ārējie nāves cēloņi vidēji Latvijā prasa apmēram 1400 cilvēku dzīvības gadā, no kuriem aptuveni 900 ir darbspējas vecumā, un rada 24% no visiem potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem līdz 64 gadu vecumam. Biežākie ārējie nāves cēloņi ir transporta negadījumi, kritieni, noslīkšana, saindēšanās, vardarbība, nosalšana, ugunsgrēki un pašnāvības. 2025.gadā bija 240 pašnāvības, 234 letālu kritienu gadījumi, 171 saindēšanās ar alkoholu un narkotikām gadījumi, 121 nāve transporta negadījumos, 92 cilvēki noslīka, 72 cilvēki nosala un 34 cilvēki tika nogalināti. 2025.gadā no visiem minētajiem gadījumiem 629 bija saistīti ar alkohola lietošanu, bet 102 gadījumos lietota psihoaktīva viela.
Ārējo nāves cēloņu mazināšanai un novēršanai nepieciešama cieša sadarbība starp veselības, izglītības, satiksmes drošības, iekšlietu un sociālās jomas sektoriem. Eksperti norāda, ka nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kas apvieno profilaksi, sabiedrības informēšanu un dažādu nozaru sadarbību.
Demogrāfisko lietu padomē Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja arī aktuālo situāciju par izglītības finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Padomē pārrunāts arī jautājums par iespējām nodrošināt izglītības iestādēs bezmaksas ēdināšanu līdz 9.klasei, t.sk. vērtējot iespējas turpmākai pakāpeniskai bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanai.
Padomes sēdē tika identificēti vairāki jautājumi, par kuriem paredzēts diskutēt nākamajās Demogrāfisko lietu padomes sēdēs, piemēram, saistībā ar mentālo veselību, jo īpaši bērniem un pusaudžiem, bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplektu (BAASIK), atbalsta personāla nodrošināšanu skolās, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstību, turpmāku alkohola tirdzniecības ierobežošanu u.c.