Latvija 2026. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā sasniegusi 59,5 punktus no 100, gada laikā uzlabojot rezultātu par 2,8 punktiem. Latvija ierindojas 19. vietā Eiropas Savienībā. 2025. gadā Latvija ierindojās 24. vietā ar 56,7 punktiem. Salīdzinājumam Eiropas Savienības vidējais rādītājs pieaudzis no 63,6 līdz 64,5 punktiem.
Vislielākais progress vērojams lēmumu pieņemšanas jeb varas jomā. Latvijas vērtējums tajā gada laikā audzis par 6 punktiem, no 28,9 līdz 34,9 punktiem. Pozitīvas pārmaiņas notikušas arī finanšu jomā, kur Latvijas rezultāts palielinājies par 4,1 punktu, sasniedzot 80,8 punktus.
Latvijas spēcīgākā joma joprojām ir nodarbinātība, kur ar 77,2 punktiem Latvija ieņem 5. vietu Eiropas Savienībā. Īpaši augsts vērtējums ir līdzdalībai darba tirgū, kur Latvija ar 90,3 punktiem ierindojas 5. vietā Eiropas Savienībā. Vienlaikus nodarbinātības jomā salīdzinājumā ar 2025. gadu kopējais rādītājs ir nedaudz samazinājies - 0,1 punktu.
Indekss izgaismo arī jomas, kurās Latvijai vēl ir ievērojamas iespējas mazināt nevienlīdzību. Zināšanu, laika un veselības jomā Latvija ierindojas 25. vietā Eiropas Savienībā. Zināšanu jomā Latvijas vērtējums ir 44,9 punkti, turklāt izglītības segregācijas ziņā Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā.
Izglītībā saglabājas izteiktas atšķirības starp sieviešu un vīriešu izvēlēm. Latvijā 84% absolventu izglītības, veselības un labklājības, humanitāro zinātņu un mākslas studiju jomās ir sievietes, kas ir augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā. Savukārt STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomās sievietes veido 34% absolventu.
Nevienlīdzība saglabājas arī aprūpes pienākumu sadalījumā. Vairāk nekā 35 stundas nedēļā bērnu līdz 11 gadu vecumam aprūpei velta 41% sieviešu un tikai 15% vīriešu. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta vērtējumā tā ir viena no izteiktākajām dzimumu atšķirībām Eiropas Savienībā.
Vienlaikus Latvijā vērojami vairāki pozitīvi rādītāji darba tirgū. Sievietes veido 26% informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, kā arī 44% vadītāju. Turklāt sieviešu un vīriešu pensiju atšķirība Latvijā samazinājusies līdz 14%, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tā ir 24%.
Lēmumu pieņemšanas jomā sieviešu īpatsvars Latvijas parlamentā gada laikā palielinājies par 3 procentpunktiem, sasniedzot 34%. Sievietes ieņem 39% ministru amatu (līdz 2026. gada Saeimas vēlēšanām), bet pašvaldību līmenī to īpatsvars ir 17%. Ekonomiskajā lēmumu pieņemšanā sieviešu īpatsvars lielāko biržā kotēto uzņēmumu valdēs sasniedzis 32%, gada laikā pieaugot par 6 procentpunktiem.
2026. gada indekss īpašu uzmanību pievērš arī vecāku atvaļinājumam kā dzimumu līdztiesību veicinošam instrumentam. Latvijas dati rāda, ka 83% no visiem vecāku pabalstu saņēmējiem ir sievietes.
Eiropas Dzimumu līdztiesības indekss vērtē sieviešu un vīriešu situācijas atšķirības sešās galvenajās jomās: darbs, finanses, zināšanas, laiks, vara un veselība. Indekss tiek izteikts skalā no 0 līdz 100 punktiem, kur 100 nozīmē pilnīgu dzimumu līdztiesību. 2026. gada indekss galvenokārt balstīts uz 2025. gada datiem. Plašāka informācija par Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu pieejama šeit https://eige.europa.eu/gender-equality-index/2026/country/LV .