Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem, pasaulē brīvprātīgajā darbā regulāri iesaistās vidēji ap 15% iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs ir ievērojami zemāks – aptuveni 6–7%. Vienlaikus nevalstisko organizāciju dati liecina, ka vairāk nekā 250 tūkstoši iedzīvotāju gadā piedalās brīvprātīgajā darbā, kopumā veicot ap 2,5 miljoniem darba stundu. Precīzs brīvprātīgā darba apjoms nav pilnībā izmērāms, ņemot vērā dažādo iesaistes formu un uzskaites pieeju.
Tas minēts informatīvajā ziņojumā “Brīvprātīgais darbs Latvijā”, kas otrdien, 2. jūnijā izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver: “Mēs bieži redzam Rīgas maratona finiša līnijas, Dziesmu un deju svētku koncertus, basketbola čempionātu emocijas vai samariešu sniegto palīdzību, taču aiz tiem visiem stāv simtiem un tūkstošiem brīvprātīgo. Viņu ieguldījums bieži paliek aizkulisēs, bet bez viņiem daudzi nozīmīgi pasākumi un iniciatīvas vienkārši nevarētu notikt. Brīvprātīgais darbs ir būtisks resurss valsts attīstībai, kuru līdz šim ne vienmēr esam spējuši pilnvērtīgi novērtēt un izmantot. Tāpēc esam noteikuši konkrētus rīcības virzienus, lai veidotu mūsdienīgu atbalsta sistēmu brīvprātīgajam darbam, stiprinātu nevalstisko sektoru un veicinātu iedzīvotāju iesaisti. Mūsu uzdevums ir radīt priekšnoteikumus, lai brīvprātīgais darbs kļūtu par pašsaprotamu līdzdalības formu un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas izaugsmē un sabiedrības labklājībā.”
Ziņojumā identificēti arī būtiskākie izaicinājumi, kas kavē jomas pilnvērtīgu attīstību. To vidū ir nepietiekama politiku savstarpējā integrācija, fragmentāra datu uzskaite un nepilnīga digitālā infrastruktūra. Tāpat būtiska problēma ir zema sabiedrības informētība par brīvprātīgā darba iespējām, nepietiekama brīvprātīgajā darbā iegūto kompetenču atzīšana, kā arī nevalstisko organizāciju ierobežotā kapacitāte piesaistīt un efektīvi koordinēt brīvprātīgos.
Lai risinātu šos izaicinājumus, noteikti seši galvenie rīcības virzieni brīvprātīgā darba jomas pilnveidei. Pirmkārt, plānots stiprināt brīvprātīgā darba politiku integrāciju valsts plānošanas dokumentos. Otrkārt, paredzēts izveidot vienotu un regulāru datu uzskaites un analīzes sistēmu, kas ļautu precīzāk novērtēt brīvprātīgā darba apjomu un ietekmi. Treškārt, tiks attīstīta Brīvprātīgā darba informācijas platforma, kurā vienuviet varēs satikties brīvprātīgā darba organizētāji un interesenti.
Papildus plānots izstrādāt mehānismus brīvprātīgajā darbā iegūto kompetenču atzīšanai, kas veicinās šo prasmju novērtēšanu darba tirgū. Tāpat iecerētas sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes, lai paaugstinātu brīvprātīgā darba atpazīstamību un prestižu. Visbeidzot, plānots izstrādāt risinājumus nevalstisko organizāciju kapacitātes stiprināšanai, lai tās spētu efektīvāk piesaistīt brīvprātīgos un veicināt iedzīvotāju motivāciju iesaistīties sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā.
Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi 2026. gadu par Brīvprātīgā darba gadu, uzsverot šīs jomas nozīmi globālo ilgtspējas mērķu sasniegšanā. Arī Latvija ir lēmusi pievienoties šai iniciatīvai, paredzot virkni pasākumu visā valstī – informatīvu kampaņu, izglītojošus un informējošus pasākumus, kā arī brīvprātīgo godināšanu.