Trešdien, 18. februārī, Labklājības ministrija atklāja pretdiskriminācijas kampaņu “Nolaid slieksni!”. Tajā pievērsīsimies situācijām, kurās cilvēku iespējas ierobežo vairāki aizspriedumi vienlaikus – īpaši gadījumos, kad stereotipi traucē saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi. Divu gadu garumā ar Eiropas Savienības atbalstu visā Latvijā notiks bezmaksas izglītojoši un pieredzi veidojoši pasākumi, lai veicinātu izpratni par diskrimināciju vecuma, dzimuma, invaliditātes un mentālās veselības dēļ.
Labklājības ministrijas 2025. gada nogalē veiktajā pētījumā[1] secināts, ka Latvijas sabiedrība kopumā spēj atpazīt diskriminējošas situācijas ikdienā. Tomēr sarežģītākās situācijās, kas vienlaikus ietver vairākus diskriminācijas pamatus, piemēram, dzimumu un aprūpes pienākumus, atpazīt ir grūtāk. Cilvēki diskrimināciju visbiežāk atpazīst trīs veidos: kā netaisnīgu iespēju vai tiesību ierobežošanu, kā pazemojošu attieksmi un kā praktiskus šķēršļus apkārtējā vidē .
Tāpat veiktā pētījuma rezultāti atklāja, ka diskriminācija ikdienā bieži nav skaļš, uzreiz pamanāms pārkāpums. Diskriminācija nav tikai aizvainojoši vārdi – tā var būt sastopama arī dažādos noteikumos, pakalpojumu sniegšanas veidā un ikdienas paradumos. Latvijas iedzīvotāji, kas sastopas ar diskrimināciju, to raksturo kā atkārtotu, nievājošu attieksmi, tiesību ierobežošanu vai situācijas, kurās viņiem praktiski tiek “aizvērtas durvis”.
“Ikdienas steigā mēs mēdzam pieņemt pārsteidzīgus lēmumus attiecībā uz apkārtējiem cilvēkiem, balstoties mūsu pieņēmumos, tādejādi, ierobežojot dažādu cilvēku grupu iespējas iekļauties sabiedrībā. Mūsu Latvijā ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties pazaudēt kaut viena līdzcilvēka iesaisti sabiedrībā aizspriedumu vai stereotipu dēļ. Tādēļ šajā kampaņā ar virkni iesaistošu un izglītojošu pasākumu aicināsim ikvienu censties 'iekāpt cita kurpēs' un paraudzīties uz situācijām no ne tik ļoti ierastā skatpunkta, mācīties atpazīt diskrimināciju un par to arī ziņot,” atklājot kampaņu, teica Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis.
“Esot kopā ar suni-pavadoni, esmu sastapusies ar aizspriedumiem un diskrimināciju, jo ne visiem ir izpratne par to, ka suns ir manas acis. Aizliegumu ienākt telpās vai pārvietoties ar taksometriem bieži vien ir iemesli, kas balstās cilvēku nezināšanā. Un arī es mācos nediskriminēt tos, kas diskriminē mani. Es ticu, ka aizspriedumu pamatā bieži vien ir bailes un izpratnes trūkums, tāpēc nevajadzētu baidīties runāt par savām problēmām un sajūtām,” ar savu pieredzi dalījās Ieva Sproģe-Grigorjeva, kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnese. Ieva ir sabiedrisko attiecību speciāliste un četru bērnu mamma, kura pakāpeniski zaudē redzi reta ģenētiska stāvokļa dēļ.
“Cīņa ar dažādiem stereotipiem norit arī darba vidē – lai, piemēram, sievietes iekļūtu transporta nozarē, jāpārvar dažādi neredzami šķēršļi un jāpārkāpj dzimumu stereotipos balstīti sliekšņi. Sabiedrībā joprojām ir iesakņojies aizspriedums, ka transporta nozarē var sekmīgi strādāt tikai vīrieši, taču tā nebūt nav. Patiesībā transporta nozares attīstībā šodien arvien samazinās fiziski smagi transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, savukārt arvien lielāka nozīme ir intelektuālajām prasmēm un spējām.” norādīja Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja, biedrības “Sievietes transportā” vadītāja Vaira Gromule.
“Mana invaliditāte ir neredzama, tā ir manā galvā. Es sirgstu ar depresiju un autiskā spektra traucējumiem. Tāpat arī sliekšņi, tie var būt neredzami un būt mūsu galvās. Arī es kāpju pāri saviem sliekšņiem, lai runātu par savu invaliditāti, cīnoties ar bailēm, ka kāds par mani domās citādāk, domās sliktāk. Vispirms mums ir jāpārkāpj pāri saviem sliekšņiem. Ja cilvēki ar invaliditāti par to nerunās, apkārtējie nevarēs to arī saprast, tāpēc par to jāspēj runāt brīvi, bez bailēm no aizspriedumiem, nosodījuma un diskriminācijas,” uzsvēra kampaņas vēstnese Luīze Diržininka, kura ikdienā strādā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības tēmām.
Kampaņas mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm. Īpaša uzmanība kampaņā tiks pievērsta situācijām, kurās cilvēks tiek diskriminēts vairāku iemeslu dēļ, piemēram, vecums un dzimums, dzimums un invaliditāte, radot augstākus šķēršļus cilvēku vienlīdzīgām iespējām. Aizspriedumu radītie ierobežojumi liedz cilvēkiem līdzvērtīgi piedalīties profesionālajā dzīvē, kā arī negatīvi ietekmē privāto dzīvi.
“Nolaid slieksni” atklāšanas pasākumā piedalījās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berķis, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja, biedrības “Sievietes transportā” vadītāja Vaira Gromule, un kampaņas vēstneses – Ieva Sproģe-Grigorjeva un Luīze Diržininka.
Ar plašāku aprakstu par kampaņas mērķiem, pasākumiem, vēstnešiem un informatīviem materiāliem var iepazīties kampaņas tīmekļa vietnē nolaidslieksni.lv.
Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.
[1] Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS (2025. gada novembris): “Iedzīvotāju uzskati par to, vai dažādas situācijas ir pret kādu diskriminējošas. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti” (CAWI interneta aptauja, laiks: 14.11.2025.–19.11.2025.; n=1005) un SKDS (2025. gada novembris–decembris): “Diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju zināšanas, pieredze un rīcība diskriminācijas situācijās. Padziļināto interviju kopsavilkums” (padziļinātās intervijas, laiks: 24.11.–01.12.2025.)