FacebookX / TwitterLinkedinThreads

2026. gada 15. maijā norisinājās ilgtermiņa aprūpes jomas konference “CILVĒKS. ATTIECĪBAS. APRŪPE”, pulcējot nozares profesionāļus, sociālās aprūpes speciālistus, vadītājus un interesentus no visas Latvijas. Konferencē klātienē un attālināti piedalījās vairāk kā 600 dalībnieki. 

Konferenci atklāja Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, uzsverot, ka kvalitatīvas ilgtermiņa aprūpes pamatā ir cieņpilna attieksme, spēja saredzēt cilvēku aiz diagnozes, kā arī rūpes par pašiem aprūpētājiem, kuru profesionālā labbūtība un atbalsts ir priekšnoteikums ilgtspējīgai aprūpes sistēmai.

Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēkcentrētai pieejai ilgtermiņa aprūpē, profesionāļu emocionālā drošība un kvalitatīvas attiecības starp klientu un aprūpētāju. Dienas laikā eksperti aktualizēja jautājumus par vardarbības riskiem aprūpes vidē, komunikāciju darbā ar personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, klientu autonomiju, aprūpētāju profesionālo izdegšanu, kā arī stāstu stāstīšanas nozīmi aprūpes procesā.

Kā viena no emocionāli nozīmīgām tēmām tika aplūkota vardarbība pret aprūpētāju, kas, savlaicīgi neatpazīta un neatrisināta, var negatīvi ietekmēt gan klienta labbūtību, gan pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu. Lektore Līga Bērziņa uzsvēra, ka vardarbība aprūpē nav vienvirziena process — tā var izpausties starp klientu un aprūpētāju, kolēģu starpā vai sistēmiskā līmenī. Tika akcentēts, ka aprūpētāju emocionāla pārslodze, bailes un neatbalstoša darba vide tiešā veidā ietekmē arī klientu drošību un aprūpes kvalitāti. Lektore īpaši uzsvēra deeskalācijas, empātijas un emocionālās pašregulācijas nozīmi ilgtermiņa aprūpes jomas speciālistu ikdienas darbā.

Savukārt pedagoģijas doktore Ingrīda Muraškovska konferencē akcentēja stāstu stāstīšanas pieeju ilgtermiņa aprūpē. Viņa norādīja, ka cilvēka dzīvesstāsts ir būtisks instruments cieņpilnas un individuālas aprūpes nodrošināšanā. Stāstu stāstīšana palīdz uzturēt komunikāciju un emocionālo saikni, stiprina identitātes sajūtu, veicina uzticēšanos un mazina vientulību. Kā atzina lektore: “Aprūpe sākas ar cilvēka stāsta uzklausīšanu.”

Konferences laikā tika diskutēts arī par līdzsvaru starp klienta izvēles tiesībām un drošību. Tika uzsvērts, ka profesionālas aprūpes pamatā ir cieņa pret cilvēka autonomiju, vienlaikus palīdzot klientam pieņemt informētus un drošus lēmumus. Diskusijās vairākkārt izskanēja doma, ka drošība pasargā, bet izvēle piešķir cieņu.

Dalībnieki tika iepazīstināti arī ar komunikācijas principiem darbā ar personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, agresijas novēršanas un deeskalācijas metodēm, tostarp, Somijas pieredzi.

Atsevišķa uzmanība tika pievērsta aprūpētāju profesionālajai izdegšanai un pašaprūpei. Eksperti uzsvēra, ka kvalitatīva aprūpe nav iespējama bez emocionāli stabila un atbalstīta darbinieka, kā arī uzsvērta vadītāja loma organizācijas vērtību, komunikācijas kultūras un drošas darba vides veidošanā. 

Konferences laikā tika demonstrēti cilvēku iesūtītie pateicības stāsti aprūpētējiem, izceļot aprūpētāju cilvēcību, sirsnību un nozīmīgo atbalstu cilvēku ikdienā. 

Konference “CILVĒKS. ATTIECĪBAS. APRŪPE” vēlreiz apliecināja, ka ilgtermiņa aprūpē būtiskākās ir attiecības, cieņa, sadarbība un spēja saredzēt cilvēku aiz diagnozes vai ikdienas pienākumiem.

Konference tika īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.5.3/1/24/I/001 “Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana” ietvaros.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Jaunumi