3. novembrī Spīķeru koncertzālē norisinājās Labklājības ministrijas organizēta nacionālā starpprofesionālā konference “Cilvēks. Sadarbība. Paliatīvā aprūpe.”, kurā veselības un sociālās aprūpes jomas pārstāvji diskutēja par paliatīvās aprūpes pieejamību un kvalitāti Latvijā, pacientu un viņu tuvinieku vajadzībām, kā arī dažādu speciālistu sadarbības nozīmi. Konferences centrālais vēstījums - paliatīvās aprūpes pamatā ir cilvēks, viņa cieņa, izvēles un dzīves kvalitāte.
Konferenci atklāja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks un Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, uzsvērot nepieciešamību pēc kopīga redzējuma paliatīvās aprūpes attīstībā. Lai gan vēl pirms dažiem gadiem par šo tēmu sabiedrībā runāja maz, pēdējā laikā tai pievērsta arvien lielāka uzmanība. Vienlaikus pieaug arī pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes pakalpojumiem. Konferences atklāšanā tika pozitīvi atzīmēta mobilās paliatīvās aprūpes komandas pakalpojuma pacienta dzīvesvietā ieviešana 2024. gadā, akcentēts, ka būtiska ir ne tikai pakalpojumu pilnveidošana, bet arī veselības un sociālās aprūpes sistēmu spēja sadarboties, lai cilvēkam un viņa ģimenei būtu skaidrs, kur vērsties pēc palīdzības un kādu atbalstu iespējams saņemt.
Turpinājumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāja Dr. Līga Keiša-Ķirse pievērsās paliatīvās aprūpes būtībai un sabiedrībā joprojām pastāvošajiem mītiem. Viņa uzsvēra, ka paliatīvā aprūpe nenozīmē atteikšanos no ārstēšanas vai tikai palīdzību dzīves pēdējās dienās. Tā ir aprūpe, kas cilvēku pavada slimības laikā, palīdzot mazināt ciešanas un saglabāt iespējami labāku dzīves kvalitāti. Šāda pieeja ietver fizisko, psiholoģisko, sociālo un garīgo vajadzību izvērtēšanu, kā arī atbalstu pacienta tuviniekiem.
Par starpdisciplināras pieejas nozīmi un izaicinājumiem Latvijā stāstīja starptautiskā paliatīvās aprūpes eksperte Dr. Anda Jansone. Kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai būtiska ir veselības un sociālās aprūpes speciālistu sadarbība, savlaicīga palīdzība un visaptveroša pacienta vajadzību izvērtēšana. Vienlaikus svarīgi respektēt cilvēka izvēles, nodrošināt ģimenes iesaisti un atbalsta pieejamību neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas.
Ar jaunajām iniciatīvām paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanā iepazīstināja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa. Viņa pievērsās mobilās paliatīvās aprūpes komandas pakalpojumam pacienta dzīvesvietā, kas kā valsts apmaksāts pakalpojums pieejams kopš 2024. gada. Tas apvieno veselības un sociālās aprūpes komponentes, tostarp sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo atbalstu pacientam un viņa tuviniekiem. Tika prezentēts arī Eiropas Sociālā fonda Plus projekts “Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai”, kura ietvaros paredzētas speciālistu apmācības, atbalsta materiālu izstrāde, tādu sociālo pakalpojumu kā īslaicīgā aprūpe un atelpas brīža izmēģinājumprojekti vismaz 945 pilngadīgām personām, kā arī atbalsta un līdzinieku grupas pacientiem un tuviniekiem un sabiedrības informēšanas pasākumi, tostarp šī projekta ietvaros organizēta šī konference.
Veselības ministrijas pārstāve Zane Reinholde iepazīstināja ar veselības nozares ieguldījumu paliatīvās aprūpes kvalitātes uzlabošanā un pacientu identificēšanas nozīmi. Prezentētie dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā bija identificēti 20 217 paliatīvās aprūpes pacienti, savukārt mobilās paliatīvās aprūpes komandas pakalpojumu saņēma 3097 pacienti. Lai palīdzība būtu pieejama savlaicīgi, nepieciešama vienota pacientu vajadzību izvērtēšanas pieeja, speciālistu izglītošana un efektīvāka informācijas apmaiņa. Šie jautājumi tika aplūkoti arī paneļdiskusijā par starpdisciplināras pieejas īstenošanu praksē, kurā piedalījās veselības, sociālās un garīgās aprūpes jomas pārstāvji.
Konferences pēcpusdienas daļā pieredzē dalījās pediatre Dr. Lusija Navarro Marčena no Sant Joan de Déu slimnīcas Barselonā, iepazīstinot ar padziļinātas aprūpes plānošanas pieeju. Tā paredz savlaicīgas sarunas ar pacientu un viņa tuviniekiem par cilvēka vērtībām, vēlmēm un turpmākās aprūpes izvēlēm, lai pieņemtie lēmumi pēc iespējas atbilstu pacienta vajadzībām un brīdī, kad nepieciešams atbalsts tuviniekiem un citiem iesaistītajiem jau ir zināmas aprūpējamā cilvēka izvēles.
Savukārt “Hospiss Māja” kapelāne un sociālā darbiniece Līga Malāne pievērsās psihosociālā un garīgā atbalsta nozīmei. Smagas slimības diagnoze ietekmē ne tikai pacienta veselību, bet arī visas ģimenes ikdienu, tādēļ līdzās medicīniskajai palīdzībai svarīga ir emocionālā drošība, praktisks atbalsts, cieņas saglabāšana un iespēja pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Noslēguma paneļdiskusijā “No idejām uz rīcību: galvenās atziņas un rekomendācijas” valsts, Rīgas pašvaldības un pakalpojumu sniedzēju pārstāvji pievērsās turpmākajiem paliatīvās aprūpes attīstības virzieniem. Konferencē tika aktualizēta arī komandas sadarbības nozīme - aptaujas rezultātos kā būtiskākie sadarbību veicinošie faktori izcelta saziņa un informācijas aprite, cieņa, uzticēšanās un kolēģu atbalsts. Vienlaikus informācijas apmaiņa, digitalizācija un skaidrs pienākumu sadalījums ir jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi.
Konferencē uzsvērts, ka paliatīvās aprūpes sistēmas attīstība vērtējama ne tikai pēc pakalpojumu saņēmēju skaita, bet arī pēc tā, vai cilvēks palīdzību saņem savlaicīgi, vai aprūpes process ir nepārtraukts un saprotams pacientam un viņa ģimenei un vai tiek respektētas cilvēka vēlmes. Cilvēkam nav jāmeklē ceļš starp dažādām sistēmām - sistēmām jāspēj atrast kopīgu ceļu pie cilvēka.
Konference organizēta Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.5.2/1/25/I/001 “Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai” ietvaros. Vairāk par projektu: https://ej.uz/atbalstspaliativajaiaprupei