Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks ir noteicis trīs Labklājības ministrijas galvenos uzdevumus - “bāzes pensijas” ieviešana, ģimenes valsts pabalsta palielināšana un Goda ģimenes statusa paplašināšana.
Ministrs uzsver, ka šo prioritāšu noteikšana ir tieša reakcija uz jaunās valdības pieeju un balstās uz skaidru pieprasījumu no premjera – katrai nozarei noteikt ierobežotu skaitu stratēģisku virzienu, kas balstīti datos, analīzē un iepriekšējos politikas sagatavošanas posmos. Tas ļauj nodrošināt, ka politiskie lēmumi tiek īstenoti ātrāk, konsekventāk un ar lielāku ietekmi uz sabiedrību.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver, ka “šī nav jauna politikas dienaskārtība labklājības nozarē. Tie ir virzieni, pie kuriem jau ilgu laiku esam strādājuši, tie jau ir sagatavoti, testēti politikas diskusijās un tagad tiek pacelti valdības līmenī kā skaidras prioritātes un darbi, kas ir jāizdara šīs valdības laikā. Visi trīs virzieni veido vienotu sociālās politikas ietvaru, kas balstās uz iepriekš sagatavotām reformu iestrādēm un jaunās valdības noteikto prioritāšu pieeju – koncentrēties uz skaidriem, izmērāmiem un sabiedrībai tieši jūtamiem rezultātiem.”
Pirmais virziens paredz “bāzes pensijas” ieviešanu kā pensiju sistēmas pilnveides nepieciešamību, kas balstās uz iepriekš sagatavotiem Labklājības ministrijas priekšlikumiem un analītisko izvērtējumu par ienākumu nevienlīdzību senioru vidū. Tā paredz piemaksu pie vecuma pensijas pārskatīšanu par darba stāžu līdz 1996. gadam, jauna regulējuma izstrādi attiecībā uz darba stāžu pēc 1996. gada un pakāpenisku ieviešanas modeli, sākot ar vismazāk aizsargāto senioru grupu – iedzīvotājiem vecumā no 85 gadiem. Ministrs uzsver, ka šī pieeja ļauj mērķtiecīgi palielināt ienākumus tiem pensionāriem, kuriem atbalsts ir visnepieciešamākais, vienlaikus veidojot pamatu plašākai pensiju sistēmas sakārtošanai ilgtermiņā. Šo priekšlikumu īstenošanai nepieciešams valdības konceptuāls lēmums un grozījumi likumā “Par valsts pensijām”.
Otrais virziens paredz būtisku ģimeņu atbalsta sistēmas stiprināšanu, turpinot iepriekš izstrādāto politikas kursu demogrāfijas jomā. Plānotie pasākumi ietver ģimenes valsts pabalsta palielināšanu no 25 uz 50 eiro par vienu bērnu un no 50 uz 65 eiro par diviem bērniem (par katru). Tāpat tas paredz pabalsta regulāras pārskatīšanas mehānisma ieviešanu no 2028. gada, nodrošinot tā sasaisti ar ekonomisko situāciju; pabalsta izmaksas uzsākšanu jau no bērna dzimšanas, lai stiprinātu atbalstu pirmajos dzīves posmos. Vienlaikus tiek virzīts risinājums par bērna kopšanas atvaļinājuma laika ieskaitīšanu darba stāžā vecākiem, kuri bērnus kopuši laikā no 1991. līdz 1995. gadam, kad sociālās iemaksas objektīvu iemeslu dēļ netika veiktas. Ministrs uzsver, ka tas ir taisnīguma jautājums attiecībā uz vēsturiskajām situācijām darba tirgus pārejas periodā.
Trešais virziens attiecas uz Goda ģimenes statusa sistēmas pārskatīšanu, paplašinot tās tvērumu un vienkāršojot piekļuvi atbalstam. Turpmāk paredzēts noteikt, ka Goda ģimenes statuss un atbalsts pienākas visām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu un statusa spēkā esamība tiek saglabāta līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz 24 gadu vecumu. Šīs izmaiņas mērķētas uz to, lai atbalsta sistēma būtu plašāk pieejama, mazāk birokrātiska un labāk atspoguļotu mūsdienu ģimeņu sociālo realitāti.