Latvijā ir paplašināts agrīnais atbalsts, sociālā rehabilitācija, iekļaujošā izglītība un vardarbības prevencija, tomēr saglabājas būtiski riski bērnu psihiskās veselības, atkarību, vardarbības, nabadzības un pakalpojumu pieejamības jomā. Svarīgi ir panākt, lai jau izveidotie risinājumi būtu ilgtermiņā finansēti, savstarpēji koordinēti, vienādas kvalitātes un faktiski pieejami bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.
Tas norādīts informatīvajā ziņojumā “Par bērnu stāvokli Latvijā”, kas otrdien, 10. novembrī, izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē. Ziņojums sniedz visaptverošu starpnozaru pārskatu par bērnu stāvokli Latvijā 2023.-2025. gadā, analizējot galvenās tendences bērnu tiesību aizsardzības, izglītības, veselības, sociālās aizsardzības un drošības jomās.
2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja aptuveni 334 tūkstoši bērnu jeb 18,5% iedzīvotāju. Dzimušo bērnu skaits samazinājies no 14,5 tūkstošiem 2023. gadā līdz 11,9 tūkstošiem 2025. gadā. Demogrāfiskās pārmaiņas turpina ietekmēt izglītības iestāžu tīklu, veselības un sociālo pakalpojumu izvietojumu, kā arī pašvaldību infrastruktūras plānošanu.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir bērnu un pusaudžu psihiskā veselība un atkarību riski. 15-16 gadu vecumā e-cigaretes vismaz reizi lietojis 51% skolēnu, alkoholu – 78%, bet narkotikas – 17%. Problemātiska sociālo tīklu lietošana raksturīga 51% skolēnu. Nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars palielinājās no 1,7% 2023. gadā līdz 2,4% 2025. gadā.
2025. gadā ārpusģimenes aprūpē atradās 4948 bērni, tostarp 505 bērni institūcijās. Vienlaikus sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā saņēmušo vardarbībā cietušo bērnu skaits pieaudzis no 1054 bērniem 2020. gadā līdz 1636 bērniem 2025. gadā.
Turpmāk galvenā uzmanība pievēršama demogrāfisko pārmaiņu risināšanai un mērķētam atbalstam ģimenēm ar bērniem, savlaicīgai risku identificēšanai un palīdzībai ģimenei pirms krīzes, bērnu psihiskās veselības un atkarību profilaksei, vardarbības novēršanai, kā arī vienmērīgai kvalitatīvu pakalpojumu un speciālistu pieejamībai visos Latvijas reģionos. Būtiski ir arī pilnveidot atbalstu viena vecāka un daudzbērnu ģimenēm, kā arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti.
Ziņojuma sagatavošanā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Satiksmes ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Bērnu aizsardzības centrs.