Labklājības ministrija (LM) Ministru prezidenta noteiktajā termiņā ir iesniegusi Ministru kabinetā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izvērtējumu un priekšlikumu jaunam modelim. Modeļa centrālais princips ir bērna labākās intereses: palīdzība ģimenei sākas agrāk, bērns tiek uzklausīts un jēgpilni iesaistīts, bet lēmumus, kas būtiski ierobežo tiesības uz ģimenes dzīvi, pieņem vai pārskata tiesa. Kā uzdots Ministru prezidenta rezolūcijā, ziņojumā izvērtēti arī abi tiesībsardzes piedāvātie risinājumi.
LM piedāvātajā modelī lielākajā daļā gadījumu ar ģimeni strādātu sociālais dienests, nodrošinot savlaicīgu palīdzību un pieejamus pakalpojumus. Pamats tam jau ir noteikts: ne vēlāk kā no 2028. gada 1. janvāra sociālajiem dienestiem jānodrošina daudzpakāpju izvērtēšana ģimenēm ar bērniem. Pārveidota bērnu tiesību aizsardzības institūcija iesaistītos augsta riska un akūta apdraudējuma situācijās, aizstāvētu bērna intereses un kopā ar sociālo dienestu sekotu bērna situācijai. Par aizgādības tiesību pārtraukšanu un atjaunošanu lemtu tiesa. Akūtā apdraudējumā saglabātos iespēja bērnu pasargāt nekavējoties, bet šādu lēmumu īsā termiņā pārskatītu tiesa. Vienotu pieeju visā valstī veidotu Bērnu aizsardzības centra metodiskā vadība.
Modelis paredz arī iespēju bērnam ar vecāka piekrišanu saņemt ārpusģimenes aprūpi kā pakalpojumu. Ģimenei, kura grūtā brīdī pati meklē palīdzību, tādējādi nebūtu jāzaudē aizgādības tiesības. Šī risinājuma tiesiskie un praktiskie nosacījumi vēl jāprecizē, un vecāka pienākumam sadarboties jābūt līdzsvarā ar valsts un pašvaldības spēju nodrošināt vajadzīgo palīdzību.
“Bērnam nav svarīgi, kā sauc iestādi. Viņam ir svarīgi, lai palīdzība ģimenei atnāk laikus, lai viņu uzklausa un lai no vecākiem viņu šķir tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams, un šo lēmumu pārbauda tiesa. Mūsu priekšlikums maina sistēmu tieši šajos punktos. Ministrija ir izpildījusi Ministru prezidenta uzdevumu, un lēmums par virzienu tagad ir Ministru kabineta ziņā. Ar tiesībsardzi mums ir kopīgs mērķis, tāpēc aicinu šo darbu turpināt kopā,” norāda labklājības ministra pienākumu izpildītājs Uldis Augulis.
Izvērtējums pierāda, ka sistēmas problēmas nav atrisināmas, tikai mainot institūcijas nosaukumu vai pārceļot to uz citu pārvaldes līmeni. Trūkumi skar visu bērna un ģimenes ceļu sistēmā: atbalsta pieejamību dažādās pašvaldībās, savlaicīgu vajadzību identificēšanu, skaidru atbildību par gadījuma virzību un rezultātu izvērtēšanu. Tāpēc jaunais modelis maina atbildības sadalījumu visā sistēmā. Pārveidotā institūcija arī turpmāk būtu savā darbībā neatkarīga pašvaldības institūcija, taču ar citu lomu un uz bērna tiesību un interešu aizsardzību koncentrētu funkciju loku. Priekšlikums balstīts tiesībsardzes ziņojuma analīzē, Latvijas sistēmas datos, bāriņtiesu funkciju izvērtējumā un citu valstu pieredzē.
Tiesībsardzes piedāvātie risinājumi ziņojumā izvērtēti pēc būtības. Ja bērnu tiesību aizsardzības funkcijas nodotu sociālajiem dienestiem, viena iestāde gan palīdzētu ģimenei, gan to kontrolētu. Tas mazinātu vecāku gatavību atklāti runāt par grūtībām, un palīdzība sāktos vēlāk. Jaunas valsts institūcijas izveide savukārt prasītu ievērojamus resursus un ilgu pārejas laiku. Visi trīs modeļi ir resursietilpīgi, tāpēc šobrīd izšķiršanās ir par virzienu. LM piedāvātais modelis neizslēdz, ka nākotnē šīs funkcijas pārņem valsts: LM rosina funkcionālās pārmaiņas sākt esošajā ietvarā un ilgākā pārejas periodā izvērtēt funkciju pārņemšanu valsts pārziņā. Partneru viedokļi par piemērotāko institucionālo risinājumu atšķiras, un arī piedāvātā modeļa ieviešanai ir priekšnoteikumi un vēl risināmi jautājumi.
Lēmumu par tālāko virzienu pieņems Ministru kabinets, bet nepieciešamos likumu grozījumus vērtēs Saeima. Kopš vasaras rīkotajās domnīcās risinājumus apsprieda Labklājības un Tieslietu ministriju, tiesu, prokuratūras, Bērnu aizsardzības centra, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, sociālo dienestu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pārstāvji, kā arī zvērināti advokāti, notāri un sociālā darba un bērnu tiesību jomas eksperti. Ar ziņojumu noslēdzas izvērtējuma un konceptuālā priekšlikuma sākotnējais posms, bet padziļināts izvērtējums turpinās.
Nākamajā posmā LM kopā ar Tieslietu ministriju un partneriem precizēs sociālā dienesta, pārveidotās institūcijas un tiesas pienākumus, izvērtēs tiesu un pašvaldību kapacitāti, aprēķinās izmaksas un sagatavos tiesību aktu grozījumus, laika grafiku un pārejas kārtību, nodrošinot jau sākto lietu nepārtrauktību. Īstenošanas plānā tiks noteikti arī rādītāji, pēc kuriem vērtēt pārmaiņu ietekmi uz bērniem un ģimenēm. Līdzās ekspertiem LM uzklausīs jauniešus un vecākus, kuri paši pieredzējuši bērnu tiesību aizsardzības sistēmu. LM aicina tiesībsardzi un Tiesībsarga biroju piedalīties īstenošanas plāna izstrādē jau no tā sākuma.