Labklājības ministrija (LM) ir sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu “Invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveide pilngadīgām personām”, kurā piedāvāts risinājums kompleksai invaliditātes novērtēšanas pieejas pilnveidei pilngadīgām personām, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vadošo komponenti invaliditātes statusa noteikšanai un piedāvājot mainīt kartību īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanai un secīga finansiālā atbalsta nodrošināšanai. Šobrīd ziņojuma projekts nodots atkārtotai starpinstitūciju saskaņošanai.
Izstrādātais ziņojuma projekts trešdien, 10. jūnijā, labklājības ministra Reiņa Uzulnieka vadībā tika pārrunāts Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēdē.
"Mēs vēlamies izveidot mūsdienīgu, taisnīgu un cilvēcīgu invaliditātes novērtēšanas sistēmu, kas balstīta ne tikai medicīniskajos kritērijos, bet arī cilvēka funkcionēšanas izvērtējumā. Tāpēc valdībā virzām priekšlikumu pilotēt jauno pieeju, lai pēc tās rezultātu izvērtēšanas lemtu par reformas ieviešanu kā pastāvīgu risinājumu no 2030. gada," uzsver labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
Ziņojuma projekts paredz pilnveidot trīs būtiskus virzienus - invaliditātes novērtēšanas un īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanas pieeju pilngadīgām personām, ieviešot pilnveidotus novērtējuma instrumentus, kā arī mainīt kārtību, kādā tiek noteikts valsts finansiālais atbalsts īpašas kopšanas gadījumā, paredzot gradētu kopšanas pabalstu atbilstoši aprūpes intensitātes līmenim.
Informatīvā ziņojuma projekts ir uzskatāms par starpziņojumu, kura mērķis ir informēt Ministru kabinetu par sagatavoto piedāvājumu, tostarp par indikatīvo finansējuma apjomu, kas būtu nepieciešams piedāvāto izmaiņu īstenošana, un saņemt valdības atbalstu virzīto pieeju pilotēšanai laikā no 2026. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2027. gada ceturtajam ceturksnim, lai pārliecinātos par piedāvāto izmaiņu atbilstību Latvijas situācijai.
Pēc pilotprojekta rezultātu izvērtēšanas LM iesniegs Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu, aicinot valdību lemt par šādas pieejas ieviešanu kā pastāvīgu risinājumu no 2030. gada, vienlaikus izvērtējot arī reformas fiskālo ietekmi.