Sociālā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 23.daļa).
Pakalpojuma sniegšanas mērķis personām ar funkcionēšanas traucējumiem ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 19.pants) un tas ir vērsts uz darbspēju atjaunošanu (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 6.daļa).
Personām ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši individuālajam rehabilitācijas plānam ir tiesības prioritāri saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus funkcionēšanas spēju saglabāšanai, uzlabošanai vai atjaunošanai, lai novērstu invaliditātes iestāšanos (Invaliditātes likuma 1.panta 4.daļa).
ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un cietušajām personām, kā arī politiski represētām personām valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju kā atbalstu personas sociālās funkcionēšanas prasmju uzturēšanai un attīstīšanai (Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pants un Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 9.panta 1.daļa).