Eiropas Savienībā nepastāv universāla sociālās uzņēmējdarbības definīcija. Sociālā uzņēmējdarbība apvieno uzņēmējdarbības principus un formas, kas nodrošina noteiktu sociālo mērķu īstenošanu. Sociālā uzņēmējdarbība ir uzskatāma par neatņemamu Eiropas daudzveidīgās sociālās tirgus ekonomikas sastāvdaļu. Tā balstās uz solidaritātes un atbildības principiem, uz indivīda un sociālo mērķu prioritāti, sekmē sociālo atbildību, sociālo kohēziju un sociālo iekļaušanu. Sociālie uzņēmumi var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus.
Atbilstoši vispārpieņemtai starptautiskai praksei sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālas ietekmes radīšana. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. Sociālajam uzņēmumam sociālā misija ir svarīgāka par peļņu. Peļņa nav mērķis, bet līdzeklis. Tā tiek no jauna investēta sociālā mērķa īstenošanā, nevis izmaksāta dividendēs.
Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā, pēdējos gados tālāk attīstījies un mainījies arī sociālā uzņēmuma jēdziens. Sociālie uzņēmumi vairs nav tikai darba integrācijas uzņēmumi, vai tādi, kas rada darba vietas personu grupām ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās par sociāliem uzņēmumiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un to darbības spektrs un risināmo problēmu loks ir daudzveidīgs.
Sociālo uzņēmumu raksturo vairākas pazīmes:
- vēlme atrisināt vai risināt sociālu problēmu, izmantojot biznesa metodes un instrumentus (uzņēmējdarbība, kas konkurē brīvajā tirgū);
- ražo preces un sniedz pakalpojumus, izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu;
- var sākties kā neliela vietēja līmeņa iniciatīva, kas tiek īstenota kopējās interesēs, sabiedriska labuma panākšanai;
- dibināšanas dokumentos (statūtos un dibināšanas līgumā) jāatspoguļojas sociālajam mērķim vai problēmai, kuras risināšanai uzņēmums veidots;
- tam jāuzrāda izmērāma pozitīva sociāla ietekme, un tas tiek pārvaldīts atbildīgi un pārredzami, iesaistot darbiniekus un klientus.
2025.gadā sociālā uzņēmuma statuss piešķirts 63 uzņēmumiem, bet 20 pretendentiem sociālā uzņēmuma statuss atteikts. Interese par sociālā uzņēmuma statusu ir bijusi visu gadu, vidēji katrā no 15 Sociālo uzņēmumu komisijas sēdēm tika skatīti 6 iesniegumi statusa piešķiršanai. 2025. gadā Latvijā aktīvi darbojās 294 sociālie uzņēmumi. No tiem 61% uzņēmumu sniedza atbalstu sabiedrības grupām, kuras ietekmē būtiskas sociālās problēmas, piemēram, izglītības, veselības aprūpes, sporta un rekreācijas vai sociālo pakalpojumu pieejamība. Darba integrācijas jomā darbojas 20% uzņēmumu, nodrošinot nodarbinātības iespējas mērķa grupu pārstāvjiem. Savukārt 19% uzņēmumu rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi, īstenojot sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes vides un dzīvnieku aizsardzības vai kultūras daudzveidības jomā. darbojas visā Latvijas teritorijā. No 294 sociālajiem uzņēmumiem Rīgā darbojās 137 uzņēmumi, kas ir 47% no kopējā skaita, vēl 60 uzņēmumi jeb 20% darbojas Pierīgā. Savukārt Vidzemē darbojas 35 uzņēmumi, kas ir 12%, Kurzemē un Zemgalē katrā darbojas 24 uzņēmumi jeb 8% un Latgalē darbojas 14 uzņēmumi, kas ir 5%.
2024.gadā 47 uzņēmumi saņēmuši sociālā uzņēmuma statusu, bet 2 uzņēmumiem sociālā uzņēmuma statuss nav piešķirts. Gada beigās Sociālo uzņēmumu reģistrā atradās 322 uzņēmumi, no tiem aktīvi 235 sociālie uzņēmumi, 87 – sociālā uzņēmuma statuss atcelts vai atņemts. Jūlijā darbību uzsāka sociālās uzņēmējdarbības jaunā grantu programma. Līdz gada beigām Altum noslēdza granta līgumus ar 25 sociālajiem uzņēmumiem par kopējo summu 1 526 361 EUR. Sociālo uzņēmumu komisija 2024.gadā izskatījusi 186 sociālo uzņēmumu darbības pārskatus par 2023.gadu, no kuriem 141 - apstiprināti, 45 - atbalstīti ar nosacījumiem, kuri izpildīti līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai.