“Vardarbīgs strīds”, “ģimenes drāma”, “greizsirdības traģēdija”, “pacēla roku”. Šādi formulējumi Latvijas mediju ziņās par vardarbīgiem notikumiem joprojām sastopami biežāk nekā precīzi apzīmējumi – fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, vardarbīgā kontrole vai vajāšana. Varētu šķist, ka sensacionalizējoša valoda ir tikai līdzeklis lasītāja uzmanības piesaistīšanai, taču lietotie formulējumi ietekmē to, kā sabiedrība izprot vardarbību, kam tiek piešķirta atbildība un vai cietušie spēj atpazīt savu pieredzi. To ir būtiski ņemt vērā visiem speciālistiem, kas komunicē par un ar cietušajiem – arī profesionāļiem sociālajā un vardarbības prevences darbā.
