Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. DI ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.
Mērķis attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nav jauns, un DI projekti bija resurss, kas deva iespēju virzīties uz šo mērķi ātrāk, nekā tas bija iespējams iepriekš. Paralēli tam notika vietu skaita samazināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Uzsākot DI projektus 2015. gadā, valsts finansētajās institūcijās bija 4916 klientu vietas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un līdz 2023. gada beigām tās bija plānots samazināt par 1000. Līdz 2023.gada beigām bija īstenoti 89% no plānotā (4029 klientu vietas 2023. gada beigās jeb -887 vietas).
DI īstenošanai ESF finansējums bija pieejams 5 plānošanas reģionu projektiem, ERAF finansējums - 69 pašvaldību projektiem (kopā vairāk kā 100 mlj. euro). Plānošanas reģionu projektos bija plānots sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 1426 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un 2270 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Līdz 2023. gada 31. decembrim atbalstu no DI projektiem (ESF finansētus pakalpojumus) bija saņēmuši 1617 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (113% no plānotā) un 2731 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (120% no plānotā). Savukārt ERAF projektus plānoja īstenot 80 no 119 pašvaldībām, veidojot infrastruktūru, kas nepieciešama sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Laika gaitā, atsevišķām pašvaldībām atsakoties no sākotnēji plānotā, turpinājās 69 ERAF projektu īstenošana. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tās bija 38 no 43 pašvaldībām, kuras īstenoja ERAF projektus. 2022. gadā jaunu ERAF projektu uzsāka īstenot arī Rīgas valstspilsēta, veidojot grupu māju un dienas aprūpes centru cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tādējādi kopā tika īstenoti 70 ERAF projekti.
Papildus iepriekšminētajiem projektiem finansējums 8,5 mlj. euro apmērā bija pieejams NVO īstenotiem ESF projektiem. NVO projektu konkursu trīs kārtās tika atbalstīti 55 NVO projekti, kuros ESF finansētus pakalpojumus saņēma 1596 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 149 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem.
Kopumā pašvaldības izveidoja infrastruktūru 228 sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem, tai skaitā 145 - cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 68 - bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, 15 – ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Jaunās sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide bija ļoti svarīga, jo tā deva iespēju nozīmīgi paplašināt pieejamo pakalpojumu klāstu un atbalstu saņēmušo cilvēku skaitu. Papildus tam sociālo pakalpojumu sniedzēji darbojas un veidojas no jauna arī ārpus DI projektiem.
DI projekti uzlaboja sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, bet nenodrošināja visu vajadzību apmierināšanu. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība arī turpmāk būs viens no svarīgākajiem mērķiem sociālo pakalpojumu sistēmas pilnveidošanā. Tāpēc arī turpmākajos gados būs pieejams ES fondu finansējums, lai veidotu arvien pieejamākus, individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt gan funkcionālo traucējumu, gan vecuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem.
ERAF projektos plānotie un izveidotie sociālie pakalpojumi sadalījumā pa mērķa grupām un pakalpojumu veidiem
Plānotais līdz 2023. gada beigām:
DI ERAF projektos kopumā 39 pašvaldības veica ieguldījumus, lai izveidotu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (53 dienas aprūpes centrus, 50 grupu dzīvokļus, 34 specializētās darbnīcas, 8 atelpas brīža pakalpojumus). Kopā 145 sociālo pakalpojumu sniedzēji, 2080 klientu vietas, tai skaitā:
- 50 grupu dzīvokļi (589 klientu vietas) 32 pašvaldībās – Valmieras novadā (Valmierā, Mazsalacā, Vaidavā), Balvu novadā (Balvos un Viļakā), Valkā, Salaspilī, Daugavpilī, Jēkabpils novadā (Jēkabpilī un Aknīstē), Rēzeknē, Limbažos, Jelgavas novadā (Kalnciemā), Augšdaugavas novadā (Pašulienē un Nīcgalē), Saldus novadā (Namiķos, Pampāļos un Ezerē), Preiļu novadā (Līčos), Smiltenes novadā (Gatartā, Smiltenē), Aizkraukles novadā (Sproģos), Cēsu novadā (Cēsīs un Spārē), Gulbenes novadā (Tirzā), Ventspils novadā (Ugālē), Siguldas novadā (Mālpilī un Siguldā), Tukuma novadā (Jaunpilī, Tukumā un Slampē), Kuldīgas novadā (Dzeldā, Kuldīgā), Dienvidkurzemes novadā (Rucavā), Liepājā, Jelgavā, Rēzeknes novadā (Pilcenē un Viļānos), Madonas novadā (Ozolos un Mārcienā), Ogrē, Bauskā, Dobelē, Ķekavā, Jūrmalā, Krāslavā un Rīgā;
- 34 specializētās darbnīcas (526 klientu vietas) 25 pašvaldībās – Ludzas novadā (Ludzā un Kārsavā), Saldū, Daugavpilī, Balvos, Alūksnē, Rēzeknē, Gulbenē, Ogres novadā (Ogrē un Jumpravā), Jelgavas novadā (Kalnciemā), Valmieras novadā (Naukšēnos, Valmierā, Vaidavā), Smiltenes novadā (Gatartā, Smiltenē), Cēsu novadā (Cēsīs, Spārē un Priekuļos), Dienvidkurzemes novadā (Priekulē), Augšdaugavas novadā (Ilūkstē un Nīcgalē), Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, Kuldīgas novadā (Dzeldā un Kuldīgā), Madonas novadā (Mārcienā), Dobelē, Ādažos, Jūrmalā, Bauskā, Tukumā un Rēzeknes novadā (Viļānos);
- 8 atelpas brīža pakalpojumi (19 klientu vietas) 7 pašvaldībās – Salaspilī, Siguldas novadā (Mālpilī un Siguldā), Limbažos, Tukuma novadā (Jaunpilī), Bauskā, Jūrmalā un Ogrē.
DI projektos izveidotā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra cilvēkiem ar GRT sadalījumā pa pašvaldībām
- 24 dienas aprūpes centri (292 klientu vietas) 19 pašvaldībās – Ludzas novadā (Ludzā un Kārsavā), Balvu novadā (Balvos un Benislavā), Ventspilī, Alūksnē, Rēzeknē, Daugavpilī, Cēsīs, Dobeles novadā (Bēnē), Bauskas novadā (Saulainē, Vecumniekos un Bauskā), Aizkraukles novadā (Pļaviņās un Sproģos), Madonā, Rēzeknes novadā (Vecružinā), Krāslavā, Jēkabpilī, Valmierā, Smiltenē, Kuldīgā, Jelgavā, Ogrē;
- 37 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji 28 pašvaldībās – Ludzas novadā (Ludzā un Kārsavā), Saldū, Tukuma novadā (Kandavā un Tukumā), Dienvidkurzemes novadā (Aizputē), Siguldas novadā (Inčukalnā un Raganā), Saulkrastos, Ogres novadā (Lielvārdē un Ogrē), Balvu novadā (Balvos un Viļakā), Salaspilī, Jelgavas novadā (Ānē), Cēsu novadā (Spārē un Cēsīs), Augšdaugavas novadā (Kraujā), Preiļu novadā (Līčos), Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā, Ādažos, Valmieras novadā (Mazsalacā, Valmierā, Vaidavā), Jēkabpilī, Rēzeknes novadā (Vecružinā), Krāslavā, Olainē, Alūksnē, Limbažu novadā (Alojā), Ķekavā, Smiltenē, Jelgavā, Bauskas novadā (Iecavā un Bauskā);
- 7 atelpas brīža pakalpojumi (48 klientu vietas) 7 pašvaldībās – Daugavpilī, Cēsīs, Madonā, Rēzeknes novadā (Vecružinā), Jēkabpils novadā (Līkumos), Jelgavā, Bauskā.
DI ERAF projektos kopumā 11 pašvaldības veica ieguldījumus, lai izveidotu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem (14 ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi un 1 jauniešu māja). Kopā 15 sociālo pakalpojumu sniedzēji, 132 klientu vietas, tai skaitā:
- 14 ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēji (124 klientu vietas) 11 pašvaldībās – Jelgavas novadā (Kalnciemā un Elejā), Augšdaugavas novadā (Kraujā), Valkā, Daugavpilī, Liepājā, Bauskā, Madonas novadā (Ozolos), Gulbenes novadā (Stāķos), Jelgavā, Ventspilī un Krāslavā;
- 1 jauniešu māja (8 klientu vietas) 1 pašvaldībā – Augšdaugavas novadā (Kraujā).
DI projektos izveidotā ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūra ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem sadalījumā pa pašvaldībām
DI procesa atbalstam notika arī informatīvi un izglītojoši pasākumi, tai skaitā informatīvās kampaņas par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Informatīvajā kampaņā ir radīta interneta vietne https://cilveksnevisdiagnoze.lv/. Tajā ir pieejama informācija, kas veicina izpratni par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, mūsu katra attieksmes un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmību.