Publicēts: 29.12.2025.

Labklājības ministrija (LM) ir veikusi analīzi par  horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” ieviešanu Eiropas Savienības fondu ieguldījumos 2014.–2020. gada plānošanas periodā.  Galvenais secinājums – Eiropas Savienības fondu projekti Latvijā šai periodā ne tikai attīstīja ekonomiku, bet arī veicināja taisnīgumu sabiedrībā.

Horizontālais princips “Vienlīdzīgas iespējas” nozīmē, ka ikviens – neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības vai citiem faktoriem – var saņemt atbalstu, piedalīties projektos un izmantot sabiedrības sniegtās iespējas. Šis princips tika integrēts visos ES fondu projektos – nevis kā atsevišķs pasākums, bet kā pieeja, kas caurvij katru projekta darbību. Tas aptvēra gan izglītību, gan nodarbinātību, gan infrastruktūras attīstību, gan sociālo iekļaušanu.

Pirmkārt, tā nozīmē plašāku piekļuvi izglītībai un darbam – tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, jaunieši no nelabvēlīgas vides, seniori un citas sabiedrības grupas saņēma atbalstu, lai mācītos, strādātu un attīstītos.

Otrkārt, tā paātrināja virzību uz piekļūstamu vidi un pakalpojumiem visiem – sabiedriskajā transportā, skolās, kultūras objektos un citur tika uzlabota piekļūstamība cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem.

Treškārt, tā veicināja sociālo iekļaušanu – projekti palielināja sabiedrības izpratni par dažādību, mazināja diskrimināciju un stiprināja saliedētību.

Kas piedalījās projektos?

Kopumā Eiropas Sociālā fonda projektos piedalījās vairāk nekā 480 tūkstoši cilvēku. No tiem:

  • 64 % bija sievietes, 36 % – vīrieši;
  • 11,9 % bija personas ar invaliditāti, visbiežāk ar kustību vai psihiskiem traucējumiem;
  • 17 % bija migranti, etnisko minoritāšu pārstāvji vai sociāli atstumtās kopienas.

Lielākā daļa dalībnieku bija vecumā no 25 līdz 59 gadiem, kas liecina par aktīvu darbspējīgo iedzīvotāju iesaisti Eiropas Savienības līdzfinansētajos pasākumos.

Projekts “Pumpurs” bija atbalsts skolēniem, kuriem draudēja mācību pārtraukšana.

Tika izstrādāti vairāk nekā 93 tūkstoši individuālo atbalsta plānu skolēniem. Nodrošināti mācību līdzekļi, transports, ēdināšana, naktsmītnes. Veidota sadarbība starp skolām, pašvaldībām un ģimenēm. Vienlaikus ar projekta galvenajām aktivitātēm veiksmīgi tika īstenota virkne horizontālā principa darbību. Ņemot vērā atšķirīgās prasmes un sniegumu dažādos mācību priekšmetos, meitenēm un zēniem tika piedāvātas aktivitātes dažādu spēju attīstībai, piemēram, meitenes ieinteresēja tehniskajā jomā, zēnus – humanitārajā un sociālajā. Personas ar invaliditāti tika iedalītas pēc funkcionālo traucējumu veida un katrai funkcionālo traucējumu grupai tika piedāvāti atšķirīgi pakalpojumi un atbalsts, piemēram, asistents, atbalsta personāls, skolotāja palīgs, zīmju valodas tulks, speciālais transports nokļūšanai no dzīvesvietas uz izglītības iestādi vai mācību prakses vietu un atpakaļ.

Projekts “Jauniešu garantija” bija kā ceļš uz darbu un izglītību. Tajā atbalstu saņēma vairāk nekā 137 tūkstoši jauniešu. Tika nodrošinātas karjeras konsultācijas, mācības, prakses vietas. Īpašs atbalsts tika sniegts jauniešiem ar invaliditāti – ergoterapeiti, zīmju valodas tulki, pielāgota vide mācību un darba vietās. Projekta ietvaros tika sniegts individuāls atbalsts grupām no nelabvēlīgas vides, ieskaitot migrantus un romu tautības pārstāvjus. Tika izmantotas dažādām grupām – cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, valodas, komunikāciju barjerām – piemērotas konsultēšanas metodes. Projekta specifiskie pakalpojumi mazināja šķēršļus mērķa grupas jauniešu bezdarbnieku nodarbinātībai, dodot iespēju nelabvēlīgākā situācijā esošām personām sākt darba attiecības un veidot neatkarīgu dzīvi.

No projekta rezultātiem vērts izcelt to, ka tuvu 6 tūkstošiem dalībnieku uzreiz pēc mācībām ieguva kvalifikāciju, savukārt apmēram 12 tūkstoši dalībnieku bezdarbnieku saņēma darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu.

Savukārt projektā “Kvalitatīvas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīkla veidošana antropogēnās slodzes mazināšanai aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”” tika īstenoti vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas pasākumi personām ar invaliditāti, kas pārsniedza normatīvajos aktos noteikto. Piemēram, Sventes ezera publiskajā pludmalē personām ratiņkrēslos tagad ir iespēja ar pavadoni nokļūt Lielajā pludmalē, pārvietoties pa Lielo gājēju laipu un izmantot pielāgotu tualeti, pielāgotus galdiņus un solus ar atzveltnēm.

Projektos tika veiktas konkrētas darbības, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību gan izglītībā, gan darba tirgū. Piemēram, pasākumos karjeras atbalstam vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs karjeras konsultanti un citi speciālisti nodarbībās uzsvēra vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, izglītojamiem mācīja atpazīt valdošos dzimumu stereotipus par profesijām, darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem.

Lai veicinātu mazāk pārstāvētā dzimuma iesaisti kādā no nozarēm, meitenēm tika piedāvātas iespējas attīstīt intereses STEM jomās, zēniem – sociālajās un humanitārajās,

Pozitīvi, ka pārskata periodā Latvijas augstskolas izstrādāja dzimumu līdztiesības plānus, lai veicinātu vienlīdzību pētniecībā un akadēmiskajā vidē. Taču jāpiezīmē, ka ne visas darbības, kas vērstas uz dzimumu līdztiesības veicināšanu,  pasākumos tika īstenotas pietiekami, un arī turpmāk liela nozīme šī principa iedzīvināšanā būs sabiedrības izpratnei par dzimumu līdztiesības pozitīvo lomu indivīda un sabiedrības dzīvē.

LM koordinēja vienlīdzīgu iespēju principa ieviešanu, veica aptaujas un izvērtējumus, lai uzlabotu projektu kvalitāti, organizēja mācības valsts un pašvaldību iestādēm. Taču īpaši jāatzīmē, ka pārskata periodā tika radīts stingrs pamats plašāk īstenotai vides piekļūstamībai un vienlīdzīgām iespējām personām ar invaliditāti.

Pēc LM iniciatīvas tika izstrādāts Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.–2021. gadam un tika īstenots koordinētu pasākumu kopums piekļūstamas vides un informācijas nodrošināšanai. Regulāras mācības, informācijas aprite un labās prakses pārņemšanas popularizēšana ir radījušas valsts un pašvaldību iestāžu izpratnes maiņu par piekļūstamības lomu mūsdienu sabiedrībā. Šī attieksmes maiņa ir priekšnoteikums tam, ka mēs patiešām esam ceļā uz iekļaujošu sabiedrību, kurā ikvienam sabiedrības loceklim būtu iespēja sevi realizēt atbilstoši savām spējam, vajadzībām un interesēm.

Pārskata periodā tika arī izstrādātas vadlīnijas vides piekļūstamībai, kas kļuva par pamatu būvnormatīvam. Ekonomikas ministrijas izstrādātais Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21 ir vērtējams kā nozīmīgs sasniegums virzībā un ANO konvencijā noteiktā piekļūstamības principa iedzīvināšanu praksē.

2021. gadā tika veikts pašnovērtējums par piekļūstamību, kopumā novērtējot 672 valsts pārvaldes institūciju ēkas un 1 516 pašvaldību institūciju ēkas – un secināts, ka tikai 9 % ēku ir pilnībā piekļūstamas un 81 % ēku vide ir daļēji vai nav piekļūstama. Tādēļ LM 2023. gadā organizēja plašas vides un informācijas piekļūstamības mācības valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem un finansējuma saņēmējiem un sagatavoja ekspertus, kuri sniedz konsultācijas ES fondu projektu īstenotājiem par vides un informācijas piekļūstamību.

Pārskata periodā ES fondu projektu īstenošanā būtiski pārkāpumi vienlīdzīgu iespēju principa ievērošanā netika konstatēti. Lielākā daļa identificēto problēmu saistījās ar vides piekļūstamības trūkumiem un bija tehniska rakstura, tās tika savlaicīgi novērstas. Vienīgā neatbilstība, kas attiecās uz e-pakalpojumu piekļūstamību projektā “Kadastra informācijas sistēmas modernizācija”, tika koriģēta ar 5 % finanšu korekciju. Kopumā horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” ieviešana notiek efektīvi, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un piekļūstamību.

Šis pārskata periods parāda, ka vienlīdzīgas iespējas nav tikai ideāls – tās ir praktiski īstenojamas, un par ES fondu līdzekļiem īstenotie projekti labi palīdz šīs iespējas nodrošināt.  Vienlaikus jāatceras tas, ko apliecina pārskata periodā veikto pētījumu rezultāti, – diskriminācija mūsu sabiedrībā joprojām pastāv. Tādēļ tādiem risinājumiem, kurus palīdz panākt horizontālais princips, saglabājas nemainīgi liela nozīme situācijas uzlabošanā.