Piektdien, 15. maijā, pasaulē atzīmēs Starptautisko ģimenes dienu. To ir dibinājusi ANO ģenerālā Asambleja 1993. gadā. Savukārt Latvijā Ģimenes dienu kā oficiālus svētkus atzīmē salīdzinoši nesen - kopš 2008.gada. Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā, tajā godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks aicina novērtēt ģimenes lomu: “Ģimene ir vieta, kur mēs iemācāmies mīlēt, uzticēties un būt līdzās viens otram. Tajā svarīgs ir ikviens - bērni, vecāki, vecvecāki un tuvinieki, kas ar savu rūpību, atbalstu un klātbūtni veido drošības sajūtu un piederību. Starptautiskajā ģimenes dienā aicinu novērtēt kopā būšanas spēku, jo stipras ģimenes ir pamats stiprai un cilvēcīgai sabiedrībai.”
Un vēl daži skaitļi un fakti:
- Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā 26,6 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,3 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1 % – pāri ar diviem bērniem, 2,0 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,2 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem (salīdzinājumam - 2023. gadā 27,7 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,2 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1 % – pāri ar diviem bērniem, 2,1 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,6 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem).
- 2025. gada sākumā 41,2 % pilngadīgo (18 gadi un vairāk) sieviešu un 48,5 % vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 57,7 % vīriešu un 54,4 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem
- 2025. gadā tika reģistrētas 10 683 laulības, kas ir par 4,7 % (478 laulībām) vairāk nekā 2024. gadā. Pagājušajā gadā visvairāk laulību noslēdza 3. ceturksnī – 4 696, bet mazākais noslēgto laulību skaits bija 1. ceturksnī – 1 417. Ar katru gadu samazinās laulību skaits jaunākajās vecuma grupās.
- 2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita (2024. gada sākumā - 19 % jeb 356 tūkstoši).
- Saskaņā ar CSP pārvaldes provizoriskajiem datiem 2025. gadā piedzimuši 11 637 bērni – lielākais dzimušo skaits bija 3. ceturksnī (3223 bērni), mazākais – 4. ceturksnī (2754). Kopumā pērn piedzimuši par 1250 jaundzimušajiem jeb 9,7% mazāk nekā 2024. gadā, kad piedzima 12 887 bērni.
- Kopš 1994. gada jaundzimušā mātes vidējais vecums palielinās, tomēr Latvijā, salīdzinot ar ES valstīm, bērni dzimst mātēm jaunākā vecumā. Arī tēva vidējais vecums palielinās. Jaundzimušā mātes vidējais vecums 2024. gadā bija 30,4 gadi (kopš 2014. gada tas palielinājies par 1,3 gadiem), mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2024. gadā bija 28,1 gads (2014. gadā – 26,3 gadi). 2024. gadā augstākie dzimstības rādītāji bija sievietēm 25–34 gadu vecumā – 56,2 % bērnu piedzima sievietēm šajā vecuma grupā, savukārt pirms 30 gadiem visvairāk bērnu dzima jaunākām māmiņām – 1994. gadā sievietēm vecuma grupā 20–29 gadi piedzima 66,1 % no visiem šajā gadā dzimušajiem bērniem.
- 2024. gadā 62,6 % bērnu piedzima ģimenēs, kas bija oficiāli reģistrējušas laulību (2014. gadā – 56,0 %). Pusei (51,0 %) no jaundzimušo bērnu mātēm 2024. gadā bija augstākā izglītība, 33,7 % – vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība un 12,8 % – pamatizglītība vai zemāka.
- Lai gan dzimušo bērnu skaits samazinās, pēdējos gados palielinās īpatsvars bērniem, kuri dzimst kā trešie vai ceturtie bērni. No visiem jaundzimušajiem pērn 39,9 % bija pirmdzimtie (2014. gadā – 44,2 %), 35,5 % – otrais bērns (2014. gadā – 37,5 %). 2024. gadā 16,4 % (2014. gadā – 13,3 %) bija trešais bērns ģimenē, savukārt 8,2 % – ceturtais un vairāk (2014. gadā – 5,0 %). Salīdzinot ar 2014. gadu, pieaudzis dzimušo skaits un īpatsvars sievietēm virs 40 gadu vecuma (pērn tie bija 6,6 % no visiem jaundzimušajiem, bet 2014. gadā – 3,4 %), un tie pārsvarā sievietēm nav pirmie bērni.