Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver: “Šīs simts dienas amatā ir bijušas piepildītas ar aktīvu darbu pie galvenajām sociālās politikas prioritātēm - atbalsta stiprināšanas ģimenēm ar bērniem, pensiju sistēmas ilgtspējas un sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanas visā Latvijā. Šajā laikā īpaši vērtīgas ir bijušas gandrīz 30 reģionālās vizītes, kurās, tiekoties ar iedzīvotājiem un pašvaldību pārstāvjiem, varēju saņemt tiešu un godīgu atgriezenisko saiti par līdzšinējiem lēmumiem un iecerēm. Šīs sarunas ir neatsverams resurss – tās ļauj pārliecināties, vai esam izvēlējušies pareizo virzienu. Taču ir arī skaidrs, ka svarīgākie darbi vēl tikai priekšā – demogrāfijas plāns un “bāzes pensijas” jautājums prasa tūlītēju valdības rīcību.”
Uzulnieks ir gandarīts, ka ir izdevies intensīvāk virzīt sarunas ar koalīcijas partneriem, citām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienību, lai sagatavotu demogrāfijas plānu, sniegtu papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem un ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tāpat šogad rastas plašākas iespējas veicināt skolēnu (no 15 līdz 20 gadiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, nodrošinot viņiem darba prasmes, iemaņas un pieredzi. Darba devēji pieteica gandrīz 14 000 vakances darbam vasarā. Par paveikto darbu skolēns tagad saņem atalgojumu vismaz valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī.
Notikušas ikgadējās sarunas un panākta vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību par aktualitātēm sociālajā jomā - par līdzšinējo valsts atbalstu un līdzfinansējuma iespējām turpmāk pašvaldībām nodrošināmajiem sociālajiem pakalpojumiem.
Turpinās sarunas ar dažādām nevalstiskajām organizācijām par iespējamiem “bāzes pensijas” variantiem.
Saeimā iesniegti arī Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.
Izdiskutēts jautājums par minimālo darba algu un no sociālajiem partneriem saņemts atbalsts minimālās algas paaugstināšanai 2026. gadā līdz 780 eiro jeb par 5,4%.