Kopš minimālo ienākumu reformas uzsākšanas 2021. gadā ir vērojams uzlabojums to iedzīvotāju situācijā, kuriem ir minimālie ienākumi. Pieaugot minimālo ienākumu līmenim un uzlabojoties materiālajai situācijai, reforma ir devusi pozitīvu ietekmi uz sabiedrības vismazāk aizsargātajām grupām. Esošā minimālo ienākumu atbalsta sistēma ir uzskatāma par taisnīgu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu sistēmu, kas nodrošina regulāru minimālo ienākumu pieaugumu līdztekus pārējās sabiedrības ienākumu palielinājumam.
Šādi secinājumi pausti informatīvajā ziņojumā "Par Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam izpildi", kas otrdien, 23. septembrī, izskatīts valdības sēdē.
Ziņojumā norādīts, ka plānā noteiktais mērķis – pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām – ir sasniegts. Izpildīti arī plānā noteiktie pasākumi – normatīvajos aktos nostiprināta minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģija, turpmāk tiek pārskatīti minimālos ienākumu sliekšņi katru gadu, noteikts valsts līdzfinansējumu pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanai un sagatavoti priekšlikumi minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Kā liecina statistikas dati, ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pakļauti sociālajai un materiālajai nenodrošinātībai. Ja 2022. gadā zem nabadzības riska sliekšņa dzīvojošie 36% bija materiāli un sociāli nenodrošināti, tad 2024. gadā šo iedzīvotāju īpatsvars samazinājās par gandrīz 10 procentpunktiem un tie bija 26,6%. Savukārt iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi ir zemāki par minimālo ienākumu līmeni, trīs gadu periodā ir samazinājies no 7,9% līdz 7,6%.
Plānā noteikto pasākumu mērķis bija pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, sniedzot atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām.