30. jūlijā Labklājības ministrija uzsāka sociālās kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” nākamo posmu ar aicinājumu iedzīvotājiem “Kļūsti par viesģimeni!”. Kampaņas mērķis ir skaidrot ārpusģimenes aprūpes iespējas, akcentējot viesģimenes lomu un nozīmību, kā arī mazināt stereotipus par uzņemošajām ģimenēm un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Atklājot kampaņu, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsvēra, ka ikvienam bērnam ir jāuzaug mīlošā, atbalstošā un ģimeniskā vidē, kas ieliek spēcīgu pamatu viņa tālākai attīstībai un iekļaušanai sabiedrībā. Viņaprāt, uzņemošo ģimeņu skaita palielināšanā nepieciešama kompleksa pieeja, kas apvieno gan emocionālos, gan praktiskos aspektus, tostarp reālu ģimeņu pieredzes stāstus un skaidru informāciju par valsts atbalstu.
2024. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5341 bērniem, no tiem 1403 bērni atradās audžuģimenēs, tai skaitā specializētajās, savukārt 3352 bērni aizbildnībā, lielākoties pie aizbildņiem – radiniekiem. Taču bērnu aprūpes iestādēs joprojām atrodas liels skaits bērnu – saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem uz 2024. gada 31. decembri iestādēs dzīvoja 586 bērni, galvenokārt vecumā no 13 līdz 17 gadiem.
Uzņemošo ģimeņu, tostarp viesģimeņu, skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. Vienlaikus vērojams, ka personu, kuras ieguvušas uzņemošo ģimeņu statusu, vecums palielinās, kā arī samazinās gados jaunāku cilvēku skaits, kuri iegūst uzņemošo ģimeņu statusu.
Pērn viesģimenes statuss piešķirts vien 15 jaunām ģimenēm. Vēl viens izaicinājums ir sabiedrības attieksme, kas ne vienmēr ir atbalstoša, kā arī bērnu aprūpes iestādēs augošo bērnu stigmatizācija. Tas skaidri parāda, ka ir jāturpina sabiedrības izglītošana, runājot gan par ieguvumiem, gan par iespējamiem izaicinājumiem, kļūstot par kādu no uzņemošās ģimenes veidiem.
“Lēmums kļūt par uzņemošo ģimeni prasa rūpīgu izsvēršanu, un pie tā nonāk ilgākā laika periodā. Tieši tāpēc regulāra potenciālo uzņemošo ģimeņu uzrunāšana, iespēju demonstrēšana un iepazīstināšana ar statusa iegūšanas procesu ir ilgtermiņa darbs, kas prasa konsekventu pieeju. Arī turpmāk ir jāsniedz daudzveidīga informācija, skaidrojot gan uzņemošo ģimeņu lomu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru devumu, gan arī aizvien aktuālos stereotipus par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, un uzņemošajām ģimenēm. Ar šo kampaņu vēlamies mainīt priekšstatus, iedrošināt un parādīt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kļūstot par viesģimeni, var būt nozīmīgs atbalsts kādam bērnam. Turpinot Labklājības ministrijas iesāktās aktivitātes ārpusģimenes aprūpes jomā, daloties pieredzē un atklāti sarunājoties, mēs spēsim uzrunāt jaunus, atbildīgus un sirsnīgus cilvēkus visā Latvijā,” uzsver labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
Viņš akcentē, ka kļūšana par viesģimeni bieži vien ir piemērotākais veids, kā parādīt ārpusģimenes aprūpes iespējas – citiem viesģimene kļūst par atbilstošāko formu atbalsta sniegšanai bērniem, bet kādai ģimenei tas kalpo par starpposmu, lai apsvērtu vēl plašāku ārpusģimenes aprūpes iespēju īstenošanu. Arī šī gada kampaņā tiks izcelti pieredzes stāsti un skaidrots, kā kļūt par uzņemošo ģimeni – viesģimeni, audžuģimeni un aizbildni.
Būtiska loma uzņemošo ģimeņu atbalstā ir finansējumam un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem visā Latvijā. Salīdzinot ar 2020. gadu, finansējuma apmērs ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem no 1,3 miljoniem ir pieaudzis līdz 3,5 miljoniem eiro. Lielākais finansējuma pieaugums vērojams psihosociālajam atbalstam un konsultācijām, pieaudzis arī mācību vajadzībām atvēlētais budžets un pakalpojumu grozs ģimeņu un bērnu individuālām vajadzībām. Lai arī šī gada budžetā daudzas prioritātes diemžēl netiks apmierinātas, atbalstam pakalpojumu groza palielināšanai finansējums ir atrasts, un arī šogad tajā plānots pieaugums.
“Atbalsta centri ģimenēm ir līdzās visa ceļa garumā – jau no brīža, kad tiek pieņemts lēmums kļūt par uzņemošo ģimeni. Mēs skaidrojam, kas sagaidāms, sniedzam apmācības un praktisku informāciju, palīdzam veidot pirmo kontaktu ar bērnu, un atbalstām arī tad, kad bērns jau ir ienācis ģimenē – gan ikdienā, gan sarežģītākos brīžos. Ģimenēm ir svarīgi sajust, ka tās nav vienas. Mēs redzam, cik būtiski bērnam ir nokļūt drošā, stabilā un mīlošā vidē – tieši tad viņi sāk atplaukt. Tāpēc ikviena jauna ģimene mums ir liels gandarījums,” norāda Dace Dzedone, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas Alternatīvās aprūpes jomas vadītāja.
Šogad kampaņa “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” plānota ar izteiktu reģionālo vērsumu – Latvijas pilsētu svētku laikā tiks īstenoti pieci reģionālie pasākumi Kalnciemā, Ventspilī, Ludzā, Rīgā un Ogrē, ar klātienes aktivitāšu starpniecību veicinot sabiedrības izpratni par ārpusģimenes aprūpi, uzņemošo ģimeņu veidiem un to lomu, īpaši akcentējot viesģimenes. Labklājības ministrija šajos reģionu svētkos būs klātesoša ar tematisku kampaņas telti un saturisku programmu, kurā plānots iesaistīt vietējos vai tuvāko reģionu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus un bāriņtiesas. Teltī piedāvātās aktivitātes apvienos izglītojošu un iesaistošu pieredzi, padarot ārpusģimenes aprūpes tēmu pieejamāku un saprotamāku plašai sabiedrībai.
Papildus tam šī gada kampaņai ir radīts īpašs vides objekts “Gaidīts”, kas tapis sadarbībā ar mākslinieci Lauru Juhņeviču. Kā kampaņas atklāšanā Vērmanes dārzā, Rīgā, stāstīja māksliniece, šis darbs simboliski atgādina, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt mīlošā ģimenē, turklāt sabiedrības brieduma pazīme ir rūpes par visiem bērniem. Vienlaikus tas ir aicinājums ģimenēm atvērt sava nama durvis un sirdis bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Vides objekts “Gaidīts” līdz septembra beigām būs apskatāms Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kuru ikdienā apmeklē liels skaits Latvijas ģimeņu.
Līdztekus kampaņas aktivitātēm ir izveidota vienota informatīva sadaļa Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, parādot soļus, kas jāveic cilvēkiem, kuri vēlas iegūt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes statusu: https://www.lm.gov.lv/lv/klusti-par-uznemoso-gimeni. Tāpat tajā iekļauta informācija ar bērnu aprūpes iestāžu atrašanās vietām Latvijā, kā arī tajās esošo bērnu skaitu.
Kampaņas aktivitātēm iespējams sekot līdzi arī Labklājības ministrijas kontos sociālajos tīklos: “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un “X”.