Kopumā ģimenes ar bērniem Latvijā ir drīzāk apmierinātas ar pamatvajadzību nodrošināšanu. Tomēr katrā jomā ir ģimeņu grupas, kuru situācija ir sliktāka, turklāt ir ģimenes, kuru vajadzības visās jomās ir mazāk apmierinātas un kurām ir nepieciešams atbalsts. Tās ir viena vecāka ģimenes, ģimenes ar zemākiem ienākumiem, kā arī ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un ģimenes, kurās aug bērni ar mācīšanās un uzvedības traucējumiem.
Šādi secinājumi tika minēti Bērnu lietu sadarbības padomes sēdē, kur tika prezentēts nodibinājuma „Latvijas Bērnu labklājības tīkls” sagatavotais pētījuma “Latvijas ģimeņu barometrs 2025” ziņojums.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Manas prioritātes numur viens un numur divi noteikti ir ģimenes un it īpaši bērni. Ikviena kopīgais uzdevums ir nodrošināt, lai katra bērna tiesības, vajadzības un intereses tiktu ievērotas un aizsargātas, kuras prasa ciešu sadarbību, profesionālu dialogu un rūpīgu lēmumu pieņemšanu.”
Ziņojumā norādīts, ka, aptaujājot pašus bērnus, secināts, cik būtiski viņiem ir veselīgs un daudzveidīgs uzturs skolā, kvalitatīvas iespējas sportot un kustēties gan mācību laikā, gan ārpus tā, kā arī izglītības procesa organizācija, kas ļauj saglabāt līdzsvaru starp mācībām, hobijiem un ģimenes laiku. Tas apliecina, cik cieši bērni izjūt ģimenes labklājības jautājumus un cik svarīgi viņiem ir vecāku pieejamais laiks, emocionālais atbalsts un finansiālā stabilitāte.
Savukārt topošās māmiņas norādījušas uz nepieciešamību pēc plašākas Informācijas un atbalsta. Tā, piemēram, aicināts izveidot vienotu, viegli pieejamu informācijas sistēmu topošajiem vecākiem, nodrošināt praktiskus, saprotamus un viegli pieejamus atbalsta mehānismus dzemdību un pēcdzemdību periodā. Arī plānot pasākumus, kas samazina reģionālās nevienlīdzības riskus ģimenēm ar bērniem un nodrošināt uzticamu kontaktpersonu, pie kuras var vērsties ar jautājumiem un padomiem dzemdību un pēcdzemdību periodā.
Ziņojumā teikts, ka pētījuma laikā domnīcās izskanējusi doma, ka nepieciešams izstrādāt vienotu standartu mājokļa kritērijiem, nosakot minimālās kvalitātes prasības (drošība, higiēna, pieejamība), lai sociālo dzīvokļu saņēmējiem tiktu nodrošināti cilvēcīgi dzīves apstākļi. Paplašināt pieejamos īres dzīvokļus ar samērīgām izmaksām, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm ar bērniem un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes.
Pētījums parāda, cik atšķirīga ir ģimeņu ar bērniem ikdiena Latvijā – kamēr daļa spēj nodrošināt bērniem drošu mājokli, kvalitatīvu izglītību un veselīgu uzturu, citām ģimenēm, īpaši viena vecāka, ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kā arī ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un ģimenēm, kurās aug bērni ar mācīšanās un uzvedības traucējumiem pamatvajadzības regulāri paliek neapmierinātas, signalizējot par pārmaiņu nepieciešamību ģimeņu atbalsta politikā gan valsts gan pašvaldību līmenī. Plašāka informācija par pētījumu pieejama šeit - https://www.bernulabklajiba.lv/latvijas-gimenu-barometrs-2025-rezultatu-prezentacija/.
Sēdē izskanēja arī priekšlikumi veikt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai pašvaldībām skaidri noteiktu pienākumu nodrošināt agrīnās intervences un prevences sociālos pakalpojumus ģimenēm, nevis reaģēt tikai uz jau saasinātiem gadījumiem, kad bērns nonācis ārpusģimenes aprūpē.
Bērnu lietu sadarbības padomē tika aktualizēts arī jautājums par skolēnu kavējumu pieaugušo apjomu un to ietekmi uz mācību sasniegumiem, uzsverot, ka Latvijā kavējumu pārvaldība šobrīd ir salīdzinoši liberāla un nav vienotas kārtības, kā tos attaisnot vai savlaicīgi reaģēt uz ilgstošu neapmeklēšanu. Dalībnieki norādīja, ka kavējumi jāuztver ne tikai kā disciplīnas pārkāpums, bet arī kā agrīns signāls par iespējamu risku bērna labklājībai, veselībai vai ģimenes grūtībām, tāpēc nepieciešama ciešāka sadarbība starp izglītības, veselības un sociālās jomas institūcijām.
Tika pārrunāti arī plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz ierobežot izglītības ieguvi tālmācībā jaunākajās klasēs, vienlaikus saglabājot šo formu kā izņēmumu bērniem ar smagām veselības problēmām, diasporas ģimeņu bērniem vai bērniem ilgstošos sociālās rehabilitācijas pakalpojumos. Padomes dalībnieki atbalstīja nostāju, ka klātienes izglītība ir bērna interesēm atbilstošākais pamata risinājums, savukārt tālmācībai un kombinētajām formām jābūt mērķētiem atbalsta instrumentiem skaidri definētām bērnu grupām, nodrošinot, lai neviens bērns neizkrīt no izglītības sistēmas.