Lai Latvija kļūtu piekļūstamāka ikvienam un veicinātu atbilstošu ekspertu pieejamību, Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Labklājības ministriju šā gada novembrī un decembrī organizēja semināru dažādu nozaru profesionāļiem un topošajiem vides un informācijas piekļūstamības ekspertiem. Mācības tiešsaistē pulcēja vairāk nekā 600 interesentu, tā apliecinot šīs tēmas nozīmīgumu un aktualitāti sabiedrībā. Pēc sekmīgas pārbaudījumu nokārtošanas vides un informācijas piekļūstamības ekspertu apliecības saņēma 30 dalībnieki, kuri turpmāk varēs konsultēt Eiropas Savienības (ES) fondu infrastruktūras attīstības projektu īstenotājus.
Labklājības ministrijā norāda, ka Latvija kā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām dalībvalsts ir apņēmusies nodrošināt, lai ikvienam cilvēkam būtu iespēja brīvi pārvietoties, saņemt informāciju un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tātad lai vide un informācija būtu piekļūstama. Piekļūstamība ir nepārtraukts process, un arī aizvadītā semināra mērķis bija dalīties ar praktisko pieredzi, mācīties no veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem piemēriem, lai nākamajos ES projektos piekļūstamība būtu reāla vērtība — neatņemama publisko investīciju daļa.
20. un 21. novembrī valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, arhitektūras, dizaina un būvniecības speciālisti, izglītības un veselības aprūpes iestāžu darbinieki, kā arī minēto jomu studenti un citi interesenti piedalījās tiešsaistes seminārā, kurā par vides un informācijas piekļūstamību pieredzē un zināšanās dalījās atzīti speciālisti. Divu dienu garumā dalībnieki tika iepazīstināti ar piekļūstamības pamatprincipiem, normatīvo regulējumu un praktiskiem piemēriem.
Latvijas Arhitektu savienība un Labklājības ministrija ar gandarījumu izceļ lielo dalībnieku skaitu. Informatīvajā astoņu stundu seminārā piedalījās vairāk nekā 600 klausītāju, kas ir līdz šim vērienīgākā vienlaikus sasniegtā auditorija vides piekļūstamības mācībās. Arī dalībnieku augstais novērtējums semināra kvalitātei, lektoru sniegumam un atbilsmei profesionālajām interesēm liecina, ka tēma ir ļoti aktuāla un seminārs patiešām kalpoja kā vēl viens pakāpiens uz iekļaujošāku un taisnīgāku sabiedrību.
"Novērtējam sabiedrības pieprasījumu, būtisko domu apmaiņu, kas raisījās par vides piekļūstamības tēmu, un pozitīvo atgriezenisko saiti. Vēršam atbildīgo institūciju uzmanību, ka standartam "LVS EN 17210:2021 L: Apbūvētas vides piekļūstamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības" ir jābūt viegli atrodamam un bezmaksas piekļuvē, kā arī ir būtiski jāuzlabo publiskā iepirkuma kvalitāte, it īpaši vides piekļūstamības uzdevumu definēšanā," uzsver Anda Kursiša, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle un Jaunā Eiropas Bauhaus kontaktpunkta Latvijā vadītāja.
Viņas teiktajam pievienojas arī Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja, lektore Arona Tomariņa, kura seminārā skaidroja būvregulējuma piemērošanu piekļūstamības jomā: "Viens no semināra uzdevumiem bija celt topošo ekspertu izpratni par to, ka būtiska ir tieši jēgpilna vides piekļūstamības prasību izpilde, nevis formāla, mehāniski izpildot normatīvu prasības, kas dažkārt nav pilnīgas un ir interpretējamas. Šobrīd Latvijā nav noteikta kompetentā institūcija, kas saskaņotu vides piekļūstamības atkāpes, līdz ar to no arhitekta nepieciešams detalizēts atkāpju pamatojums, kas balstīts uz izpēti, atzinumiem un izvērtējumiem. Lai nodrošinātu vides piekļūstamības prasības, ir jāizvēlas atbilstošs būvniecības process. Piemēram, procesa "funkcijas maiņa bez pārbūves" izvēlēšanās nav attaisnojums neievērot vides piekļūstamības prasības."
Ar stāstījumu par iekļaujošu pasākumu veidošanu un digitālo piekļūstamību seminārā uzstājās Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" komunikācijas vadītāja Liena Eisaka. "Digitālā un informācijas piekļūstamība ir būtiska, jo tā nosaka, vai cilvēks vispār var saņemt informāciju un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pants par piekļūstamību un 21. pants par piekļuvi informācijai atgādina, ka tas nav "papildu bonuss" vai "ekstra". Tāpēc ir ļoti labi, ka būs eksperti, kuri spēs pamanīt nepilnības – piemēram, trūkstošu alternatīvo tekstu vai nepārdomātu zīmju valodas tulka izvietojumu tiešraidēs. Vēl svarīgāk: viņi varēs laikus norādīt, kā to izdarīt pareizi, lai citi ievērotu. Jo piekļūstamība vislabāk strādā tad, kad tā kļūst par standartu jau plānošanas brīdī," seminārā panākto komentē Eisaka.
Semināra klātienes daļa notika 9. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur motivētākie dalībnieki pēc praktisko uzdevumu veikšanas prezentēja publiskas ēkas un ārtelpas piekļūstamības izvērtējumu un kārtoja zināšanu pārbaudes testu. Apliecinājumu, kas nepieciešams ES fondu projektu īstenotāju konsultēšanai par vides un informācijas piekļūstamības jautājumiem, saņēma 30 eksperti. Jaunais ekspertu saraksts drīzumā tiks publicēts Labklājības ministrijas tīmekļvietnē.
"Vides piekļūstamība ir aktuāla lielākajai daļai sabiedrības, tādēļ izpratne par dažādu sabiedrības grupu vajadzībām ir vitāla iekļaujošas vides veidošanā. Semināra praktiskajos uzdevumos bija iespēja praktizēt empātiju sadarbībā ar ekspertu ar redzes traucējumiem, kas būtiski mainīja manu skatījumu par mūsu vides (ne)pieejamību. Iegūtās zināšanas turpināšu kopt un pielietot savā arhitekta praksē, lai mums visiem būtu iespēja ērti dzīvot kopā Latvijā," iespaidos dalās semināra dalībniece, jaunā eksperte, arhitekte Madara Gibze.
Eksperta apliecību saņēma arī dizainers, Latvijas Mākslas akadēmijas lektors Rihards Funts: "Tā kā lasu lekcijas par sociālo dizainu Latvijas Mākslas akadēmijā un strādāju arī dizaina birojā, kurā īpaši domājam par izstāžu un dažādu kultūras vietu piekļūstamību, semināra tēma man bija ļoti aktuāla. Tiklīdz kā pamanīju informāciju, pieteicos, jo lielākoties Latvijā tā nav pietiekami apskatīta – pietrūkst gan mācību, gan diskusiju par vides piekļūstamības jautājumiem. Stāvoklis patiesībā ir sliktāks, nekā varētu domāt, tāpēc novērtēju centienus situāciju vērst uz labu. Vietās, kuras nav piekļūstamas, arī pilsētas infrastruktūrā, visbiežāk runa ir nevis par naudas, bet gan tieši par izpratnes trūkumu. Mums visiem, bet jo īpaši tiem, kas dod projektēšanas uzdevumus, ir jābūt izglītotiem. Ja vide, ēka vai ārtelpa tiek radīta no jauna, nav nekāda attaisnojuma neievērot piekļūstamības standartus."
Vides un informācijas piekļūstamība ir viens no Eiropas Savienības horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" aspektiem, kas paredz, ka piekļūstamības nodrošināšana personām ar invaliditāti ir priekšnosacījums ES fondu finansējuma saņemšanai un īstenošanai.
Visi semināra "Kā nodrošināt vides piekļūstamību" materiāli – videoieraksts un lektoru prezentācijas – ikvienam interesentam pieejami Labklājības ministrijas tīmekļvietnē: https://ej.uz/piekļūstamības_seminārs.