Pētījuma mērķis bija aktualizēt MRI budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.
Pētījuma ietvaros veikti šādi uzdevumi:
- MRI budžeta nepārtikas daļas vērtību atjaunošana;
- MRI budžeta pārtikas daļas vērtību atjaunošana;
- MRI budžeta vērtību pārrēķins dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši aktualizētajām MRI budžeta pārtikas un nepārtikas daļas vērtībām.
- analīzes veikšana par MRI budžeta rādītāju metodoloģiskās salīdzināšanas iespējām un ierobežojumiem ar citiem monetārās nabadzības un iedzīvotāju ienākumus raksturojošiem rādītājiem (absolūtiem un relatīviem), sagatavojot attiecīgus secinājumus un priekšlikumus.
Pamatojoties uz 2021.gadā veiktā pētījuma ietvaros apstiprināto metodoloģiju, ir veikta MRI budžeta pārtikas groza un nepārtikas daļas aktualizācija.
Secinājumi:
Cenu pieaugums pārtikas groziem atkarībā no vecuma četru gadu laikā (kopš 2020.gada) ir 43,9-45,2%. MRI budžeta nepārtikas daļa atkarībā no mājsaimniecības tipa un dzīvesvietas kopš 2020.gada pieaugusi par 34-52%. Būtiskākais pieaugums konstatēts mājsaimniecībās, kurās ir bērni, pensionāri, kuri dzīvo pilsētās (taču ne Rīgā). Pieauguma atšķirības visvairāk saistītas ar izdevumiem veselības aprūpei, personiskā transporta iegādi, uzturēšanu un remontu, kā arī izdevumiem apģērbam un apaviem.
MRI budžets ir īpašs rādītājs, salīdzinot ar citiem monetārās nabadzības un iedzīvotāju ienākumus raksturojošiem rādītājiem. Tas:
- ir komplekss instruments detalizētai patēriņa standartu analīzei dažādos sabiedrības segmentos bez vienas galvenās skaitliskās vērtības;
- tiek aprēķināts mājsaimniecības līmenī, ņemot vērā kopīgus izdevumus, tāpēc nav tieši izmantojams cita indivīda situācijai ārpus attiecīgā mājsaimniecības tipa, lieluma un dzīvesvietas;
- ir relatīvs un adaptīvs rādītājs – visas pozīcijas, izņemot pārtiku tiek noteiktas, izmantojot metodoloģiju, kas automātiski pielāgojas patēriņa struktūras izmaiņām, neprasot manuālu komponentu pārvērtēšanu. Vienlaikus tas nozīmē, ka MRI budžeta “mērķa līmenis” nepārtraukti paaugstinās un tas principā nav sasniedzams.
MRI budžets rādītājs:
- ir izdevumos balstīts rādītājs – tas nefokusējas uz “taisnīga” ienākumu sadalījuma kritēriju meklēšanu, bet gan atspoguļo sabiedrības izdevumu adaptāciju pārmaiņām caur izdevumu struktūru un apjomu;
- cenšas nodrošināt balansu starp vajadzību apmierināšanu un mērenību, jo iekļauti tādi izdevumi, kas ļauj indivīdam pilnvērtīgi funkcionēt sabiedrībā (t.i., tiek segtas būtiskas vajadzības, lai nepastāvētu sociālās atstumtības risks), vienlaikus neiekļaujot luksusa vai izšķērdīgus tēriņus.
- sociālā darba procesā un monetārā atbalsta sniegšanā ir izmantojams tikai individuāli, sociālajam darbiniekam izvērtējot konkrētas mājsaimniecības izdevuma struktūru, nevis kā abstrakta robežvērtība, kas jānodrošina kā “iztikas minimums”.
- nav izmantojams starptautiskiem salīdzinājumiem, jo ir piesaistīts konkrētās valsts patēriņa normām un metodoloģijai un atspoguļo sabiedrības izdevumu prioritātes konkrētajā laika sprīdī.