Trešdien, 18. februārī, Labklājības ministrija atklāja pretdiskriminācijas kampaņu “Nolaid slieksni!”. Tajā pievērsīsimies situācijām, kurās cilvēku iespējas ierobežo vairāki aizspriedumi vienlaikus – īpaši gadījumos, kad stereotipi traucē saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi. Divu gadu garumā ar Eiropas Savienības atbalstu visā Latvijā notiks bezmaksas izglītojoši un pieredzi veidojoši pasākumi, lai veicinātu izpratni par diskrimināciju vecuma, dzimuma, invaliditātes un mentālās veselības dēļ.
Labklājības ministrijas 2025. gada nogalē veiktajā pētījumā[1] secināts, ka Latvijas sabiedrība kopumā spēj atpazīt diskriminējošas situācijas ikdienā. Tomēr sarežģītākās situācijās, kas vienlaikus ietver vairākus diskriminācijas pamatus, piemēram, dzimumu un aprūpes pienākumus, atpazīt ir grūtāk. Cilvēki diskrimināciju visbiežāk atpazīst trīs veidos: kā netaisnīgu iespēju vai tiesību ierobežošanu, kā pazemojošu attieksmi un kā praktiskus šķēršļus apkārtējā vidē .
Tāpat veiktā pētījuma rezultāti atklāja, ka diskriminācija ikdienā bieži nav skaļš, uzreiz pamanāms pārkāpums. Diskriminācija nav tikai aizvainojoši vārdi – tā var būt sastopama arī dažādos noteikumos, pakalpojumu sniegšanas veidā un ikdienas paradumos. Latvijas iedzīvotāji, kas sastopas ar diskrimināciju, to raksturo kā atkārtotu, nievājošu attieksmi, tiesību ierobežošanu vai situācijas, kurās viņiem praktiski tiek “aizvērtas durvis”.
“Ikdienas steigā mēs mēdzam pieņemt pārsteidzīgus lēmumus attiecībā uz apkārtējiem cilvēkiem, balstoties mūsu pieņēmumos, tādejādi, ierobežojot dažādu cilvēku grupu iespējas iekļauties sabiedrībā. Mūsu Latvijā ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties pazaudēt kaut viena līdzcilvēka iesaisti sabiedrībā aizspriedumu vai stereotipu dēļ. Tādēļ šajā kampaņā ar virkni iesaistošu un izglītojošu pasākumu aicināsim ikvienu censties 'iekāpt cita kurpēs' un paraudzīties uz situācijām no ne tik ļoti ierastā skatpunkta, mācīties atpazīt diskrimināciju un par to arī ziņot,” atklājot kampaņu, teica Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis.
“Esot kopā ar suni-pavadoni, esmu sastapusies ar aizspriedumiem un diskrimināciju, jo ne visiem ir izpratne par to, ka suns ir manas acis. Aizliegumu ienākt telpās vai pārvietoties ar taksometriem bieži vien ir iemesli, kas balstās cilvēku nezināšanā. Un arī es mācos nediskriminēt tos, kas diskriminē mani. Es ticu, ka aizspriedumu pamatā bieži vien ir bailes un izpratnes trūkums, tāpēc nevajadzētu baidīties runāt par savām problēmām un sajūtām,” ar savu pieredzi dalījās Ieva Sproģe-Grigorjeva, kampaņas “Nolaid slieksni” vēstnese. Ieva ir sabiedrisko attiecību speciāliste un četru bērnu mamma, kura pakāpeniski zaudē redzi reta ģenētiska stāvokļa dēļ.
“Cīņa ar dažādiem stereotipiem norit arī darba vidē – lai, piemēram, sievietes iekļūtu transporta nozarē, jāpārvar dažādi neredzami šķēršļi un jāpārkāpj dzimumu stereotipos balstīti sliekšņi. Sabiedrībā joprojām ir iesakņojies aizspriedums, ka transporta nozarē var sekmīgi strādāt tikai vīrieši, taču tā nebūt nav. Patiesībā transporta nozares attīstībā šodien arvien samazinās fiziski smagi transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, savukārt arvien lielāka nozīme ir intelektuālajām prasmēm un spējām.” norādīja Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja, biedrības “Sievietes transportā” vadītāja Vaira Gromule.
“Mana invaliditāte ir neredzama, tā ir manā galvā. Es sirgstu ar depresiju un autiskā spektra traucējumiem. Tāpat arī sliekšņi, tie var būt neredzami un būt mūsu galvās. Arī es kāpju pāri saviem sliekšņiem, lai runātu par savu invaliditāti, cīnoties ar bailēm, ka kāds par mani domās citādāk, domās sliktāk. Vispirms mums ir jāpārkāpj pāri saviem sliekšņiem. Ja cilvēki ar invaliditāti par to nerunās, apkārtējie nevarēs to arī saprast, tāpēc par to jāspēj runāt brīvi, bez bailēm no aizspriedumiem, nosodījuma un diskriminācijas,” uzsvēra kampaņas vēstnese Luīze Diržininka, kura ikdienā strādā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības tēmām.
Kampaņas mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm. Īpaša uzmanība kampaņā tiks pievērsta situācijām, kurās cilvēks tiek diskriminēts vairāku iemeslu dēļ, piemēram, vecums un dzimums, dzimums un invaliditāte, radot augstākus šķēršļus cilvēku vienlīdzīgām iespējām. Aizspriedumu radītie ierobežojumi liedz cilvēkiem līdzvērtīgi piedalīties profesionālajā dzīvē, kā arī negatīvi ietekmē privāto dzīvi.
“Nolaid slieksni” atklāšanas pasākumā piedalījās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berķis, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja, biedrības “Sievietes transportā” vadītāja Vaira Gromule, un kampaņas vēstneses – Ieva Sproģe-Grigorjeva un Luīze Diržininka.
Ar plašāku aprakstu par kampaņas mērķiem, pasākumiem, vēstnešiem un informatīviem materiāliem var iepazīties kampaņas tīmekļa vietnē nolaidslieksni.lv.
Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.
[1] Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS (2025. gada novembris): “Iedzīvotāju uzskati par to, vai dažādas situācijas ir pret kādu diskriminējošas. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti” (CAWI interneta aptauja, laiks: 14.11.2025.–19.11.2025.; n=1005) un SKDS (2025. gada novembris–decembris): “Diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju zināšanas, pieredze un rīcība diskriminācijas situācijās. Padziļināto interviju kopsavilkums” (padziļinātās intervijas, laiks: 24.11.–01.12.2025.)
Šodien, 18. februārī, plkst. 12.00 Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis atklās pretdiskriminācijas kampaņu “Nolaid slieksni”, kuras mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par diskriminācijas izpausmēm. Īpaša uzmanība kampaņā tiks pievērsta situācijām, kurās cilvēks tiek diskriminēts vairāku iemeslu dēļ, piemēram, vecums un dzimums, dzimums un invaliditāte, radot augstākus šķēršļus cilvēku vienlīdzīgām iespējām. Kampaņas atklāšanas pasākums tiek rīkots Rīgas starptautiskajā autoostā – ikdienas pārejas punktā starp darbu un mājām, kur satiekas dažādi cilvēki un piekļūstamībai ir ļoti praktiska nozīme.
Kampaņas vadmotīvs ir slieksnis un durvju aile, kas apzīmē gan redzamos, gan neredzamos aizspriedumus. Slieksnis simbolizē šķērsli, kuru bieži veido ne tikai fiziski ierobežojumi, bet arī sabiedrībā pastāvoši priekšstati. Savukārt durvju aile iezīmē robežu starp iekļaušanos noteiktā vidē un palikšanu ārpus tās. Kampaņa aicinās katru no mums pamanīt aizspriedumu “sliekšņus” sevī, kas nemanot var kļūt par šķēršļiem citiem. Kampaņas ietvaros divu gadu laikā tiks rīkoti iesaistoši un izglītojoši pasākumi gan tiešsaistē, gan klātienē visā Latvijā.
“Nolaid slieksni” atklāšanas pasākumā piedalīsies arī Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja, biedrības “Sievietes transportā” vadītāja Vaira Gromule, un kampaņas vēstneses – Ieva Sproģe-Grigorjeva un Luīze Diržininka.
Pēc pasākuma mediju pārstāvjiem būs iespēja pasākuma dalībniekus, klātesošās amatpersonas, kā arī kampaņas vēstnešus uzrunāt individuālām intervijām.
Ar sīkāku aprakstu par kampaņas mērķiem, pasākumiem, vēstnešiem un informatīviem materiāliem var iepazīties kampaņas tīmekļa vietnē nolaidslieksni.lv.
Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.
Andris ir no Cēsīm. Viņš zaudēja darbu un uzskata, ka tas noticis galvenokārt tādēļ, ka viņam ir jau 60. “Bet tas taču nav šķērslis! Ar to nekas nebeidzas, dzīve turpinās! Savos sešdesmit gados esmu daudz pieredzējis un sasniedzis, un netaisos pie tā apstāties,” viņš saka. “Ar gadiem varbūt fiziskā forma vairs nav tik laba, bet pieredze, iemaņas un zināšanas saglabājas un pieaug.”
Kam traucē vecums? “Varbūt jaunajiem,” Andris prāto. “Kad pats biju jaunāks, es arī domāju – nu ko tie pensionāri vēl te strādā, lai taču dod vietu jaunajiem. Bet, kad pats esi tuvu pensijas vecumam, tā ir viela pārdomām.” Savos brieduma gados viņš vairs nedomā tikai par sevi, bet par to, kā klājas sabiedrībai kopumā un kā mums tur visiem iekļauties. “Cits maizi pelna ar galvu, cits ar rokām, katram savas dotības. Es gribētu, lai mainās cilvēku domāšana – lai mēs labāk saprastu apkārtējos un kaut nedaudz iejustos viens otra ādā.”
Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.
Elvis Kurpnieks, jaunietis no Lielvārdes, ir apliecinājums tam, ka iekšējais spēks un pozitīva attieksme spēj iedvesmot ne tikai sevi, bet arī apkārtējos. Viņa dzīves stāsts ir par spēju pieņemt pārmaiņas, nezaudēt cerību un atrast jaunu dzīves jēgu arī pēc smagiem pārbaudījumiem.
“Es piekritu piedalīties kampaņā “Nolaid slieksni”, jo tā man ir gan izaicinājums, gan veids, kā izkāpt no savas komforta zonas. Tā ir arī iespēja dalīties savā stāstā, uzklausīt citu pieredzi un saprast, vai cilvēki par šo tēmu vispār domā un spēj mums just līdzi,” saka Elvis. 2018. gada 26. jūnijs kļuva par izšķirošu dienu Elvja dzīvē, viens neapdomīgs lēciens bērnu piepūšamajā baseinā mainīja visu viņa turpmāko dzīves gaitu. “Tā bija karsta vasaras diena, kuru jautri pavadījām kopā ar draugiem. Sākumā baseinā ielēca viens, tad otrs, un pēc brīža arī es. Tas bija ļoti muļķīgs un neapdomāts lēmums, lai gan tajā mirklī tā šķita laba ideja,” atceras Elvis. Negadījuma rezultātā viņš salauza divus kakla skriemeļus, un tika bojātas muguras smadzenes. Situāciju vairāk sarežģīja tas, ka uzreiz pēc negadījuma netika sniegta atbilstoša pirmā medicīniskā palīdzība, kas traumas sekas padarīja vēl nopietnākas.
Kopš tā laika Elvis pārvietojas ratiņkrēslā, un dzīve pilnībā mainījās gan fiziski, gan emocionāli. Atveseļošanās ceļš bija garš, sarežģīts un piepildīts ar dažādiem izaicinājumiem, sākot ar fizisko rehabilitāciju un beidzot ar emocionālu pielāgošanos jaunajai realitātei. Lielu spēku viņam deva un joprojām dod ģimenes, draugu un asistentu atbalsts, kas palīdzēja noticēt, ka pilnvērtīga dzīve ir iespējama arī pēc smagas traumas. Tagad Elvis ar pozitīvi motivējošu saturu sociālajos medijos cenšas iedvesmot citus cilvēkus, kuri saskārušies ar dzīves izaicinājumiem, mudinot saglabāt ticību, nepārtraukti augt un pilnvērtīgi izbaudīt katru dzīves mirkli.
Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.
Ieva ir sabiedrisko attiecību speciāliste, četru bērnu mamma, viņai ir vīrs un suns pavadonis Pablo – dzeltenais labradors. Tieši šādi viņa raksturo Pablo savās publikācijās sociālajos medijos, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem būtu vieglāk saprast, kas redzams fotogrāfijās.
Ievas ikdienu un plānus pirms pāris gadiem būtiski mainīja diagnoze – reta ģenētiska saslimšana, kas pakāpeniski atņem redzi. Ieva vienmēr bijusi aktīva un mērķtiecīga, un arī šobrīd viņa neapstājas – studē, mācās saprast Braila rakstu un meklē veidus, kā cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot pilnvērtīgāk un vieglāk iekļauties sabiedrībā.
“Man ir svarīgi piedalīties kampaņā “Nolaid slieksni”, jo šī tēma man ir ļoti tuva. Ne tikai tāpēc, ka es pati esmu saskārusies ar diskrimināciju, bet arī tāpēc, ka nesen sapratu – mana misija ir būt tiltam starp redzīgo un neredzīgo pasauli, skaidrojot šo tēmu abām pusēm,” stāsta Ieva.
Viņa atzīst: “Es gribētu, lai cilvēki savas bailes pārvērš nevis fobijā, bet izpratnē. Man šķiet, ka es gribu pārāk daudz, un dažkārt tas izklausās gandrīz nereāli. Tomēr, lai šo panāktu, ir svarīgi runāt par to, ka cilvēki ir dažādi un ka tas ir pilnīgi normāli. Tas ir jānormalizē.” Ko līdzcilvēki varētu darīt citādāk? Ieva piemin dažas ļoti konkrētas lietas, piemēram, neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem laipni likt manīt par savu klātbūtni ar vārdiem “es te esmu” vai neaiztikt suņus pavadoņus, kas dara savu darbu, un apkārtējo uzmanība tiem traucē palīdzēt savam saimniekam.
Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.
Luīzei ir pieredze sociālajā uzņēmējdarbībā un projektu vadībā IT jomā. Viņa šobrīd strādā Berlīnē, kur piedalās projektos par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību un iepazīst praktiskus piemērus, kā palīdzēt uzņēmumiem viņus labāk iekļaut.
“Piedalīties kampaņā “Nolaid slieksni!” man ir svarīgi, jo es pazīstu ļoti daudz cilvēku, kuriem gan ir, gan nav noteikta invaliditāte, kuri saskaras ar tādām grūtībām, ar kurām varētu nesaskarties, ja darba devēji un vienkārši cilvēki viņu apkārtnē būtu mazāk aizspriedumaini. Dažreiz ir nepieciešami pavisam nelieli pielāgojumi, kas neko nemaksā, piemēram, izveidot izņēmumu, lai kāds varētu strādāt no mājām. Tas ir tikai tāpēc, ka apkārtējo cilvēku prātos ir slieksnis, ko viņi paši nevar pārkāpt. Šis slieksnis nav jāpārkāpj cilvēkiem ar invaliditāti!”
“Cilvēkiem ar invaliditāti ir kauns,” saka Luīze, un tas ir saistīts ar to, kā apkārtējie viņus uztver – kā dīvaiņus, šauboties, kā runāt un vai viņš/viņa sapratīs. “Invaliditāte nav nekāds kauns,” uzskata Luīze un iedrošina cilvēkus beigt kaunēties un sākt runāt citam ar citu par to, kā mēs varam dzīvot kopā tā, lai mums visiem būtu labi. Piemēram, lai cilvēks ar autiskā spektra traucējumiem (ko nevar redzēt!) iedrošinātos pateikt savam darba devējam, kāpēc viņam darbam birojā būtu nepieciešamas skaņu slāpējošas austiņas. Nekautrēsimies par to runāt, un tie, kuri klausās – nebaidīsimies! Ja kādam īpaši jāpalīdz, tas nenozīmē, ka kādam kaut kas tiek atņemts.
Luīzei pašai ir autisma diagnoze un invaliditāte, un viņa vēlas palīdzēt citiem, jo ieguvēji būs visi: cilvēki ar redzamām un neredzamām diagnozēm, darba devēji un sabiedrība kopumā.
Kampaņu “Nolaid slieksni” īsteno Labklājības ministrija ESF+ projekta Nr. 4.3.4.3./1/24/I/001 “Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei” ietvaros.