Vecuma pensija

Tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

Pensiju var pieprasīt priekšlaicīgi - divus gadus pirms (no 63 gadu vecuma) vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. 

Ja cilvēks stājas darba attiecībās, priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju neizmaksā. Savukārt pēc īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas cilvēks var vienlaicīgi gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā. Personām, kurām vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi līdz vecuma sasniegšanai pensijas izmaksas apmērs ir 50% no piešķirtās vecuma pensijas. Ja persona ir izdarījusi savu izvēli un pensiju pieprasījusi priekšlaicīgi, sasniedzot īsto pensionēšanās vecumu, vecuma pensija par jaunu netiek piešķirta.

Pensiju jāpieprasa ne agrāk kā 1 mēnesi pirms dienas, kad sasniegts noteiktais pensionēšanās vecums. Ja iesniegums ir iesniegts vēlāk, tiesības uz pensiju ir ne agrāk kā 6 mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas.

Iesniegumu var iesniegt:

• portālā Latvija.gov.lv;
• klātienē (pieprasot pakalpojumu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte));
• elektroniski (iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu);
• ar ārvalstu kompetentās iestādes starpniecību.

Noderīgas uzziņas par vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī citām aktualitātēm, lasiet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā.

Latvijas pensiju sistēma piedāvā cilvēkiem iespēju atsevišķos gadījumos doties pensijā vēl pirms noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, 5 gadus ātrāk var pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai:

1. ne mazāk kā 8 gadus ir aprūpējis 5 vai vairāk bērnus;
2. ne mazāk kā 8 gadus ir aprūpējis bērnu, kurš vismaz 8 gadus atzīts par bērnu ar invaliditāti.

Piecus gadus ātrāk vecuma pensiju var pieprasīt arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki (no 60 gadu vecuma).

Tiesību uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem (t.i., no agrāka vecuma kā vispārējā gadījumā) par līdz 1996.gadam nostrādāto laiku sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos noteikšanai tiek piemēroti saraksti, kas līdz likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās dienai noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem (saraksti Nr.1 un Nr.2, kas apstiprināti ar 1956.gada 22.augusta PSRS Ministru Padomes lēmumu nr.1173).

Saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" tiesības pieprasīt vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos darba apstākļos ir šādām personām:

* ar katra gada 1.jūliju vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu paaugstina par sešiem mēnešiem līdz tiek sasniegts 63 gadu vecums

No 60 gadu vecuma var pieprasīt vecuma pensiju politiski represētās personas, ja ir vismaz 30 gadu apdrošināšanas stāžs.

Vecuma pensiju aprēķina, ņemot vērā cilvēka:

• uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;
• vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada līdz 1999. gadam (ieskaitot);
• apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim;
• laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Vecuma pensijas aprēķināšanai noteiktā formula ir šāda:

P ir gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija.

K ir apdrošinātā cilvēka uzkrātais pensijas kapitāls. To veido šī cilvēka personīgajā kontā reģistrētā apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējais kapitāla pieaugums. Ja cilvēks izvēlas  savu uzkrāto fondēto pensijas kapitālu pievienot pensiju 1. līmenim, pensijas kapitālam (K) pievieno arī fondētās pensijas kapitālu.

Savukārt G ir laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamie plānotie vecuma pensijas izmaksas laika periodi gados G - no 2026. gada 1. janvāra

Vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamie plānotie vecuma pensijas izmaksas laika periodi gados G - no 2025. gada 1. janvāra

Pārejas periodā (kamēr ir cilvēki ar darba stāžu līdz 1996. gadam) vecuma pensijas aprēķināšanai tiek izmantota šāda formula: 

Šajā aprēķinā papildu tiek izmantots rādītājs Ks, kas ir pensijas sākuma kapitāls, ko aprēķina pēc formulas: Ks=Vi x As x 0.2

As - cilvēka apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gadam (ieskaitot);

Vi - cilvēka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga no 1996. līdz 1999. gadam (t.i., gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, kas ar 1997. gadu, ņemot vērā pensijas kapitāla gada pieaugumu, ir piemērojama 1996. gada iemaksu algu līmenim).

Pensiju piešķir un aprēķina katram individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas darba stāžu līdz 1996. gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996. gada līdz 1999. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu.

Pieprasot pensiju, personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem (no kuriem vismaz pieci gadi uzkrāti pēc 1996. gada 1. janvāra), bet kuru ienākumi bijuši  zemāki nekā vidēji valstī pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai nozīmīgajos gados (t.i., 1996.-1999.), aprēķinot vecuma pensiju, tiek izmantota nevis individuālā apdrošināšanas iemaksu alga, bet gan šajā periodā vidējā alga valstī.

Viss uzkrātais kapitāls (pensijas sakuma kapitāls + pensijas kapitāls pēc 1996. gada) tiek aktualizēts atbilstoši apdrošināšanas iemaksu algu summas izmaiņām valstī. Vecuma pensijas kapitālu aktualizē piemērojot tos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus (turpmāk - kapitāla indeksus), kuri noteikti par gadiem, kas seko aktualizējamajam gadam, līdz pensijas piešķiršanas gadam.

Labajos valsts ekonomiskās attīstības gados, pieaugot sociālo iemaksu veicēju skaitam un darba algai, atbilstoši augsti bija arī attiecīgajos gados aprēķinātie pensijas kapitālam piemērojamie ikgadējie indeksi. Savukārt, valsts ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus attiecīgajos gados ir ietekmējis negatīvi.

Lai rastu risinājumu, kas ierobežotu straujus minēto indeksu pieaugumus un samazinājumus, tika veikti grozījumi likumā „Par valsts pensijām” (spēkā no 2016. gada 1. janvāra), kas nosaka, ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais kapitāla indekss ir mazāks par skaitli “1”, pensijas kapitāla aktualizācijai piemēro indeksu “1”. Gadam, kurā pensijas kapitāla indeksācijai aprēķinātais indekss ir mazāks par skaitli “1”, sekojošajos gados, kuros pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais kapitāla indekss ir lielāks par skaitli “1”, tas tiek aizstāts ar indeksu “1” līdz gadam, kad iepriekšējo gadu negatīvo un tiem sekojošo pozitīvo indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli “1”.

Sākot ar 2023. gada 1. jūliju, minimālās vecuma pensijas apmērs piesaistīts Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānai uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk — ienākumu mediāna).

Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei, kas ir 25% no ienākumu mediānas (personām ar invaliditāti no bērnības – 30% no ienākumu mediānas) piemēro koeficientu 1,2, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (šobrīd - 20 gadi), apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.

Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) dienā, kā arī pārskatot minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi.

Ar minimālās vecuma pensijas apmēru 2026. gadā atbilstoši katra apdrošināšanas stāža gadam var iepazīties šeit.

Lai rastos tiesības uz valsts pensiju, ir nepieciešams apdrošināšanas stāžs, kura ilgums katram pensijas veidam ir atšķirīgs. Apdrošināšanas stāžam var būt nozīme arī pensijas apmēra noteikšanā. Apdrošināšanas stāžs veidojas no apdrošināšanas periodiem, kuros veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. Apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīti arī likumā noteiktie darba un tam pielīdzinātie periodi, kas uzkrāti līdz 1995. gada 31. decembrim.

Apdrošināšanas stāžu no 1996. gada 1. janvāra apliecina VSAA uzkrātie dati par sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Apdrošināšanas stāžs līdz 1990. gada 31. decembrim

Apdrošināšanas stāžam līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijas pilsoņiem ir pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, šā punkta 1., 2. un 10. apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods, kā arī, ja personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra ir vismaz 20 gadu, — bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, ja šajā teritorijā nav spēkā regula Nr.  883/2004 vai Saeimas apstiprināts starptautisks līgums, bet ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem — Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods, šā punkta 10. apakšpunktā minētais ārpus Latvijas uzkrātais periods, kā arī, ja personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra ir vismaz 20 gadu, — šā punkta 4. un 5. apakšpunktā norādītie bijušās PSRS teritorijā uzkrātie darbam pielīdzinātie periodi, ja šajā teritorijā nav spēkā regula Nr.  883/2004 vai Saeimas apstiprināts starptautisks līgums. Apdrošināšanas stāžam līdz 1990. gada 31. decembrim, bet šā punkta 11. apakšpunktā minētajā gadījumā — apdrošināšanas stāžam līdz 1995. gada 31. decembrim pielīdzināmi šādi darbam pielīdzinātie periodi:

1. obligātais aktīvais militārais dienests PSRS Bruņotajos spēkos un alternatīvais (darba) dienests;
2. dienests Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem — arī dienests PSRS Bruņotajos spēkos;
3. dienests ierindas un komandējoša sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK;
4. mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas (5 gadi un ne vairāk par 6 gadiem attiecībā uz specialitātēm, kurās izglītības iegūšanai bija noteikti vairāk nekā 5 gadi);
5. mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā (ne vairāk par 3 gadiem), pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;
6. individuālais darbs;
7. laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;
8. laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;
9. algots darbs reliģiskajās organizācijās;
10. politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā  un izsūtījumā, kā arī bēgšanā no šīm vietām (arī ārpus bijušās PSRS teritorijas) pavadītais laiks trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos - pieckārtīgā apmērā.;
11. laiks, kad apdrošinātā persona atzīta par I, II vai III grupas invalīdu un nestrādā, bet ne ilgāk kā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai.;
12. nodarbinātība kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma.

Līdz 1990. gada 31. decembrim uzkrātos apdrošināšanas periodus neņem vērā, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju.

Apdrošināšanas stāžs no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim

Apdrošināšanas stāžu veido šādi darba un tam pielīdzinātie periodi Latvijā:

1. obligātais aktīvais militārais dienests un alternatīvais (darba) dienests;
2. dienests Latvijas Republikas armijā, Latvijas pilsoņiem — arī dienests PSRS Bruņotajos spēkos;
3. dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs, izņemot VDK.
   1. 1.-34. punktā minētos periodus ieskaita apdrošināšanas stāžā, ja tajos ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.  
4. mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas;
5. pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;
6. laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;
7. laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam.
   1. 4.-7. punktā minētos periodus ieskaita apdrošināšanas stāžā, ja persona pati nodarbinātības periodā ir maksājusi sociālo nodokli. Informācija par veiktajiem maksājumiem ir VSAA rīcībā.

Lai pierādītu apdrošināšanas periodu, personai jāiesniedz dokumenti.(darba grāmatiņa, darba līgumi un to izpildi apliecinoši dokumenti, darba devēja vai arhīva izziņas, mācību iestāžu izsniegti dokumenti, karaklausības apliecība u.c.) Prasības dokumentiem ir noteiktas 2002. gada 23. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.165 "Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība".

Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada 31. decembrim piešķīra piemaksu par katru nostrādāto gadu līdz 1995. gada 31. decembrim.

No 2024. līdz 2029. gadam pie tām vecuma pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 

Piemaksu piešķir šādā kārtībā:

1) no 2024. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

2) no 2025. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim;

3) no 2026. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

4) no 2027. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;

5) no 2028. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim;

6) no 2029. gada 1. janvāra — pensijām, kas piešķirtas laikposmā no 2027. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem no 2012. gada 1. janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķir vecuma pensiju un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, no vecuma pensijas piešķiršanas dienas uz invaliditātes laiku piešķir arī piemaksu pie pensijas.

Piemaksu izmaksā vienlaicīgi ar vecuma pensiju.

No summas, kuru veido vecuma pensija un piemaksa, ietur ienākuma nodokli saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 12.panta piekto daļu.

Pensijas apmērs tiek pārskatīts, veicot pensiju indeksāciju.

Likums "Par valsts pensijām" paredz, ka valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēru, pārskata (indeksē) reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Politiski represētajām personām un personām kurām vecuma pensija piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, vai piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu, personām ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem indeksē visu pensijas apmēru.

Vecuma pensijas pārskata, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un šādu daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem:

• 50% - ja stāžs līdz 29 gadiem;
• 60% - ja stāžs no 30 – 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos;
• 70% - ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem;
• 80% - ja stāžs ir 45 gadi un vairāk.

Piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, katru gadu oktobrī indeksē, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. 

Pensiju un piemaksu indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski.

Savu pensijas apmēru ikviens var uzzināt portālā www.latvija.lv vai, vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.

No 2026. gada 1. aprīļa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārrēķinās automātiski, ja par periodu pēc vecuma  pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Automātisko pensijas pārrēķinu veiks ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pensijas pārrēķina vai 12 mēnešus pēc pensijas piešķiršanas, skaitot šo periodu no nākamā mēneša pirmā datuma, no kura piešķirta pensija. Ja pensijas saņēmējs vēlas, lai pensija tiktu pārrēķināta citā datumā, tad viņam jāiesniedz iesniegums, kurā norādīts, ar kura mēneša pirmo datumu pensija turpmāk automātiski pārrēķināma. Pirmais automātiskais pensijas pārrēķins būs 2026.gada 1.aprīlī un turpmāk ik gadu. 

Līdz 2026. gada 31. martam VSAA nodrošina pensijas pārrēķinu, pamatojoties uz cilvēka iesniegumu. Pensiju var pārrēķināt vienu reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita. 

Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko cilvēks uzkrājis pēc pensijas piešķiršanas

Pensiju pēc tā saņēmēja izvēles Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārskaita personas Latvijas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādā pensijas saņēmēja dzīvesvietā. Pensijas piegādi  dzīvesvietā  nodrošina VAS Latvijas pasts par  maksu – 2,39 eiro, ko VSAA ietur no izmaksājamās pensijas. 

Ja pensijas saņēmējs izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, Latvijas Republikā piešķirto pensiju var turpināt pārskaitīt uz personas kontu Latvijā vai uz personas ārvalsts bankas vai kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu euro valūtā.

Sīkāka informācija VSAA mājas lapā.

Lai uzlabotu cilvēku zināšanas par savām sociālajām garantijām un pārliecību par savu sociālo drošību, ikvienam nepieciešams iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem sociālās drošības jomā.

Latvijas pilsoņiem, kuri likumīgi strādā kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir iespēja iesaistīties šīs valsts sociālās drošības sistēmā un saņemt tās sniegtās garantijas. Viņiem šajā ES dalībvalstī ir tādas pašas tiesības un pienākumi sociālās drošības jomā kā šīs valsts pilsoņiem.

Sociālās drošības sistēma aptver dažādus ienākumu zaudēšanas riskus, piemēram, vecumu, invaliditāti, apgādnieka zaudējumu, slimību, nelaimes gadījumu darbā, arodslimību, dažādas kompensācijas par izdevumiem ģimenei ar bērniem, bezdarbu.

Latvijas pilsoņi, pārceļoties uz dzīvi kādā no ES dalībvalstīm, nezaudē tiesības uz pensijām un atsevišķiem pabalstiem, kuras viņi ir ieguvuši Latvijā. Piešķirtie pabalsti vai pensija tiek pārskaitīta uz cilvēka norādīto bankas kontu jebkurā dalībvalstī (pensiju un pabalstu eksporta princips).

Ja Latvijas pilsonis sava darba mūža laikā ir strādājis vairākās ES dalībvalstīs, viņam ir tiesības saņemt pensiju no visām šīm valstīm. Katra valsts savu izmaksājamās pensijas daļu aprēķinās atbilstoši tās likumiem un cilvēka nostrādātajam laikam šajā valstī. Ja cilvēks nebūs nostrādājis pietiekami ilgu laiku kādā ES dalībvalstī, lai viņam rastos tiesības uz šīs valsts pensiju, tiks ņemti vērā citās ES dalībvalstīs nostrādātie laika periodi.

Piemēram, cilvēka darba stāžam Latvijā, lai rastos tiesības uz pensiju, ir jābūt ne mazākam par 20 gadiem. Ja cilvēks ir nostrādājis 9 gadus Latvijā, bet pēc tam 7 gadus Beļģijā, tad viņam, pieprasot pensiju Latvijā, tiesību noteikšanai tiks summēti abi periodi. Tādējādi vērā tiks ņemti ne tikai nostrādātie 9 gadi Latvijā, bet arī 7 gadi Beļģijā. Tomēr Latvija piešķirs pensiju tikai par 9 gadiem, kamēr Beļģijas pienākums būs piešķirt pensiju par 7 tur nostrādātajiem gadiem.

Gadījumos, ja cilvēks ir strādājis ES dalībvalstīs (gan esošajās, gan jaunajās) un viņa darba mūžs pensiju sistēmā nav pilnībā atalgots, piemēram, nav ieskaitīts darba stāžs, viņš var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lai risinātu minēto jautājumu.

Papildu informāciju par pensiju eksportu var iegūt VSAA mājas lapā.

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstu institūcijām notiek ar noteikta veida veidlapu palīdzību. Dažas no tām tiek izsniegtas arī pašam cilvēkam. Šīs veidlapas, kas nepieciešamas sociālās drošības tiesību realizēšanai var saņemt VSAA.

Pirms darba attiecību uzsākšanas citā dalībvalstī, lūdzam iepazīties ar informāciju par konkrētās valsts nosacījumiem nodarbinātības un sociālās drošības jomās:

• Pārvietošanās Eiropas Savienībā;
• Mans sociālais nodrošinājums - Pensijas Eiropā;
• MISSOC tabulas par ES/EEZ dalībvalstu sistēmām darba tiesību, sociālās drošības u.c. jomās.

Lai uzzinātu detalizētāk par pensiju piešķiršanas nosacījumiem, lūdzam iepazīties ar informatīvo materiālu:

• ES sociālās drošības shēmu koordinācijas pamatprincipi;
• Periodu summēšana, lai noteiktu tiesības uz pakalpojumiem;
• Pensiju piešķiršanas kārtība, ja ir bijusi nodarbinātība divās vai vairākās ES/EEZ dalībvalstīs;
• Pensiju un pabalstu eksports.

Latvijas vecuma pensija turpmāk tiek piešķirta arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai valsts, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (trešā valsts), ja tai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir tiesības uz šo pensiju. 

Lai pieprasītu vecuma pensiju, personai jāiesniedz VSAA iesniegums pensijas piešķiršanai (var izmantot tīmekļvietnē www.vsaa.gov.lv ievietotās veidlapas) un apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim apliecinoši dokumenti.

Piešķirto Latvijas pensiju VSAA pārskaita uz pensijas saņēmēja kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu eiro valūtā.

Trešajās valstīs dzīvojošajam pensijas saņēmējam katru gadu periodā no 1. oktobra līdz 15.decembrim VSAA jāiesniedz pieprasījums Latvijas pensijas izmaksas turpināšanai, norādot dzīvesvietas adresi un bankas konta rekvizītus, kurā ieskaitāma pensija.

Apbedīšanas pabalsts

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim) apmērā. Tiesības uz pabalstu ir, ja tas pieprasīts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas.

Pārdzīvojušā laulātā pabalsts

Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, piešķir pabalstu 50 procentu apmērā no mirušajam laulātajam saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirtās pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.

Tiesības uz pabalstu ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja iesniegums iesniegts sešu mēnešu laikā no pensijas saņēmēja nāves dienas.

Ja iesniegums ir iesniegts vēlāk, tiesības uz pabalstu rodas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas un ir ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagājuši divpadsmit mēneši no pensijas saņēmēja nāves dienas.

Tiesības saņemt pārdzīvojušā laulātā pabalstu ir, ja:

• pensijas saņēmējs nāves dienā ir bijis reģistrētā laulībā;
• mirušais bija vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma vai izdienas saskaņā ar lēmumu Nr. 104 "Nolikumu par izdienas pensijām" vai lēmumu Nr. 34 "Par Nolikumu par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)" pensijas saņēmējs;
• mirušā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs.

Iesniegumu pabalsta piešķiršanai var iesniegt jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā:

• personīgi vai elektroniska dokumenta formā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;
• nosūtot pa pastu vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību;
• portālā www.latvija.lv, aizpildot E-iesniegumu.

Pieprasot pabalstu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments.

Pabalstu pārskaita uz pabalsta saņēmēja norādīto kontu Latvijas kredītiestādē, pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā vai piegādā dzīves vietā par maksu.