2013. gads iezīmējās kā laiks pēc ekonomiskās krīzes, kad sākām runāt par nelielu, tomēr stabilu ekonomisko izaugsmi. Bezdarba līmenis un trūcīgo iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās, darba vietu skaits - palielinājās. Taču joprojām sabiedrība izjuta krīzes ietekmi un sekas. Vienlaikus krīze ir devusi iespēju izvērtēt notikušo, analizēt un apzināt nepieciešamās izmaiņas un jaunus risinājumus labklājības nozarē, lai nodrošinātu stabilitāti ilgtermiņā un garantētu iedzīvotājiem sociālo drošību.

Būtiskus secinājumus par sociālo situāciju valstī Labklājības ministrija (LM) ieguva pēc Pasaules Bankas veiktā pētījuma “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums”. Pētījums īstenots, jo līdz šim lēmumu pieņēmēju rīcībā nebija visaptverošu un kvalitatīvu pierādījumu par to, kādas pārmaiņas sabiedrībā ir radījusi ekonomiskā krīze, kādu ietekmi krīze atstājusi uz iedzīvotāju dzīves līmeni, sabiedrības noslāņošanos.

Tāpat pētījumā ietverta informācija par darba tirgus piedāvātajām iespējām, kāda ir bezdarbnieku gatavība pieņemt darba piedāvājumus, kādas iedzīvotāju grupas visbiežāk pakļautas ilgstoša bezdarba riskam vai atkārtotam bezdarbam un izrietoši - nabadzībai. Šī pētījuma rezultāti kļuva par pamatu vairāku būtisku lēmumu pieņemšanai valdībā par turpmāko sociālās drošības sistēmas attīstību un vairāku politikas plānošanas dokumentu izstrādē.

Tā pērn pieņemtas Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kā arī konceptuāls lēmums par turpmāku sociālās drošības sistēmas attīstību - informatīvais ziņojums „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai”, kas veido stratēģisko ietvaru 2014.gadā un turpmākajos gados īstenojamiem pasākumiem un uzdevumiem sociālajā jomā.

Ekonomiskā izaugsme pērn pozitīvi ietekmēja arī pensionārus. 2013.gadā atgriezāmies pie pensiju indeksācijas - septembrī indeksēja pensijas līdz 200 latiem mēnesī un atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību. Savukārt politiski represētajiem pārskatīja visas pensijas neatkarīgi no to apmēra. Lai pilnveidotu pensiju indeksāciju atbilstoši ekonomiskajai situācijai, uzsāktas diskusijas ar Senioru konsultatīvās padomes pārstāvjiem par turpmākās indeksācijas modeļa pilnveidi.

Pakāpeniski sāk noslēgties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013.plānošanas perioda ietvaros atbalstītās aktivitātes un projekti, un mēs jau varam atskatīties uz 6 gadu laikā paveikto nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. Vienlaikus liela nozīme ir bijusi ministrijas darbam, sagatavojoties jaunā ES struktūrfondu 2014. – 2020. plānošanas perioda ieviešanai.

Arī 2014.gadā LM sagaida virkne izaicinājumu un būtisku lēmumu pieņemšana sociālajā jomā. Pamatojoties uz minētā Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem, LM ir jāsagatavo Koncepcija par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu.

Tāpat jāturpina darbs pie jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam ieviešanas, kā arī pie Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ieviešanas un īstenošanas, lai sagatavotu nepieciešamo ieviešanas programmu un sakārtotu normatīvo bāzi.

Paralēli jāpabeidz darbs pie pensiju indeksācijas modeļa pilnveides un apstiprināšanas, paredzot pensijas un atlīdzības indeksēt ar faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

2014.gadā mūs sagaida arī starptautiska līmeņa izaicinājumi, kas vienlaikus ir arī liels gods Latvijai. Tāpēc šajā gadā norisināsies sagatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gada 1.pusgadā, kā arī sekmīgi būs jānodrošina līdzdalība Latvijas iestāšanās procesā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka, pateicoties LM un tās padotības iestāžu kolektīvam, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru līdzdalībai, ir paveikts būtisks darbs un likti nozīmīgi pamati pozitīvām pārmaiņām sociālajā jomā. Vēlos pateikties visiem par ieguldīto darbu, atbalstu un darba sparu, ieguldot savus spēkus un zināšanas darbā. Novēlu visiem kopīgi sasniegt nospraustos mērķus un sekmīgi sadarboties dažādu valstij būtisku jautājumu risināšanā.

 

Uldis Augulis, labklājības ministrs