Cienījamais lasītāj!
Aicinu iepazīties ar pārskatu par Labklājības ministrijas paveikto 2024. gadā, kas ir bijis intensīva darba, pārmaiņu
un attīstības gads. Tas iezīmē gan vairāku gadu garumā īstenotu reformu noslēgumu, gan jaunu attīstības virzienu
sākumu.
2024. gadā ieviesta minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kā rezultātā minimālie ienākumu sliekšņi un no tiem
izrietošo pabalstu un pensiju apmēri tiek pārskatīti katru gadu, ņemot vērā ienākumu mediānas izmaiņas, ienākumu
mediānas pazemināšanās gadījumā saglabājot sliekšņus iepriekšējā apmērā.
Pārskata gadā ieviesām jaunu minimālās algas noteikšanas modeli, kas balstīts uz noteiktu kritēriju - atsauces vērtību
46 procentu apmērā no vidējās bruto algas. 2024. gadā minimālā alga salīdzinājumā ar 2023. gadu tika paaugstināta
par 80 eiro jeb 13 procentiem.
Lai mazinātu atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā starp dažādām pašvaldībām, 2024. gadā pēc vairāku gadu
darba tika apstiprināts minimālais pašvaldībā obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu grozs, nosakot pārejas
periodu līdz 2029. gadam tā nodrošināšanai.
Pensiju adekvātuma uzlabošanā uzsākta piemaksu piešķiršana par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gadam personām,
kuras pensiju saņēma no 2012. līdz 2014. gadam. 2024. gadā piemaksas saņēma vairāk nekā 38 tūkstoši senioru.
Pārskata gadā ieviesām vairākus jaunus pakalpojumus dažādām mērķa grupām tostarp, no 1. janvāra ieviests
jauns mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums mājās – hospisa aprūpe. Tas, papildus veselības aprūpes
pakalpojumiem, paredz valsts finansētu sociālo aprūpi, psihoemocionālu atbalstu un tehniskos palīglīdzekļus savā
dzīvesvietā cilvēkiem dzīves noslēguma posmā. Lai atbalstītu ģimenes, kurās ir smagi slimi bērni, nodrošināts valsts
budžeta līdzfinansējums 50 procentu apmērā aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti
smagiem funkcionāliem traucējumiem. Savukārt, no 1. augusta ieviests jauns valsts finansēts sociālās rehabilitācijas
pakalpojums bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības un kuriem ir izveidojušās uzvedības grūtības.
Pārskata gadā turpinājās bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, reorganizējot Valsts bērnu tiesību aizsardzības
inspekciju un izveidojot Bērnu aizsardzības centru ar plašākām funkcijām un metodiska un konsultatīva atbalsta
iespējām.
2024. gadā Labklājības ministrijai ir uzticēta jauna kompetences joma – brīvprātīgā darba politikas izstrāde. Ar
grozījumiem Brīvprātīgā darba likumā noteikts, ka ministrija koordinē šo jomu, un no 2024. gada 1. septembra ir
izveidota Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome.
Ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus, turpinājām sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri meklē patvērumu
Latvijā, nodrošinot sociālos pakalpojumus, pabalstus, kā arī atbalstu integrācijai darba tirgū un sabiedrībā.
Lai izvērtētu līdzšinējo darbu un noteiktu nākotnes prioritātes, 2024. gada vasarā veicām sadarbības partneru
aptauju, kurā piedalījās 197 respondenti no valsts pārvaldes, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. 89
procenti respondentu pauda apmierinātību ar ministrijas darbu, īpaši uzsverot darbinieku laipnību un kompetenci, kā
arī izteica vairākus priekšlikumus un ieteikumus. Aptaujā sniegtos priekšlikumus mūsu darba pilnveidošanai iekļāvām
ministrijas jaunajā stratēģijā 2024.–2027. gadam, kuras centrā ir mērķtiecīga cilvēkresursu attīstība, vieda pārvaldība
un autoritātes stiprināšana.
Vēlos izteikt pateicību kolēģiem par paveikto darbu, mūsu sadarbības partneriem – valsts un pašvaldību
iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un ikvienam, kurš ar savu ieguldījumu un idejām
palīdzējis mums virzīties uz mūsu kopīgo mērķu sasniegšanu.
Valsts sekretārs Ingus Alliks