Jautājumi un atbildes

  1. Kam ir tiesības pieteikties Atveseļošanas fonda pasākumā?

Atveseļošanas fonda pasākumā var pieteikties pilngadīgas personas ar I un II invaliditātes grupu vecumā no 18 – 63 gadiem (ieskaitot) un bērni ar invaliditāti no 15 – 17 gadiem (ieskaitot), kuru pamatdiagnoze atbilst noteiktam SSK kodam un kuriem ir izteikti kustību traucējumi un kuri lieto kādu pārvietošanās tehniskajiem palīglīdzekļiem (turpmāk – TPL).

  1. Vai pakalpojums pieejams personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi vai arī kuras pārvietojas riteņkrēslā? Diagnožu kodi ir pieejami, tos var atrast, bet būtu labi, ja tas būtu pateikts, jo tas atvieglotu personu atlases veikšanu.

Atbalstam kvalificējas:

  • pilngadīgas personas ar I un II invaliditātes grupu vecumā no 18 – 63 gadiem (ieskaitot) un
  • bērni ar invaliditāti no 15 – 17 gadiem (ieskaitot).

Abām mērķa grupām ir jābūt pamatdiagnozei, kas atbilst noteiktam SSK kodam (iekļauts kritērijos), jābūt ar izteiktiem kustību traucējumiem un ikdienā lieto kādu no TPL, kas minēti 21.12.2021. MK not.Nr.878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" 2.pielikuma 7.sadaļā.

Tomēr, ja persona savā dzīvesvietā spēj pārvietoties starp telpām pastāvīgi, kā arī tai nav grūtības tikt ārā no mājokļa, bez citu personu vai palīglīdzekļu atbalsta, veikt aktivitātes tām paredzētās telpās, ārtelpās un iesaistās ikdienas aktivitātēs bez citu personu asistēšanas, tad atbalstam nekvalificējas (to vērtē ergoterapeits (atzinums) kritēriju  4.atlases solī).

  1. Kā tika iegūts mērķa grupas personu skaits, kuri atbilst kritērijiem un noteikta katras pašvaldības kvota?

Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija) pēc Labklājības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem atlasīja noteikto mērķa grupu, t.i., pilngadīgas personas ar I un II invaliditātes grupu vecumā no 18 – 63 gadiem (ieskaitot) un bērnus ar invaliditāti no 15 – 17 gadiem (ieskaitot), kuru pamatdiagnoze atbilst noteiktam SSK kodam un ir kustību traucējumi. Atlasītajai mērķa grupa tika sadalīta atbilstoši administratīvai teritorijai un piemērojot koeficientu tika noteikta katras pašvaldības kvota.

  1. Kam tiks adresēts personas iesniegums (pieteikums dalībai pasākumā)?

Iesniegumu būs iespējams iesniegt pašvaldības noteiktajā kontaktpunktā, piemēram, pašvaldības sociālajā dienestā. Pašvaldību kontaktpunktu saraksts būs pieejams arī Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē.

  1. Vai būs vienots iesnieguma paraugs?

Atveseļošanas fonda pasākuma kritēriju izstrādes procesā Ministrija secināja, ka ir nepieciešama vienota iesnieguma forma informācijas pieņemšanai un apstrādei. Vienotā iesnieguma forma tiks pievienota Ministru kabineta noteikumiem kā  pielikums.

  1. Vai sociālais darbinieks tikai pieņems iesniegumu un dokumentus, bet vērtēšanu veiks vērtēšanas komisija un vai vērtēšanas komisija (sociālais darbinieks, ergoterapeits, NVO pārstāvji, būvspeciālists) jāizveido līdz brīdim kad tiek uzsākta iedzīvotāju iesniegumu pieņemšana?

Personas iesniegumus un sākotnējo atbilstību mērķa grupai, t.sk. mājokļa atbilstību,  (kritēriju 1. – 4.solis), ciktāl tas ir iespējams, pārbauda pašvaldības vai sociālā dienesta darbinieks. Piemēram, ir atbilstoša invaliditātes grupa un SSK kods, un lieto kādu no MK not.Nr.878 "Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi" 2.pielikuma 7.sadaļā minētajiem TPL.

Savukārt jautājumos, kur nepieciešams atbalsts un pamatojums lēmuma/atzinuma sagatavošanai vai informācijas/datu padziļinātai izvērtēšanai, piemēram,  par SSK kodiem, par TPL, par  mājokļa plānojumu, par nepieciešamo pielāgojumu veidu  u.c. tiek piesaistīts ergoterapeits, vai pēc nepieciešamības būvinspektors.

Vērtēšanas komisiju, iekļaujot NVO pārstāvi un ergoterapeitu u.c. speciālistus, piemēram, būvspeciālistu, aicinām veidot tad, ja pretendentu skaits, kas atbilst 1. – 4.atlases soļiem, pārsniedz pašvaldības kvotā paredzēto cilvēku skaitu, un ir jāpiemēro papildu kvalitātes kritēriji (kritēriju 5.solis).

  1. Vai, lai varētu veikt atlasi, personai uz iesnieguma iesniegšanas brīdi klāt ir jāpievieno visi kritērijos minētie dokumenti?

Ministrija ir izstrādājusi vienotus personu vērtēšanas kritērijus un iesnieguma formu, lai pašvaldībām būtu vienota pieeja iesniegumu pieņemšanā, apstrādē un kritēriju piemērošanā. Atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem, uz iesnieguma iesniegšanas brīdi obligāti ir jābūt pievienotam izrakstam no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes vai ārstējošā ārsta atzinumam (veidlapa 027/u). Pārējos dokumentus (īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti, īres līgums u.c. dokumenti) var iesniegt vēlāk.

  1. Ja iesniegumu Atveseļošanas fonda pasākumam pieteikušās tādas personas, kuras neatbilst nevienam kritērijiem, vai šādas personas var iesaistīt projektā?

Nē, personas, kuras neatbilst kritērijiem projektā iesaistīt nedrīkst. Ministrija ir paredzējusi pašvaldībām sniegt informatīvo atbalstu, t.i., tiks nodrošināta sludinājumu, infografiku u.c. informatīvo materiālu izplatīšana pašvaldību teritorijās, lai informētu pašvaldībā dzīvojošās personas ar invaliditāti par iespēju pieteikties dalībai pasākumā.

  1. Vai iesniegumus nepieciešams reģistrēt (nebūs iespējams atbildēt normatīvajos aktos noteiktajā laika periodā, ja personu sarakstam jābūt apstiprinātām 2022.gada III ceturkšņa beigās)?

Aicinām pašvaldības mērķa grupas atlasi uzsākt jau tagad vai 2022.gada II ceturksnī, un organizēt vērtēšanas komisijas darbu tā, lai lēmumu sniegtu atbilstoši normatīvajam regulējumam.

  1. Kā konstatēt ziņu patiesumu par saimnieciskās darbības esamību, ja valsts reģistros persona nebūs reģistrējusi savu saimniecisko darbību (tā nav obligāta atsevišķos gadījumos).

Saimnieciskā darbības pārbaude var tikt pārbaudīta pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē pieejamās informācijas.  Vienlaikus Ministrijai šāda informācija ir nepieciešama, lai sniegtu pamatojumu normatīvā regulējuma anotācijā, kāpēc pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu. Līdz ar to, ja kādā gadījumā nav iespējams pārbaudīt informācija datu bāzē, aicinām šo informāciju iekļaut pašvaldības sniegtajā apkopojumā par to, vai mērķa grupas personas mājvietā ir reģistrēta saimnieciskā darbība (piemēram, komersanta vai biedrības juridiskā adrese) un vai minētajā adresē faktiski tiek nodrošināta saimnieciskā darbība.

  1. Ņemot vērā ergoterapeitu trūkumu valstī, kad vai kādos gadījumos ir jāpiesaista ergoterapeits un kādos gadījumos nepieciešams ergoterapeita atzinums?

Ministrija apzinās, ka ergoterapeitu kapacitātes jautājums pašvaldībām ir ļoti būtisks. Ergoterapeitu aicinām piesaistīt sākot ar vērtēšanas kritēriju 4.atlases soli, kad tiek veikta mājokļa apsekošana klātienē, kuras laikā ergoterapeits novērtēs personas ikdienas vajadzības un nepieciešamos pielāgojumus.

Ministrija ir apkopojusi informāciju par ergoterapeitiem valstī un to prakses vietām, kuri var veikt vides novērtēšanu. Informācija pieejama ministrijas tīmekļvietnē, sadaļā: ES un fondi – Eiropas atveseļošanas fonds – Atveseļošanas fonda pasākums 259 personu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanai – Kontakti: https://www.lm.gov.lv/lv/atveselosanas-fonda-pasakums-259-personu-ar-invaliditati-majoklu-pielagosanai.

Tāpat vides novērtēšanu var veikt arī ergoterapeits, kas piesaistīts konkrētai pašvaldībai.

  1. Kādos gadījumos ir jāpiesaista citi speciālisti, piemēram, būvspeciālists un kādos gadījumos nepieciešams tā atzinums?

Vērtēšanas kritēriju 4.atlases solī (mājokļa atbilstības kritēriji) var tikt piesaistīts arī būvspeciālists, piemēram, lai novērtētu, vai mājoklī iespējams veikt ieplānoto pārbūvi.

Savukārt 5.atlases solī, kad tiek veidota vērtēšanas komisija, aicinām iekļaujot NVO pārstāvi un ergoterapeitu u.c. speciālistus, kas varētu sniegt pamatotu atzinumu personas iekļaušanai vai neiekļaušanai atbalsta saņēmēju sarakstā.

  1. Kādā veidā tiks organizēta ergoterapeita atzinuma sniegšana, ja Sociālajā dienestā nav speciālista amata vienības un kā tiks veikta ergoterapeita apmaksas organizēšana?

Pasākuma ietvaros ir paredzētas administrēšanas izmaksas (nepārsniedzot 10% no kopējām attiecināmajām izmaksām), kuru ietvaros ir iespējams iekļaut ergoterapeita izmaksas (t.sk. var tikt slēgts uzņēmuma (pakalpojuma) līgums par ergoterapeita pakalpojuma izmantošanu).

  1. Ja veicot datu pārbaudi par personas vai tās mājokļa atbilstību pasākumam informācija tiek izgūta no publiskajām datu bāzēm, piemēram, Valsts vienotās datorizētās ZG datu bāzes par īpašumtiesībām, un ja tas ir maksas pakalpojums, vai šādas izmaksas tiks attiecinātas kā administratīvās izmaksas?

Visas izmaksas, kas saistītas ar pašvaldības vai sociālā dienesta darbinieku izdevumiem par Atveseļošanas fonda pasākuma projekta administrēšanu, t.sk. par datu iegūšanu no publiskām datu bāzēm, ir attiecināmas no projekta administrēšanai paredzētajiem (10%) izdevumiem. Vienlaikus, lai pārliecinātos par mājokļa atbilstību kritērijiem,  dati ir jāpārbauda un ar projekta īstenošanu saistītā dokumentācija pašvaldībai/sociālajam dienestam būt jāuzglabā 5 gadus pēc gala maksājuma saņemšanas.

  1. Vai pašvaldībai ir jāsniedz garantija, ka turpmāko 5 gadu laikā pielāgotais dzīvoklis tiks izīrēts konkrētai personai?

Attiecībā uz valsts vai pašvaldību īres mājokļiem, t.sk. sociālajiem dzīvokļiem, netiek izvirzīta prasība nodrošināt īres tiesības konkrētai personai vēl 5 gadus pēc pielāgojumu veikšanas. Pielāgotais īpašums paliks pašvaldības īpašumā un pēc nepieciešamības pašvaldība to varēs izīrēt personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Attiecībā uz privāti noslēgtajiem īres līgumiem, tiek izvirzīta prasība, ka īres līguma termiņš nedrīkst būt īsāks par 5 gadiem no iesnieguma iesniegšanas dienas un līgumam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā.

  1. Ņemot vērā, ka sociālie dzīvokļi tiek piešķirti uz terminētiem līgumiem (6 mēneši) un pēc tam visi īres gadījumi tiek pārskatīti vai līgumu pagarināt vai nē. Šādā gadījumā var veidoties situācija, ka mērķa grupas persona tiek apstiprināta, bet projekta beigās tā vairs nedzīvo konkrētajā dzīves vietā.

Mājokļa pielāgošana sociālās mājās ir attiecināma, ja persona atbilst mērķa grupas kritērijam. Vienlaikus šajā gadījumā ir jāvērtē arī saņemtā atbalsta ilgtspējas pozīcija, t.i., pašvaldības rīcībā būs pielāgots dzīvoklis, kas būs piekļūstams personai ar kustību traucējumiem.

  1. Vai pašvaldību dzīvokļi, ko pašvaldība izīrē personām ar invaliditāti un pēc īrnieka lūguma piešķir sociālā dzīvokļa statusu, kvalificējas projektam?

Jā, sociālie dzīvokļi kvalificējas Atveseļošanas fonda atbalsta pasākumam.

  1. Vai pasākuma ietvarā ir iespējama pandusa izveide vai pacēlāja iegāde, vai arī atbalsts paredzēts tikai dzīvojamo telpu pielāgošanai?

Projekta ietvarā var veikt gan individuālā mājokļa pielāgošanu, gan koplietošanas telpu pielāgošanu, t.sk. pandusu vai pacēlāju ierīkošanu. Nepieciešamo pielāgojuma veidu un apjomu nosaka individuāli.

  1. Vai šī projekta ietvaros persona var prasīt veikt piebūvi savai esošai privātmājai? Piemēram, ja WC atrodas ārpus mājokļa, bet persona vēlētos to izveidot ar piebūves palīdzību.

Nepieciešamo pielāgojuma veidu un apjomu nosaka individuāli. Ja piebūves izveidošana veicinās personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā un sociālo aktivitāti, nav pamata noraidīt šādas piebūves izbūvi. Tomēr jāņem vērā šādas izbūves izmaksas, ja tās pārsniedz projekta maksimālo finansējumu, tad pašvaldība vai persona var līdzfinansēt, vai, ja atbalsta saņēmēji pašvaldībā ir vairāki, tad projekta ietvaros finansējumu var pārdalīt.

  1. Kāda rīcības brīvība pašvaldībām būs gadījumos, ja ergoterapeita atzinumos norādītie personai visnepieciešamākie pielāgojumi būs ar ļoti lieliem finansiāliem ieguldījumiem, kas pārsniegs projekta plānoto finansējumu? Vai pašvaldība varēs izvēlēties un realizēt citus mazāk finansiāli ietilpīgus pielāgojumus, gadījumā ja pašvaldības budžeta līdzekļi nebūs pietiekami, lai līdzfinansētu nepieciešamos ieguldījumus?

Pašvaldībai projekta ietvaros būs pieejams kopējais finansējums, kas veidosies kā pašvaldībai noteiktā mērķa grupas kvotas skaits reizināts ar atbalsta summu katram mājoklim, piemēram, 5*12 000 = 60 000 euro. Pašvaldība kopējā finansējuma ietvaros varēs veikt finansējuma pārdali, ja kādai no personām netiek izlietots viss piešķirtais finansējums, to var novirzīt papildu atbalsta sniegšanai personai, kur nepieciešami lielāki finanšu ieguldījumi. Nepieciešamo pielāgojumu apjomu personas dzīvesvietā, būtu jāsaskaņo ar mērķa grupas personu, ergoterapeitu, pašvaldību, kā arī nepieciešamības gadījumā piesaistot citus speciālistus.

  1. Vai projekta ievaros var izbūvēt personai margas uzkāpšanai uz 4.stāvu daudzīvokļu mājā? Vai ir jāveic arī citu dzīvokļu īpašnieku aptaujāšana par margu ierīkošanu?

Nepieciešamo pielāgojuma veidu un apjomu nosaka individuāli. Ja papildu margu izbūve kāpņu telpā veicinās personas ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā un sociālo aktivitāti, nav pamata noraidīt šādu pielāgojumu veikšanu.

05.08.2021. stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz, ka dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu mājokļa un vides pieejamību, iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību, ir tiesības 1) uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā; 2) izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja; 3) veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību. Līdz ar to nav nepieciešama daudzīvokļu mājas iedzīvotāju aptauja, lai varētu veikt pielāgojumus koplietošanas telpās.

  1. Vai dzīvoklim jābūt reģistrētam zemesgrāmatā?

Jā personai ir jāsniedz apliecinājums, kas pierāda nekustāmā īpašuma īpašumtiesības.

  1. Ja dzīvoklis pieder radiniekam, vecākiem, bet pielāgošanas pieprasītājs ir pieaugusi persona, vai jābūt arī ierakstam zemes grāmatā?

Ja persona ar invaliditāti dzīvo atsevišķi sava 1. vai 2. pakāpes radinieka mājoklī (vecāku, brāļa/māsas), vai vienā mājsaimniecībā ar mājokļa īpašnieku, īres līguma prasība netiek izvirzīta. Mājokļa īpašnieks sniegs rakstisku apliecinājumu, ka neiebilst pielāgojumu veikšanai. Tomēr faktiskajam mājokļa īpašniekam gan ir jābūt nostiprinātām īpašuma tiesībām zemesgrāmatā.

  1. Vai pašvaldībai ir nepieciešami savi saistošie noteikumi (atsevišķām pašvaldībām gada nogalē ir parādījušies), vai tomēr pašvaldība ir tikai starpnieks un Ministrija pēc pašvaldības iesniegtā saraksta dos akceptu konkrētajām personām un viņu dzīvojamām platībām?

Nē pašvaldībai nav nepieciešami savi saistošie noteikumi. Pašvaldībai atbalsts tiks piešķirts atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam.

  1. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji būs pašvaldības, taču ieguldījumi tiks veikti privātpersonu īpašumos, kā tiks risināts fakts, ka pašvaldībai nav atļauts ieguldīt valsts līdzekļus privātīpašumā?

Ieguldījumi plānoti privātpersonu mājokļus, šeit nav ierobežojumu par ieguldījumiem privātīpašumā. Pašvaldība vai persona var līdzfinansēt. Ja atbalsta saņēmēji pašvaldībā ir vairāki, tad projekta ietvaros finansējumu var pārdalīt.

  1. Vai notariāli apliecināts īres līgums, kurš noslēgts uz 5 gadiem, bet nav reģistrēts zemesgrāmatā ir uzskatāms par derīgu?

Attiecībā uz privāti noslēgtajiem īres līgumiem, tiek izvirzīta prasība, ka īres līguma termiņš nedrīkst būt īsāks par 5 gadiem no iesnieguma iesniegšanas dienas un līgumam ir jābūt reģistrētam zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 28.panta pirmajā daļā noteikto, ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Līdz ar to tikai zemesgrāmatā nostiprināts īres līgums ir saistošs trešajām personām, ja notiek mājokļa īpašnieku maiņa.

  1. Kā īpašumā paliks un kas uzņemsies projekta rezultātu uzturēšanu?

Pēcuzraudzība ir plānota tikai ar projektu saistīto dokumentu pārbaudei, t.i., 5 gadus pēc projekta beigām ir jāsaglabā projekta dokumentācija. Ieguldījumiem, kas tiek veikti personas dzīvesvietā netiek izvirzīti nosacījumi par rezultātu uzturēšanu.

Savukārt daudzdzīvokļu mājokļu koplietošanas telpās veiktos pielāgojumus var nodot pašvaldības īpašumā un uzturēšanā.

  1. Vai ir vērtētas situācijas, kad piekļuve ir izbūvēta, bet pēc gada persona ar kustību traucējumiem pamet savu pielāgoto dzīves vietu? Vai no tā neizriet kādas sankcijas?

Sankcijas vai nosacījumi par rezultātu uzturēšanu netiek noteikti, t.sk., ja persona pārceļas uz citu dzīvesvietu neilgi pēc pielāgojumu veikšanas.

  1. Kādas darbības jāveic, ja persona nomirst projekta īstenošanas laikā?

Ja persona ar invaliditāti projekta īstenošanas laikā nomirst, tad tiek pabeigti iesāktie pielāgojumi tik tālu, lai telpa, kurā uzsākti būvniecības darbi būtu funkcionāli lietojama un sagatavo pieņemšanas nodošanas aktu par paveiktajiem darbiem. Ja veidojas finansējuma pārpalikums, to var novirzīt atbalsta sniegšanai vēl kādai personas ar invaliditāti, kura atbilst noteiktajiem kritērijiem.

  1. Kādas darbības jāveic, ja projekta īstenošanas laikā tiek pārtraukts īres līgums ar personu, kurai tiek veikti pielāgojumi mājoklī?

Ja projekta īstenošanas laikā tiek izbeigts ar personu ar invaliditāti noslēgtais īres līgums, tiek pabeigti iesāktie pielāgojumi tik tālu, lai telpa, kurā uzsākti būvniecības darbi būtu funkcionāli lietojama un sagatavo pieņemšanas nodošanas aktu par paveiktajiem darbiem. Ja veidojas finansējuma pārpalikums, to var novirzīt atbalsta sniegšanai vēl kādai personas ar invaliditāti, kura atbilst noteiktajiem kritērijiem.

  1. Bērnam pieaugot var mainīties arī vajadzību apjoms un šodien realizēta vides pielāgošana pēc gada vai diviem vairs bērnam nederēs. Vai par to ir padomāts?

Veicot pielāgojumus ir jāņem vērā veikto pielāgojumu ilgtspēja, t.i., pēc iespējas ir jāizvēlas universālā dizaina elementi, kas derēs ilgākam laika periodam un dažādiem vecuma posmiem.

  1. Vai, iesniedzot projekta pieteikumus, ir jābūt izstrādātai tehniskai dokumentācijai?

Tehniskā dokumentācijas var tikt izstrādāta projekta īstenošanas laikā. Mājokļa pielāgošanu veic balstoties uz ergoterapeita atzinumu.

  1. Norādīts, ka projektā tiks attiecinātas arī projektēšanas/tehniskās dokumentācijas izstrāde, bet vai pašvaldība var pasūtīt, piemēram, daudzdzīvokļu mājai, kuru apsaimnieko pašas mājas biedrība, šādas dokumentācijas izstrādi? Vai tehniskās dokumentācijas izstrāde tiks attiecināta jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tās pasūtītāja/apmaksātāja?

Finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, līdz ar to būs attiecināmas izmaksas, ko veikusi pašvaldība pati vai, piemēram, uz pakalpojum līguma pamata.

  1. Vai iekārtu iegādes un uzstādīšanas gadījumos (kad netiek veikta būvniecība) uz projekta pieteikuma iesniegšanas brīdi ir jābūt noslēgtiem līgumiem ar piegādātājiem?

Līgumi ar piegādātājiem var tikt slēgti projekta īstenošanas lakā.

  1. Vai pietiek, ka pašvaldības sociālais dienests pēc savā rīcībā esošās informācijas izvērtē potenciālos atbalsta saņēmējus bez iepriekšējas izziņošanas par iespēju pieteikties, vai obligāti jāizsludina pieteikšanās un tikai tad seko potenciālo atbalsta saņēmēju izvērtējums?

Pašvaldība drīkst vērtēt savā redzes lokā esošo personu ar I un II invaliditātes grupu atbilstību Atveseļošanas fonda pasākumam. Tomēr, ja kāda persona ar atbilstošu invaliditātes grupu piesakās (iesniedz pieteikumu vai interesējas par iespēju pieteikties pasākumam) arī no malas, noraidīt personas pieteikumu nedrīkst, tas ir jāizvērtē atbilstoši kritērijiem, kā arī, ja nepieciešams, jāsniedz papildu informācija par iesniedzamajiem dokumentiem.

  1. Kā rīkoties, ja iesniegto un kritērijiem atbilstošo pieteikumu skaits  pārsniedz pašvaldībai noteikto kvotu?

Ja iesniegto un kritērijiem atbilstošo pieteikumu skaits  pārsniedz pašvaldībai noteikto kvotu, tad 5.atlases solī pašvaldība veido komisiju, kurā iekļauj NVO pārstāvjus, ergoterapeitu u.c. speciālistus pēc nepieciešamības. Komisija veic aprakstošo atbilstības vērtējumu, kā arī vērtē personas atbilstību papildu kritērijiem, t.i., personai ir/nav trūcīgas personas mājsaimniecības statuss, daudzbērnu ģimenes statuss, nodarbinātības fakts u.c., jo vairāk kvalifikācijas punktiem atbilst, jo lielāka personas atbilstība pasākumam.

Ja tomēr arī papildu atbilstības kritēriji vairākām personām ir vienādi, tad priekšroka dodama pilngadīgai personai vai personai, kura pasākumam pieteicās pirmā.

  1. Vai vērtēšanas komisijas speciālisti būs noteikti projekta nosacījumos, vai pašvaldība pati lems, kādus speciālistus piesaistīt?

Vērtēšanas komisijā ir jāiekļauj nevalstiskā sektora pārstāvji un ergoterapeits, savukārt citu speciālistu, piemēram, būvspeciālista iekļaušana vērtēšanas komisijā tiek veikta pēc nepieciešamības.

  1. Vai domāts par papildus atbalstiem nākamajos gados?

Atveseļošanas fonda pasākums ir Eiropas komisijas iniciatīva, lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai. Tādējādi tas ir vienreizējs pasākums.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta otro daļā un likumā "Par pašvaldībām" noteiktajam sociālo pakalpojumu sniegšanu, t.sk. vides pielāgošanu, nodrošina pati pašvaldība.

  1. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu raksta sociālais dienests pamatojoties uz vērtēšanas komisijas lēmumu? Vai tomēr būs cita kārtība?

Jā, gala lēmumu pieņem sociālais dienests vai pašvaldība, balstoties uz vērtēšanas kritērijiem un vērtēšanas komisijas slēdzienu/izvērtējumu. Pašvaldība pati var lemt, kas būs lēmuma pieņēmējs.

  1. Pašvaldībā ar ergoterapeita atzinuma iegūšanu varētu būt sarežģījumi, jo ir speciālistu trūkums. Vai šī atzinuma saņemšanu organizē pati persona?

Ergoterapeita piesaisti organizē sociālais dienests, izdevumus plānojot kā administratīvās izmaksas (līdz 10 %).

  1. Kā vērtējami rezultāti, ja persona pieteiksies 17 gadu vecumā, bet pasākuma realizācijas gaitā būs sasniegusi pilngadību? Vai pasākuma mērķa grupa tiks vērtēta kā kopēja, vai kā divas dažādas mērķa grupas?

Ja atbilstība noteikta pēc bērnu kritērijiem, tad tiks uzskatīts, ka atbalsts sniegt bērnam.

  1. Kā rīkoties, ja personai nepieciešamais pielāgojums dzīvesvietā pārsniedz pieejamā finansējuma apjomu?

Pašvaldība vai persona var līdzfinansēt. Ja atbalsta saņēmēji pašvaldībā ir vairāki, tad projekta ietvaros finansējumu var pārdalīt.

  1. Ja pašvaldība veicot pielāgojumus visai kvotai un netiek iztērēts viss piešķirtais finansējums, vai var palielināt personu skaitu, kurām tiek sniegts atbalsts?

Ja pašvaldībā ir vairāki atbalsta saņēmēji, tad projekta ietvaros piešķirto finansējumu var pārdalīt vai neiztērēto finansējuma daļu, ja atbalsts sniegts visām atlasītajām personām, novirzīt atbalsta sniegšanai vēl kādai personas ar invaliditāti, kura atbilst noteiktajiem kritērijiem.

Ergoterapeita pakalpojumu pieejamība Latvijā

Latvijas karte ar norādītām vietām, kur ir iespējams saņemt ergoterapeita pakalpojumus

Rīga

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
APRŪPES BIROJS, AS  Ūnijas iela 40, Rīga, LV1084 283 24 199 Kristīne Haberkorne dud@inbox.lv 670 37 972
Jevgeņija Maskaļova Zhenja.msk@gmail.com   
SIA KANINS Šmerļa iela 2B, Rīga Latvija, LV-1006 673 15 451 Artis Ruiss artis.ruiss@gmail.com 264 26 018
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA  Hipokrāta iela 2, Rīga, LV1079 670 00 610 Agnese Kārkliņa akaarklina@gmail.com 275 19 695
Rīgas Sociālais dienests Baznīcas iela 19/23, Rīga, LV1010 671 05 048 Līva Sevčuna livasevcuna@gmail.com 283 25 047
Kristīne Haberkorne dud@inbox.lv 670 37 972
Jevgeņija Maskaļova Zhenja.msk@gmail.com   
Agne Stelpe zeizaagne@gmail.com  
ETB therapy group, SIA  Maija iela 4 - 7, Rīga, LV1039 200 99 462 Filips Bernadskis filipsber@gmail.com  
Rīgas 1. slimnīca, SIA  Bruņinieku iela 5, Rīga, LV1001 673 66 323 Arnita Meteļica arnita.metelica@riga.lv 270 07 489
Latvijas Samariešu apvienība, Biedrība  Garozes iela 15, Rīga, LV1004 8898 Arnita Meteļica arnita.metelica@riga.lv 270 07 489
CILVĒKS, SIA  Miglas iela 50, Bukulti, Garkalnes novads, LV1024 200 08 803 Agnese Kārkliņa akaarklina@gmail.com 275 19 695
Ilze Baltiņa-Mežgaile ilzebm@tvnet.lv 291 37 478
  Rīga, Pierīga, Zemgale   Inga Jefrēmova inga.brasle@gmail.com 271 41 542
           

Mārupes novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
Mārupes Sociālais dienests Mazcenu aleja 33/3, 3.st., Jaunmārupe, Mārupes pagasts, Mārupes novads, LV- 2167 679 33 735 Ieva Sproģe sprogei@inbox.lv 679 33 706
           

Jūrmala

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", Valsts SIA Asaru prospekts 61, Jūrmala, LV2008 67 147 291 Filips Bernadskis filipsber@gmail.com  
Zoja Osipova Osipova.zoe@gmail.com 671 47 284
Sociālās integrācijas valsts aģentūra  Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV2015 29 187 093 Diāna Čunčule diana.cuncule@inbox.lv 282 60 020
           

Jelgavas novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
FITOSAN PLUS, Medicīnas centrs SIA  Pērnavas iela 4 - 4F, Jelgava, LV3004 630 11 748 Ināra Lomonovska inara@inbox.lv  
Slimnīca Ģintermuiža, Valsts SIA  Filozofu iela 69, Jelgava, LV3008 630 07 495 Ināra Lomonovska inara@inbox.lv  
OPTIV, SIA  Pērnavas iela 4 - 4F, Jelgava, LV3004   Ināra Lomonovska inara@inbox.lv  
           

Salaspils novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
Salaspils veselības centrs, SIA  Lauku iela 8, Salaspils, Salaspils novads, LV2121 678 00 750 Ilze Baltiņa-Mežgaile ilzebm@tvnet.lv 291 37 478
           

Bauskas novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
Bauskas slimnīca, SIA  Dārza iela 7 Korp. 2, Bauska, Bauskas novads, LV3901 639 23 433 Filips Bernadskis filipsber@gmail.com  
           

Līvānu novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
Līvānu slimnīca, Līvānu novada domes pašvaldības SIA  Zaļā iela 44, Līvāni, Līvānu novads, LV5316 653 07 602 Natalja Lietauniece nataly24@inbox.lv  
Medicīnas centrs Saule, SIA  Saules iela 26 - 32, Līvāni, Līvānu novads, LV5316 653 20 346 Natalja Lietauniece nataly24@inbox.lv  
           

Preiļu novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
Preiļu slimnīca, SIA  Raiņa bulvāris 13, Preiļi, Preiļu novads, LV5301 653 07 750 Natalja Lietauniece nataly24@inbox.lv  
           

Rēzeknes novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
REHABILITĀCIJAS CENTRS "RĀZNA", SIA  Sauču Kalna iela 3, Veczosna, Lūznavas pagasts, Rēzeknes novads, LV4627 283 50 983 Natalja Lietauniece nataly24@inbox.lv  
           

Kuldīgas novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
Kuldīgas slimnīca, SIA  Aizputes iela 22, Kuldīga, Kuldīgas novads, LV3301 633 74 000 Selga Kancāne selgak@inbox.lv 292 64 082
           

Liepājas novads

         
Iestādes nosaukums / adrese / tār. nr. Speciālists / e-pasta adrese / tālr. nr.
LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA, SIA  Slimnīcas iela 25, Liepāja, LV3414 634 03 255 Anete Nelsone anete.nelsone@inbox.lv 295 96 479

Atbildīgais par vērtēšanas kritēriju izstrādi

Anna Grīnberga

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta

vecākā eksperte

Tālr. 67021689

anna.grinberga@lm.gov.lv


Atbildīgais par Ministru kabineta noteikumu izstrādi

Vjačeslavs Makarovs

Labklājības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta

vecākais eksperts

Tālr. 67782958

vjaceslavs.makarovs@lm.gov.lv