1. Kādas valsts un pašvaldību ēkas kvalificējas atbalsta saņemšana?

Atveseļošanas fonda pasākumā tiek iesaistītas šādas valsts un pašvaldību ēkas:

  • ēkai 2020.gadā ir veikts vides pieejamības pašnovērtējums, kas iesniegts Labklājības ministrijai (turpmāk – ministrija);
  • ēkas vides pieejamības koeficients ir zemāks par 5 (attiecīgi ēkas prioritāri kārto pēc vides pieejamība koeficienta no zemākā uz augstāko);
  • ēkā tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldības sociālie pakalpojumi;
  • ēka ir valsts, pašvaldības īpašumā vai citas publiskas personas īpašumā

Ministrija organizē ierobežotu projekta iesniegumu atlasi (IPIA), t.i., dalībai pasākumā pirmās tiek aicinātas tās ēkas, kuru pašnovērtējums ir viszemākais.

Kopumā atbalsts tiks sniegts 63 valsts un pašvaldību ēkās sniegto valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu vides piekļūstamības nodrošināšanai iedzīvotājiem.

  1. Cik liels ir finansējums vienas ēkas piekļūstamības nodrošināšanai?

Vienas ēkas vides piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas nepārsniedz 111 000 eiro, neieskaitot pievienotas vērtības nodokļa izmaksas.

  1. Kādas ir atbalstāmās darbības pasākuma ietvarā?

Pasākuma ietvaros atbalstāmas šādas darbības:

  • projekta vadība;
  • vizuālās identitātes prasību nodrošināšana;
  • projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde, izņemot projekta iesnieguma veidlapas (turpmāk – projekta veidlapa) izstrāde;
  • ēkas vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbi un teritorijas labiekārtošana, būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība;
  • vides pieejamības konsultācija;
  • vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža.
  1. Kādas ir attiecināmās izmaksas pasākuma ietvarā?

Pasākuma ietvarā īstenotā projekta attiecināmas izmaksas:

  • projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata;
  • pakalpojuma (uzņēmuma) līguma izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai.
  1. Kādas ir izmaksas nav attiecināmas?

Pasākuma projekta ietvaros nav attiecināmās šādas izmaksas:

  • izmaksas, kas radušās pirms 2022. gada 1. janvāra vai tādu darbību izmaksas, kas ir pabeigtas līdz 2021. gada 31. decembrim;
  • pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, bet šādas izmaksas ir iekļaujamas projektā;
  • izmaksas, kas pārsniedz noteikto kopējo attiecināmo projekta Atveseļošanas fonda finansējuma apmēru, t.i., 111 000 eiro;
  • izmaksas, kas nav saistītas ar ēkā nodrošinātā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vai ar pakalpojuma sniegšanu saistīto koplietošanas telpu grupas vides pieejamības uzlabošanu.
  1. Kādi nosacījumi tiek piemēroti PVN maksājumiem?

Pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem piemēro šādus nosacījumus:

  1. Kas ir de minimis atbalsts?

Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta  jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka  atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 200 000 robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts.

Atveseļošanas fonda pasākuma ietvarā de minimis atbalsts tiek piemērots:

  1. ja ēkā tiek veikta saimnieciskā darbība;
  2. ja ēkā tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kuras gada jauda (laika, platības vai finanšu izteiksmē) pārsniedz 20%.

De minimis atbalstu plānots piešķirt proporcionāli saimnieciskās darbības īpatsvaram. Piemēram, ja saimnieciskā darbība tiek veikta 60% ēkas telpās, tad attiecīgi de minimis atbalsts varētu tikt piešķirts 60% no projekta kopējās summas. De minimis atbalsta apmēra aprēķinā nebūtu iekļaujamas to pielāgojumu un darbību izmaksas, kuras nav saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu (t.i., projekta vadības izmaksas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas). Līdz ar to ja, vides pielāgojami nebūs pieejami saimnieciskās darbības veicējam ēkā, kurā tiek veikti vides pielāgojumi Atveseļošanas fonda pasākuma ietvarā, to var neietvert de minimis atbalsta īpatsvara aprēķinā.

Par de minimis atbalsta apmēra aprēķinu šobrīd nevaram viennozīmīgi atbildēt vai:

  1. saimnieciskās darbības īpatsvara aprēķinā varēs iekļaut arī ēkai pieguļošo zemi;
  2. saimnieciskās darbības īpatsvaru varēs rēķināt pēc jaudas (laika, platības vai finanšu izteiksmē), attiecīgi ļaujot pašvaldībai izvēlēties zemāko jaudas mērvienību, attiecīgi samazinot de minimis atbalsta apmēru.

Minētie nosacījumi tiks saskaņoti ar FM un noteikti MK noteikumu projektā.

Vēršam uzmanību, ka, piesakoties de minimis atbalstam, pašvaldības kopējais de minimis atbalsta apmērs 3 gadu periodā nevar pārsniegt 200 000 EUR, tādēļ jāvērtē vai iepriekš jau nav saņemts vai netiek plānota de minimis atbalsta saņemšana.

Informējam, ka plānotie pielāgojumi (t.sk. lifta izbūves), kas uzskaitīti e-pastā ir attiecināmi 3.1.2.1.i. ēku vides pielāgojumu pasākuma ietvaros. Vienlaikus atbilstoši iepriekš sniegtajam skaidrojumam informējam, ka to pielāgojumu izmaksas, ko varēs izmantot arī saimnieciskās darbības veicēji, tiks uzskatīts par komercdarbības atbalstu, ko finansēs atbilstoši de minimis regulējumam vai arī pašvaldībai ir iespēja to finansēt no saviem līdzekļiem.

Papildus aicinām iepazīties ar FM sniegto skaidrojumu un metodoloģisko materiālu.

  1. Ja pašvaldība kādu no ēkām atsaka dalībai pasākumā, vai pašvaldība to var aizvietot ar citu pašvaldībai piederošu ēku, kurā tiek sniegti sociālie pakalpojumi?

Nē! Dalībai pasākumā tiek iekļautas tikai tās valsts un pašvaldību ēkas, kurās 2020. gadā tika veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un kuru veiktais pašnovērtējuma koeficients ir zemāks par 5. Ja kāda pašvaldība no dalības pasākumā atsaka kādu no ēkām, ministrija no saraksta, kurā iekļautas visas ēkas, kurās 2020.gadā tika veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un kuru veiktais pašnovērtējuma koeficients ir zemāks par 5, rindas kārtībā atlasa nākamo ēku, kas atbilst kritērijiem.

  1. Ja pašvaldība pasākumā piedalās ar vairākām ēkām, vai piešķirtais finansējums var tikt pārdalīts starp ēkām?

Jā! Pašvaldībai projekta ietvaros būs pieejams kopējais finansējums, kas veidojas no kopējā ēku skaita reizinājuma ar atbalsta summu katrai ēkai, piemēram, 2*111 000 = 222 000 eiro. Pašvaldība kopējā finansējuma ietvaros varēs veikt finansējuma pārdali, ja kādai no ēkām netiek izlietots viss piešķirtais finansējums, to var novirzīt citam objektam, kur nepieciešami lielāki finanšu ieguldījumi.

  1. Vai pakalpojumam, kas tiek sniegts valsts un pašvaldību ēkas ir jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (turpmāk – SPSR)?

Jā! Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikto sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds pakalpojumu sniedzējs, kurš reģistrēts SPSR. Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 385 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu” 5. un 6. punktā noteikts, ka katru pakalpojuma veidu un pakalpojuma sniegšanas adresi reģistrē kā atsevišķu sociālā pakalpojuma sniedzēju.

Līdz ar to, ja valsts vai pašvaldības ēkā, kurā plānots veikt vides piekļūstamības pasākumus, tiek sniegts sociālais pakalpojums, piemēram, dienas aprūpes centrs, krīzes centrs, sociālais dienests u.tml., tad tam ir jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

SPSR netiek reģistrēti valsts pakalpojumi ko sniedz, piemēram Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra u.tml.

  1. Ja ēkā, kurā plānots veikt vides piekļūstamības pasākumus, tiek sniegts sociālais pakalpojums, kas ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, bet pakalpojums tiek sniegts tikai kādā ēkas daļā vai atsevišķās telpās, vai var veikt vides piekļūstamības pasākumus visā ēkā?

Nē! Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” (1032) punktam, ANM finansējuma rezultātā tiks vērtēta vides piekļūstamības pašnovērtējuma rezultāta uzlabošana pret 2020. gadā veikto pašnovērtējumu, nodrošinot, ka valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi 100% ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Šāds skaidrojums ir ietverts arī LM 22.02.2022. vēstulē Nr. 40-1-04/264 “Par Atveseļošanas fonda 3.1.2.1.i. investīciju īstenošanu valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanai”.

Vadoties no minētā finanšu ieguldījumi ir jāveic tajā ēkā vai ēkas daļā, par kuru ir veikts pašnovērtējums 2020. gadā, lai 2024./2025.gadā varētu veikt atkārtotu ēkas pašvērtējumu, un konstatēt 100% vides piekļūstamību.

  1. Atveseļošanas fonda projekta īstenošanas ēkā, kur tiek sniegti sociālie pakalpojumi un plānots uzlabot vides piekļustamību, tiek veikta arī saimnieciskā darbība (aizņem 10% no kopējās platības). Saimnieciskās darbības veicējam ir nodrošināta atsevišķa ieeja ēkā. Uzlabojot vides piekļūstamību būtu racionāli un ērti autostāvvietu personām ar invaliditāti ierīkot laukumā netālu no saimnieciskās darbības veicēja ieejas, kā arī uzlabojot pielāgotās sanitārās telpas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, būtu ērti, ja tās varētu izmantot arī saimnieciskās darbības veicēja apmeklētāji. Ņemot vērā, ka saimnieciskā darbība tiek veikta nelielā platībā, vai var to uzskatīt par papildinošu saimniecisko darbību? Kā komentēsiet frāzi “taču būs jānodrošina papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzība”. Kādas darbības ietver šī uzraudzība?

Skaidrojam, ka papildinošas saimnieciskās darbības īpatsvars (laika, platības vai finansiālā izteiksmē) nevar pārsniegt 20% no attiecīgā ēkas mērvienības apmēra (laiks, platība vai finansējums). Balstoties uz sniegto informāciju saprotams, ka šobrīd papildinošas saimnieciskās darbības īpatsvars pēc aizņemtās ēkas platības nepārsniedz 10%. Ievērojot minēto, atbalsts 3.1.2.1.i. ietvaros būtu jāuzrauga no papildinošas saimnieciskās darbības aspekta. Uzraudzības nodrošināma investīciju amortizācijas periodā (bet ne ilgāk kā 10 gadi) un tās ietvaros pašvaldībai reizi gadā būs jāziņo par to, kāda ēkas platība tiek atvelēta saimnieciskās darbības veikšanai, kas nevar pārsniegt 20%. Papildus informējam, ka projekta iesniegšanas brīdī pašvaldība varēs izvēlēties saimnieciskās darbības īpatsvara ziņošanas veidu (laika, platības vai finansiālā izteiksmē).

Kopumā saimnieciskās darbības apmeklētāji var izmantot arī sociālā pakalpojuma sniedzēja sanitārās telpas vai stāvvietu, bet galvenais, lai nekustamais īpašums (t.sk., zeme), kurā tiks veikti ieguldījumi, ir valsts vai pašvaldības īpašumā.

  1. Vai plānojot pasākumus vides piekļūstamības uzlabošanai ir stingri jābalstās 2020.gada vides piekļūstamības pašnovērtējuma anketu norādītajā? Respektīvi, ja anketā norādīts, ka ir pieejama uzbrauktuve, taču tā ir nolietojusies, kļuvusi nelīdzena, tai nav jumtiņa, tāpēc ziemā apledo, lietus laikā ir slidena. Vai tad šo uzbrauktuvi var atjaunot un uzlabot projekta pasākumu ietvaros, kaut arī anketā norādīts, ka šis elements ir pieejams? Tas pats attiecas uz ieejas kāpnēm, apgaismojumu, celiņiem,  durvīm – ja kāds no šiem elementiem būtu atjaunojami un uzlabojami, lai kvalitatīvi kalpotu ilgtermiņā. Vai ir nepieciešams papildus vides piekļūstamības nodrošināšanas infrastruktūras izvērtējums, lai pamatotu anketā norādīto vides elementu atjaunošanas un uzlabošanas nepieciešamību?

Ja ēkas pašnovērtējumā norādītie jau esošie piekļūstamības elementi ir fiziski nolietojušies, tad tos drīkst  uzlabot vai nomainīt. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna 1032.punktā noteiktajam, vides piekļūstamības pašnovērtējuma rezultātiem pret 2020.gadā veikto pašnovērtējumu jānodrošina, ka valsts un pašvaldību iestādes un to sniegtie pakalpojumi 100% ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Veicot ēku vides pielāgošanu, pašvaldībai vai iestādei jānodrošina, ka ēkas vides piekļūstamības pašnovērtējuma koeficients nav zemāks par astoņi (pēc projektu īstenošanas pašvaldības un iestādes tiks lūgtas veikt atkārtotu vides piekļūstamības pašnovērtējumu). Ievērojot minēto, projektos aicinām plānot tikai tādus risinājums, kas atbilst vides piekļūstamības principam pēc būtības un atbilst Būvniecības likumā noteiktajam pieejamības principam, kā arī ievērojot Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 iekļautās vides piekļūstamības prasības.

  1. Vai ir racionāli un attiecināmi plānot projektā stāvlaukumu, celiņu līdz ēkas ieejai un pāreju ielai (brauktuvei) ar gaismas un skaņas regulēšanas sistēmu (ar pogu ieslēdzamu luksoforu), un, vai ir pieņemams, ka stāvlaukuma zemes vienībai būtu cits kadastra Nr. nekā ēkai un zemes vienībai, kur plānota projekta īstenošana?

Skaidrojam, ka vides piekļūstamības novērtējumā tiks vērtēta arī stāvlaukuma pieejamība personām ar invaliditāti. Primāri būtu jāvērtē iespēja izveidot stāvvietu iespējami tuvu ēkai (pakalpojuma sniegšanas vietai).

Papildus skaidrojam, ka ir pieļaujams, ka ēkai piekrītošā zemē vai uz blakus esošās zemes (t.sk. ar citu kadastra numuru) izveido stāvlaukumu personai ar invaliditāti.

  1. Vai projekta ietvaros var veikt vides piekļūstamības pielāgojumus ja Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā sociālā pakalpojuma sniegšanas vietai nav savs reģistrācijas numurs, bet tas reģistrā ir fiksētas un norādītas zem viena reģistrācijas Nr. kā sociālā pakalpojuma sniegšanas punkti?

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikto sociālos pakalpojumus drīkst sniegt tikai tāds pakalpojumu sniedzējs, kurš reģistrēts SPSR. Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 385 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu” 5. un 6. punktā noteikts, ka katru pakalpojuma veidu un pakalpojuma sniegšanas adresi reģistrē kā atsevišķu sociālā pakalpojuma sniedzēju. Šo pašu noteikumu 7. punkts nosaka, ka, ja sociālā darba pakalpojuma sniedzējiem (pašvaldību sociālie dienesti) ir attālinātie klientu apkalpošanas punkti, kuros tiek nodrošināta klientu pieņemšana, kā pakalpojumu sniedzēju reģistrē sociālā darba pakalpojuma sniegšanas pamatvietu, reģistrā norādot arī katra attālinātā klientu apkalpošanas punkta adresi.

Līdz ar to katrai pakalpojuma sniegšanas vietai (izņemot pašvaldību sociālo dienestu klientu apkalpošanas punktiem) ir jābūt reģistrētai SPSR kā atsevišķai sociālā pakalpojuma sniegšanas vietai.

  1. Vai projekta nosacījumi pieļaus uzlabot vides pieejamību pašvaldības ēkās sociālā darbinieka kabinetiem pagastos, kas nav Sociālā dienesta struktūrvienības, bet vienkārši klientu apkalpošanas vietas?

Jā! Atbalsts pasākuma ietvarā sociālā dienesta klientu apkalpošanas punktus pielāgot drīkst, bet tam ir jābūt reģistrētam SPSR kā sociālā pakalpojuma sniegšanas vietai.

Šādam objektam tiek piemērota izmaksu kontrole (t.sk. nodrošināms darbu samērīgums) ar vides pielāgojamu nosacījumiem. Attiecīgi nosakot, ka Atveseļošanas fonda finansējums nav attiecināms elektrības instalāciju un citu komunikāciju pilnīgai nomaiņai (minētais nodrošināms no pašvaldības finansējums).

Papildus informējām, ka attiecināmas tikai tādu pielāgojumu izmaksas, kas saistītas ar ēkā nodrošināmā pakalpojuma vides piekļūstamības nodrošināšanu (t.sk. koplietošanas telpu pielāgošana).

  1. Ja ēkā ievieto jaunas ieejas durvis, kas atveras automātiski, bet abpus ieejas durvīm jau ir brīvs manevrēšanas laukums 1,5 m diametrā (nav vairs speciāli jāizbūvē), bet šo telpu ar brīvo laukumu vajadzētu vizuāli uzlabot, jo ir fiziski novecojusi, vai var paredzēt projektā šīs telpas atjaunošanas izmaksas kopā ar durvju ievietošanu kā attiecināmās izmaksas?

Šādas izmaksas tiks attiecinātas, ja ēkas/telpas atjaunošana un pārbūve nepieciešama, lai nodrošinātu vides piekļūstamības prasības, t.sk. ēkas ārējās un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot vides piekļūstamības pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā un ārējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli.

  1. Vai piekļūstamības kritērijs ir attiecināms un tiks uzskatīts par 100% izpildītu tikai pie nosacījuma, ja visos patversmē esošās tualetes tiks pielāgotas atbilstoši apakškritērijos noteiktam? Vai kritērijs tiks uzskatīts par izpildītu arī gadījumā, ja atbilstoši nosacījumiem tiks pielāgotas atsevišķas tualetes, vai arī, ja ēkas 1. stāvā tiks ierīkotas divas koplietošanas tualetes atbilstoši iedzīvotāju skaitam?

Vides piekļūstamības kritērijs attiecībā uz tualetēm tiks uzskatīts par izpildītu arī gadījumā, ja atbilstoši nosacījumiem tiks pielāgotas atsevišķu dzīvokļu tualetes, kurās uzturas cilvēki ar kustību traucējumiem, un ēkas 1. stāvā tiks ierīkotas pielāgotas koplietošanas tualetes atbilstoši iedzīvotāju skaitam (LBN 108.p:  Tualešu un sanitāro iekārtu minimālo skaitu aprēķina atbilstoši šā būvnormatīva 3. pielikumam).

  1. Plānojot projektēšanas iepirkumu un ņemot vērā, ka  samērā īsā termiņā ir jābūt noslēgtam arī būvdarbu līgumam, vai ir pieļaujams izmantot procedūru, kad projektēšana tiek iepirkta reizē ar būvdarbiem (apvienotais projektēšanas un būvdarbu iepirkums)?

Ministrijai nav iebildumu par šādu pieeju – tā ir atbalstāma arī no iepirkumu procedurālā aspekta. Veicot iepirkumu gan uz projektēšanas darbiem, gan būvdarbiem, būtu būvdarbu posmam atbilstoši līguma kalendārajam grafikam būtu jāuzsākas līdz 31.12. 2022.

26.01.2022. norisinājās seminārs valsts un pašvaldību institūcijām – potenciālajiem Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējiem par pasākuma 3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ieviešanas nosacījumiem.

Semināra prezentācija un ieraksts ir pieejami šeit:

Prezentācija

Semināra ieraksts

Atbildīgais par valsts un pašvaldību ēku atlasi

Anna Grīnberga
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta
vecākā eksperte
Tālr. 67021689
anna.grinberga@lm.gov.lv

 

Atbildīgais par Ministru kabineta noteikumu izstrādi

Vjačeslavs Makarovs
Labklājības ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta
vecākais eksperts
Tālr. 67782958
vjaceslavs.makarovs@lm.gov.lv