Nodarbinātības komiteju padomdevējas institūcijas statusā ir izveidojusi Eiropas Savienības Padome, lai sekmētu nodarbinātības un darba tirgus politikas koordināciju starp dalībvalstīm. Komiteja pārrauga nodarbinātības stāvokli un nodarbinātības politiku dalībvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā, kā arī piedalās ar Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošanu saistītu jautājumu risināšanā (piemēram, nodarbinātības vadlīniju izstrādāšana, ikgadēja pārskata sagatavošana par nodarbinātības stāvokli Eiropas Savienībā un nodarbinātības vadlīniju īstenošanu dalībvalstīs u.c.). Komiteja arī sniedz atzinumus savas kompetences ietvaros.

Nodarbinātības komitejā darbojas divi pārstāvji no katras dalībvalsts un Eiropas Komisijas. No Latvijas Komitejā piedalās Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa (aizstājējs - Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis) un Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Tutova (aizstājējs - Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vecākā referente  Agnese Rožkalne).

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi darba plānu 2021.gadam, kurā norāda, ka 2020.gadā ņems vērā Eiropadomes stratēģisko darba kārtību, Eiropas Komisijas politiskās prioritātes un darba programmu, kā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. Tādejādi jautājumi, kuriem Nodarbinātības komiteja pievērsīs uzmanību ir:

  • Eiropas bērnu garantija;
  • ES personu ar invaliditāti stratēģija 2021.-2030.gadam;
  • Jaunais darba aizsardzības ietvars;
  • Sociālās ekonomikas rīcības plāns;
  • Darba apstākļu uzlabošana platformās nodarbinātajiem u.c.

Vienlaikus 2021.gadā tiks turpināts darbs attiecībā uz Eiropas semestra jautājumiem, kur ir plānots:

  • sagatavot Padomes secinājumus kontekstā ar Vienoto nodarbinātības ziņojumu;
  • pabeigt un pieņemt Vienoto nodarbinātības ziņojumu;
  • strādāt ar nodarbinātības politikas pamatnostādnēm;
  • izvērtēt Nacionālās reformu programmas un Atveseļošanās un noturības plānus;
  • uzraudzīt nodarbinātības situāciju, balstoties uz Nodarbinātības darbības monitoringu u.c.

Nodarbinātības komiteja plāno turpināt sadarbību ar citām Padomes sagatavošanas komitejām – Sociālās aizsardzības komiteju, Ekonomikas politikas komiteju un Izglītības komiteju. Vienlaikus plānots turpināt sadarbību ar Eiropas publisko nodarbinātības dienestu tīklu, sociālajiem partneriem un pilsoniskajām organizācijām.

Komiteja 2021.gadā plāno turpināt veikt tematiskos izvērtējumus, turpināt darbu attiecība uz divām Padomes rekomendācijām – par ilgstošo bezdarbu un Jauniešu garantiju. Vienlaikus tiks sniegts arī atbalsts Portugāles un Slovēnijas prezidentūrām to prioritāšu īstenošanā.

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi savu darba plānu 2020.gadam, kurā uzsvērts, ka 2020.gadā Nodarbinātības komiteja ņems vērā Eiropas Komisijas stratēģiskās prioritātes: taisnīga minimālā alga, prasmes, nodarbinātības un sociālās aizsardzības nosacījumu platformu darbiniekiem, Jauniešu garantija, Eiropas zaļai kurss, kā arī Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēma.

Vienlaikus tiks turpināts darbs attiecībā uz Eiropas semestra jautājumiem, kur ir plānots:

  • pabeigt un pieņemt Vienoto nodarbinātības ziņojumu;
  • strādāt ar nodarbinātības politikas pamatnostādnēm;
  • sagatavot Padomes secinājumus kontekstā ar Ikgadējo ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju;
  • novērtēt iepriekšējo Eiropas semestra ciklu īstenošanu;
  • uzraudzīt nodarbinātības situāciju, balstoties uz Nodarbinātības darbības monitoringu;
  • pārskatīt Eiropas Komisijas priekšlikumus jaunajām dalībvalstīm adresētajām rekomendācijām;
  • sniegt ieguldījumu Ikgadējā ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas sagatavošanā u.c.

Nodarbinātības komiteja plāno turpināt sadarbību ar citām Padomes sagatavošanas komitejām – Sociālās aizsardzības komiteju, Ekonomikas politikas komiteju un Izglītības komiteju. Vienlaikus plānots turpināt sadarbību ar Eiropas publisko nodarbinātības dienestu tīklu, sociālajiem partneriem un pilsoniskajām organizācijām.

Komiteja 2020.gadā plāno turpināt veikt tematiskos izvērtējumus, izvērtēt situāciju attiecībā uz divām Padomes rekomendācijām – par ilgstošo bezdarbu un Jauniešu garantiju. Vienlaikus tiks sniegts arī atbalsts Horvātijas un Vācijas prezidentūrām to prioritāšu īstenošanā.

Nodarbinātības komiteja ir sagatavojusi savu darba plānu 2019.gadam, kurā kā prioritārie uzdevumi ir ietverti šādi jautājumi:

  1. Eiropas semestris – Nodarbinātības komiteja kopā ar Sociālās aizsardzības komiteju sagatavos Padomes secinājumus par Ikgadējo izaugsmes ziņojumu, izvērtēs dalībvalstu specifisko rekomendāciju īstenošanu, sagatavos Nodarbinātības darbības monitoringu, kā arī kopā ar Sociālās aizsardzības komiteju un Ekonomikas un finanšu ministru padomes komitejām precizēs nodarbinātības un sociālos aspektus euro zonas rekomendācijā;
  2. ES fondi – Nodarbinātības komiteja turpinās sekot līdzi aktualitātēm saistībā ar Daudzgadu finanšu ietvara izskatīšanu, kā arī regulām par Eiropas Sociālo fondu Plus un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, kā arī Reformu atbalsta programmu;
  3. „Eiropa 2020” stratēģija – Nodarbinātības komiteja sadarbībā ar Sociālās aizsardzības komiteju uzsāks „Eiropa 2020” stratēģijas sasniegumu izvērtēšanu, kā arī sniegs viedokli par stratēģiju pēc „Eiropa 2020” stratēģijas noslēguma;
  4. G20 – Nodarbinātības komiteja plāno turpināt sekot līdzi darbam G20 ietvaros;
  5. Padomes ieteikumu uzraudzība – Nodarbinātības komiteja atkārtoti līdz 2019.gada beigām izvērtēs padomes ietikumu par Jauniešu garantiju īstenošanu;
  6. Sadarbība ar sociālajiem partneriem – Nodarbinātības komiteja turpinās sadarbību ar sociālajiem partneriem gan Eiropas semestra kontekstā, gan Trīspusējā sociālā samita ietvaros;
  7. Ekonomikas un finanšu dialogs starp ES un Rietumbalkāniem un Turciju – Nodarbinātības komiteja izvērtēs nodarbinātības aspektus Ekonomisko reformu programmās;
  8. Tematiskās prioritātes – kā Nodarbinātības komitejas tematiskās prioritātes 2019.gadā var minēt mobilitāti, jaunās nodarbinātības formas, elastdrošību, darbaspēka nodokļus, zaļo ekonomiku un nodarbinātības ietekmi uz klimata pārmaiņām, darbaspēka trūkumu, kā arī prasmes.