Cienījamie Labklājības ministrijas 2019. gada publiskā ziņojuma lasītāji!
Atskatoties uz 2019. gadu, droši varu teikt, ka tas uzlabojis iedzīvotāju finansiālo situāciju, taču vienlaikus šis gads bijis kā atspēriena punkts turpmāk veicamiem uzdevumiem iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai.
Lepojos, ka viens no galvenajiem veikumiem labklājības jomā ir minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas uzsākšana. 2019. gadā Ministru kabinets apstiprināja plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.–2021. gadam, kas paredz sniegt atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visbiežāk pakļautajām sabiedrības grupām – pensijas vecuma cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti.
No 2020. gada 1. janvāra daļēji sākta plāna īstenošana – paaugstināta minimālās valsts pensijas aprēķina bāze, un attiecīgi palielināti minimālās vecuma pensijas apmēri, paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti, kā rezultātā palielinātas minimālās invaliditātes pensijas. Iesāktais darbs turpināsies arī 2020. gadā, budžeta veidošanas procesā labklājības jomā par prioritāti izvirzot iedzīvotāju minimālo ienākumu palielināšanu.
Vēlos uzsvērt, ka plāns paredz solidāru pasākumu kopumu starp valsts un pašvaldības sniegto atbalstu iedzīvotājiem, tādējādi 2021. gadā būtu nepieciešams sākt arī pašvaldību finansētus pasākumus – palielināt trūcīgas personas ienākuma līmeni un garantēto minimālo ienākumu līmeni.
Arī neliels pensijas pieaugums ir atbalsts mūsu senioriem. 2019. gada oktobrī tika veikta lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā. Būtiski, ka lielākais palielinājums bija tiem, kuriem ir vislielākais darba stāžs.
Labklājības ministrijas viena no prioritātēm ir radīt tādu vidi un iespējas, lai cilvēki aprūpes pakalpojumu varētu saņem mājās nevis institūcijā. Vienlaikus apzināmies, ka institucionālā aprūpe kā pakalpojums pilnībā neizzudīs. Pat, ja cilvēks dažādu iemeslu dēļ ir nonācis institūcijā, viņam ir jāsaņem profesionāls un viņa vajadzībām atbilstošs pakalpojums. No 2019. gada 1. aprīļa palielināts valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums, nodrošinot darba samaksas palielinājumu vidēji par 30%. Šim mērķim 2019. gadā papildus piešķirti 4,8 miljoni eiro, ko tostarp saņem 1710 darbinieki, kuri tieši iesaistīti klientu aprūpē – sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, interešu pulciņu audzinātāji, psihologi, logopēdi, sociālie audzinātāji un aprūpētāji. Lai uzlabotu valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošo personu dzīves apstākļus, 2019. gadā veikti arī neatliekami remonti ēkām un infrastruktūrai.
Pakāpeniski norit plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu īstenošana, nodrošinot, ka būtiski pieaugs mūsdienīgu, sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamība. Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu līdz 2019.gada beigām sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tika sniegti 468 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 1045 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 423 to likumiskajiem pārstāvjiem. 2020. gadā ar ERAF atbalstu tiks izveidota jauna pakalpojumu infrastruktūra 25 pašvaldībās, bet tuvākajos gados vēl 47 pašvaldībās, tādejādi nodrošinot pakalpojumu pieejamību kopumā 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un tikpat bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
No 2019. gada 1. jūlija par 100 eiro (no 213,43 līdz 313,43 eiro) palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. 2019. gadā īpašās kopšanas pabalsta apmēra celšanai valsts budžetā tika paredzēti papildu 2,7 miljoni eiro.
Lai īstenotu bērnu iespējas dzīvot ģimenē, no 2019.gada 1.jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna adopcijas pabalstu līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai (līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro, no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam sasniegšanai – 129 eiro).
Skatoties uz tuvākās nākotnes prioritātēm, vēlos izcelt minimālā sociālo pakalpojumu groza izveidi un asistenta pakalpojuma sakārtošanu pašvaldībās. 2020. gadā tiks sākta sociālo pakalpojumu groza izstrāde Šis grozs būs obligāti jānodrošina dažādām sociālajam riskam pakļautām iedzīvotāju grupām. Tā rezultātā visiem Latvijas iedzīvotājiem būs pieejams līdzvērtīgs atbalsts, neatkarīgi no tā, kādā pašvaldībā viņš dzīvo, vienlaikus arī pašvaldībām būs pienākums cilvēkiem nodrošināt pašus nepieciešamākos pakalpojumus.
Liels izaicinājums būs lēmuma pieņemšana par izmaiņām asistenta pakalpojumos personām ar invaliditāti. Piemērotākajam risinājumam papildus varētu būt nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro.
2020. gadā turpināšu darbu, lai pilnībā ieviestu minimālā ienākumu atbalsta sistēmu, kā arī pilnveidotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu. Ļoti ceru uz politiķu, valsts pārvaldes darbinieku un sabiedrības atbalstu, mūsu valsts iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča