Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un dzīves kvalitāti personām, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt.
Statistikas dati liecina, ka gan aprūpes mājās, gan ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojuma saņēmēju skaits ik gadu pieaug. Tāpat Latvijā ir salīdzinoši augsts to iedzīvotāju īpatsvars, kuri aprūpes pienākumu dēļ ir ekonomiski neaktīvi. Sabiedrības novecošanās un pieaugošais pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem nosaka vajadzību uzlabot aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, īpaši paplašinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumi pensijas vecuma personām tikai nedaudzās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās ir pietuvināti ģimeniskai videi. Izprotot ģimeniskas vides nozīmīgumu, ir jāsekmē pāreja no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi pensijas vecuma personām, tostarp personām ar demenci, veicinot iespējami ilgāku personas pašaprūpes spēju uzturēšanu.
Minēto mērķu sasniegšanai 2021.-2027. gada periodā ir plānotie Eiropas Sociālā fonda ieguldījumi, kas atbalstīs aprūpes pakalpojumu pieejamību pensijas vecuma personām viņu dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī. Savukārt, Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) finansējums (3.1.2.3.i. investīcija) būs pieejams ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama.
Veidojot ģimeniskai videi pietuvinātas ilgstošas aprūpes sniegšanas vietas pensijas vecuma personām, plānots fundamentāli mainīt pieeju ilgstošas aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā, novēršot institucionālās pazīmes pakalpojuma sniegšanā, piemēram, izolācija no plašākas sabiedrības, kontroles trūkums pār savu dzīvi u.c.
Pakalpojuma sniegšanas vietas tiks veidotas kā ģimenes mājas integrētā vidē, ņemot vērā pašvaldībās esošo vispārējo pakalpojumu pieejamību un veicinot to izmantošanu, nevis pakalpojumu “piegādāšanu” ģimenes mājā. Ikdienas ritms tiks iespējami pielāgots ģimenes dzīvei, nepakļaujot klientus stingri noteiktam dienas ritmam un ļaujot saglabāt kontroli pār savu dzīvi, t.sk. katram ierastos celšanās, gulētiešanas, ēšanas, ikdienas aktivitāšu u.c. paradumus. Ģimenei pietuvinātu vidi palīdzēs uzturēt kopēja dzīvojamā istaba, kur uzturēsies visi klienti, t.sk. darbinieks kā ģimenes aprūpētājs, kurš uzturēs kopības sajūtu, veicinās iespējami neatkarīgu dzīvesveidu gan telpās, gan ārpus tām. Pēc iespējas tiks nodrošināts atbalsts patstāvīgām darbībām un veicināta klientu aktivitāte. Vienlaikus katram klientam būs sava personiskā telpa (guļamistaba un sanitārais mezgls), kā arī tiks nodrošinātas individuālās aprūpes vajadzības. Tiks pievērsta uzmanība arī kopā dzīvojošo cilvēku saderībai. Lai atvieglotu ģimeniskas atmosfēras uzturēšanu, pakalpojuma sniegšana paredzēta nelielās grupās.
Vienā ēkā plānoti maksimums 16 klienti, sadalīti divās grupās pa 8. Papildus ēku izbūvei plānota teritorijas labiekārtošana, nodrošinot pieejamu un ērti izmantojamu ārējo teritoriju, veicinot klientu uzturēšanos un aktivitātes ārā.
Pastāvot iespējai saņemt kvalitatīvus ilgstošas aprūpes pakalpojumus ģimeniskā vidē, cilvēki, kuru gados vecākiem tuviniekiem ir nozīmīgas aprūpes vajadzības, nebūs spiesti pamest darba tirgu aprūpes nodrošināšanas dēļ.
2021. gada otrajā pusē sadarbojoties Labklājības ministrijas, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un sociālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem tika izstrādātas